Lietuvas politiķi: Krievijas sabiedrības līksmošana par Krimas okupāciju ir slikta zīme Eiropai

Lietuvas Seima spīkere: Sabiedrībai un politiķiem jāapzinās situācijas nopietnība un jāzina sliktākais scenārijs

Lietuvas sabiedrībai un politiķiem ir jāapzinās pašreizējās situācijas nopietnība un jāzina arī sliktākais iespējamais scenārijs, uzskata Seima spīkere, Darba partijas vadītāja Loreta Graužiniene, kas atgriezusies no Ukrainas.

Savukārt Lietuvas vēstnieks Ukrainā Petrs Vaitekūns teicis, ka sabiedrības līksmošana par Krimas okupāciju, kas otrdien bija vērojama ne tikai pašā Krimā, bet arī citviet Krievijā, nesola neko labu nedz Lietuvai, nedz Eiropai, ziņo LETA.

“18.marts bija diena, kad sagruva pasaules kārtība, kas 69 gadus Eiropai garantējusi mieru. Un nav nekāda iemesla domāt, ka agresors apstāsies un viņam pietiks tikai ar Krimu. Neviens nevar dot nekādas garantijas. Mēs dzīvojam pilnīgi jaunā pasaulē,” viņš sacījis telefonintervijā Lietuvas Radio. “Visvairāk mani satrauc, ka svešas valsts teritorijas okupācija pašā Krievijā tika slacīta prieka asarām un apdziedāta dziesmās. Krievi dejoja un līksmojās, visā Krievijā notika svētku pasākumi. Tā ir slikta zīme mums un visai Eiropai,” norādījis vēstnieks.

Intervijā radiostacijai “Žiniu radijas” Lietuvas Seima spīkere piekritusi Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikumam, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas no jauna pārdalīt Eiropas karti, un paudusi pārliecību, ka Putina mērķis ir atjaunot bijušās Padomju Savienības robežas.

Viņa arī norādījusi, ka nopietni satraukusi ne vien Krimas okupācijai veltītā Putina runa, bet arī fakts, ka daži viņas kolēģi deputāti par šo runu sajūsminājušies. Viņa gan nav nosaukusi konkrētus uzvārdus, piebilstot, ka tie bijuši tikai atsevišķi cilvēki, bet mediji spriež, ka runa ir par valdošās koalīcijas pārstāvjiem.

“Domāju, ka tas skaidrojams ar nepietiekamu informētību. Iespējams, cilvēki skatās uz to ļoti primitīvi – caur biznesa prizmu, caur gāzes piegādēm Lietuvai. Jā, šīs lietas ir svarīgas, bet šobrīd daudz būtiskāk ir saglabāt valstisko neatkarību. Es nevēlos baidīt cilvēkus, bet jāapzinās arī, kāds ir sliktākais iespējamais scenārijs,” sacījusi Graužiniene.

“Dod, Dievs, lai šīs aizdomas neapstiprinātos. Mēs vairs nedrīkstam cilvēkiem un politiķiem nesacīt, ka stāvoklis ir nopietns un šādā situācijā mums visiem jāsaliedējas, jāpatur prātā, kādai valstij esam devuši zvērestu, kādi ir šā zvēresta vārdi, un stingri tie jāievēro,” viņa uzsvērusi.

“Putins savā runā ļoti skaidri sauca lietas vārdā, tātad ir svarīgi šo runu ļoti uzmanīgi izanalizēt. Mājieni tika doti ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Vācijai. Tā bija spēcīga un pārdomāta sabiedrisko attiecību runa – tāda, lai psiholoģiski ietekmētu cilvēkus un atstātu spēcīgas valsts un spēcīga līdera iespaidu. Tas ir pamats turpmāko darbību attaisnošanai,” spriedusi spīkere.

Viņa atzinusi, ka Ukrainas līderus satrauc iespēja, ka Putins centīsies pakļaut savai kontrolei visu Ukrainu un neapstāsies arī tad.

Vienlaikus Graužiniene Ukrainā pārliecinājusies, ka Krievija par situāciju Krimā izplata aktīvu propagandu, kas neatbilst reālajai situācijai. “Sabiedriskajā telpā tiek stāstīts, kā cilvēki Krimā priecājas, kā tur mītiņo krievvalodīgie iedzīvotāji, taču tā nav. Cilvēki, ko nemitīgi rādīja telekanāli, autobusos tika pārvesti no vienas vietas uz citu. Referendumā nepiedalījās veselas pilsētas,” stāstījusi spīkere.

“Kad Krimas parlamentā tika pieņemti lēmumi, tur nevienu neielaida. Paši Ukrainas līderi uzsvēruši, ka pat nezina, kas balsoja un vai lēmumus tiešām pieņēma parlamenta deputāti. Tiek izplatīta milzīga Krievijas propaganda,” viņa piebildusi. “Mūsu vēstnieks Petrs Vaitiekūns atrodas tur, un Eiropa un pasaule saņem nepastarpinātu informāciju. Ukrainas vadība mūsu vēstniekam ir pateicīga par viņa apņēmību.”

Seima spīkere arī izteikusi nožēlu, ka Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju ir pārāk nenopietnas. “Mēs visi esam vīlušies par šādu tempu, šādu reakciju. Visi sākam domāt, kā būtu mūsu vai citā gadījumā. Neviens nevēlas, lai karte atkal tiktu pārdalīta no jauna aizkulišu vienošanās ceļā, ko Lietuva jau sāpīgi pieredzējusi,” viņa sacījusi.

Viņa prognozējusi, ka Krievijas propaganda pieņemsies spēkā un, iespējams, tiks gatavota augsne neapmierinātībai arī Lietuvā.

“Neesmu droša, ka kaut kādas kustības nesāks pieprasīt atsevišķas Lietuvas daļas. Tie ir noslīpēti modeļi, un mums jāsaprot, ka ir ļoti riskanti pat pēc etniskā principa izvirzīt tās vai citas prasības, piemēram attiecībā uz poļu [apdzīvoto] novadu vai Žemaitijas atdalīšanos, vai vēl kaut ko citu,” pieļāvusi Lietuvas parlamenta vadītāja.