Baidens: ASV nopietni uztver NATO līguma 5.panta saistības (papild.)

Latvijas un Lietuvas prezidenti ar Baidenu runājuši par aizsardzības stiprināšanu

ASV ļoti nopietni vērtē savas saistības pret Baltijas valstīm saskaņā ar NATO līguma 5.pantu, trešdien Viļņā paziņojis ASV viceprezidents Džo Baidens pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.

Viņš uzsvēris, ka uz iespējamo agresiju pret sabiedrotajiem tiks dota stingra atbilde, un apstiprinājis, ka otrdien Varšavā notikušajās sarunās ar Polijas un Igaunijas prezidentiem pieminējis iespējamu ASV spēku rotāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī gatavību pastiprināt NATO militāro mācību norisi Baltijā. ASV viceprezidents gan nav konkrētāk norādījis, kad šādi spēki varētu ierasties un cik lieli tie varētu būt, ziņo LETA.

“Saskaņā ar Vašingtonas līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību mēs sniegsim visu nepieciešamo atbalstu savām NATO partnerēm, ja pret tām tiks vērsta agresija,” uzsvēris Baidens. “Gribu skaidri pateikt, ka mēs – gan ASV prezidents, gan es, gan visa nācija – pret saviem pienākumiem un saistībām izturamies ļoti nopietni. Nesen pastiprinājām ASV ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā. Domāju, ka NATO valstis sniegs šiem mūsu pūliņiem papildu atbalstu. (..) Mēs spersim tālākus soļus militārās sadarbības paplašināšanai, ieskaitot lielāku ASV kontingentu šajās valstīs pēc rotācijas principa, kā arī mācībās un tā tālāk,” viņš uzsvēris.

Kā norādījusi Lietuvas prezidente, tikšanās gaitā pārrunātas NATO kolektīvās aizsardzības garantijas, situācija Ukrainā un starptautiskās sabiedrības darbība miera saglabāšanai Eiropā.

“Mēs stingri nosodām Krievijas darbību. Uzskatām par nelikumīgiem Krimas referenduma rezultātus,” viņa uzsvērusi, konstatējot, ka Krievija faktiski anektējusi Krimu. Pēc Grībauskaites teiktā, tas rada tiešus draudus ne vien Ukrainai, bet visai starptautiskajai sabiedrībai. Runājot par reģiona drošību, viņa īpaši pieminējusi arī Krievijas rīkotās mācības Kaļiņingradas apgabalā.

Lietuvas prezidente arī pateikusies ASV par operatīvu reakciju uz situāciju reģionā.

Jau ziņots, ka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš Viļņā tikās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, norādījis – ir nepieciešama daudz stingrāka Baltijas valstu un Polijas sadarbība aizsardzības stiprināšanā gan īstermiņā, gan raugoties uz gaidāmo NATO samitu Lielbritānijā septembrī. ASV iesaiste šajā sadarbībā ir izšķirīgi nozīmīga. 

ASV viceprezidents Džo Baidens, otrdien viesojoties Polijā, pieļāvis iespēju intensificēt sauszemes un jūras manevrus Baltijas valstīs ar ASV armijas piedalīšanos, tādējādi sniedzot tām papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu apstākļos, kad situācija reģionā saasinājusies saistībā ar Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ziņo LETA/Reuters.

“Mēs izsveram vairākus papildu soļus, lai palielinātu mūsu militārās sadarbības mērogu un vērienu, tai skaitā rotējošu ASV spēku [izvietošanu] Baltijas reģionā, lai veiktu sauszemes un jūras manevrus un apmācības misijas,” Baidens norādīja sarunā ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš otrdien arī apmeklēja Varšavu.

Savukārt kāda anonīma augsta ranga ASV administrācijas amatpersona pavēstīja, ka sīkākas ziņas par iecerētajiem militārajiem pasākumiem tiks sniegtas tuvāko dienu laikā. Tomēr amatpersona piebilda, ka “tā nebūs fundamentāla [militārās klātbūtnes] paplašināšana, tas vairāk attiecas uz iespējām palielināt mūsu kopīgo apmācību kapacitāti tieši reģionā”.

Baidens otrdienas vakarā no Varšavas ieradās Viļņā, kur viņam trešdien paredzētas tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.

Latvijas prezidenta preses dienests informē, ka Bērziņš situāciju Ukrainā, “kuru radījusi nepieņemama Krimas aneksija”, novērtē par vairāk nekā satraucošu. “Tas dramatiski deformē Eiropas drošības struktūru un tam ir globāla ietekme,” teikts paziņojumā.

Bērziņš ar Baidenu runājis par nepieciešamību meklēt ne tikai tūlītēju situācijas deeskalāciju, bet arī ilgtermiņa drošības risinājumus. “Esmu gandarīts, ka šodienas diskusijā mēs varējām fokusēties uz praktiskiem soļiem minētajā kontekstā,” saka Bērziņš.

Praktiskai pieejai par dažādiem laika periodiem jābūt attiecinātai arī uz enerģijas drošību, kur jārisina cenu un diversifikācijas jautājums. Kā labu piemēru Bērziņš uzsver nepieciešamību paātrināt gāzes starpsavienojuma būvniecību, kas savienotu Poliju un Lietuvu, tālāk izmantojot gāzes krātuves Latvijā.

Otrdien Baidens Polijā tikās ar šīs valsts prezidentu Broņislavu Komorovski un Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu.

(papildināta no sākuma)