Maidans ir brīnums, bet Krievijas rīcība Krimā – skaistos vārdos ietērpts noziegums, uzskata Latvijā dzīvojošā ukrainiete Viktorija Rjaščenko
Viktorija Rjaščenko ir jaunās paaudzes ukrainiete, kas uz Latviju pārcēlusies pirms pieciem gadiem vīra – rīdzinieka – rosināta. Ukrainā ieguvusi doktora grādu ekonomikā, Latvijā viņa īsā laikā ir atradusi vairāk darba nekā cits savā mūžā – strādā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Rīgas Ukraiņu vidusskolā pasniedz Ukrainas vēsturi un ekonomikas pamatus, izveidojusi biedrību Ukrainas jauniešu studiju veicināšanai Latvijā, Starptautiskajā Migrācijas organizācijā palīdz iebraucējiem integrēties Latvijas sabiedrībā.
Rjaščenko enerģiju jūt arī sarunā – savu domu viņa izklāsta aizrautīgi un plaši, ar košiem salīdzinājumiem un vēsturiskām atkāpēm («par ko bija jautājums?» viņa pārvaicā kādā brīdī). Latviešu valodu augstākajā – C – līmenī Viktorija apguvusi pirmā gada laikā Latvijā, tomēr intervijā vienojamies par krievu valodu. Pēc viņas ierosinājuma, pusdienojam Doma laukuma picērijā Charlie Pizza, kur viņa atnākusi kopā ar jaunāko meitu – piecgadīgo Taisiju. Vecākā meita Marija mācās Ukraiņu vidusskolā.
Rjaščenko ir no Poltavas, «vietas, par kuru mans vīrs joko – ja kādreiz būs robeža starp Rietumiem un Austrumiem, tā būs tieši te, Ukrainas vidū». Šķiet, tas viņai ļauj gan racionāli skatīties uz abās Ukrainas pusēs notiekošo, gan pašai uz savas ādas izjust šā dalījuma sekas. Būdama Oranžās revolūcijas atbalstītāja, savulaik viņa sastrīdējusies («gadu nerunājām») ar savu Harkovā studējošo brāli, kurš Austrumukrainas strāvojumu rezultātā sliecies par labu revolūcijas izbalsotajam Viktoram Janukovičam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.