Ukraina: Krimas anšlusa mēģinājums

Notiekošais Ukrainā pārāk atgādina Hitlera aprobēto tehnoloģiju Sudetos un Staļina mēģinājumu to pašu izdarīt Somijā

Satraukums, pacilātība, bēdas un sēras, prieks un bažas par Ukrainas nākotni – tāds un vēl sarežģītāks ir jūtu sajaukums šodien Ukrainā. Tomēr to visu aizēno šā brīža notikumi Krimā, kur Krievija izvērš pret Ukrainu tālejošas provokācijas ar acīm redzamu nodomu atšķelt Krimas pussalu no Ukrainas.

Simferopolē notiek protestu un sadursmju imitācija, lai būtu iegansts Krievijas atklātai intervencei. Ja dienu iepriekš Krievijas prezidents Putins paziņojis, ka Krievija iejaukšoties, ja būs cilvēku upuri – tad, lūdzu, nākamajā dienā medijos ir ziņas jau par diviem upuriem. Viens esot nomiris no infarkta, otrais nezināmu iemeslu dēļ un vispār, vai tāds ir bijis arī īsti nav zināms. Vēl pēc dienas par it kā esošajiem upuriem vairs neko nedzird.

Naktī bruņoti profesionāļi militārajos formas tērpos ieņēma Krimas Augstākās padomes un Ministru kabineta ēkas. Par viņiem nekas nav zināms, izņemot to, ka viņi atbraukuši autobusos un ir ļoti labi bruņoti. Viņi no ēkām izmeta miličus un pa vienam ielaida Augstākajā padomē tikai deputātus – cik un kurus, atkal nav zināms. Augstākās padomes darbinieki laisti netika, bet deputātiem atņēma mobilos tālruņus.

Tā, „nezināmo” okupētajā Krimas parlamentā nezināms deputātu skaits nobalsoja par referendumu, kas paplašinātu Krimas autonomiju, faktiski padarot to par neatkarīgu valsti. Vai kvorums bija vai nebija, tā arī paliek miglā tīts.

Šī tehnoloģija ir sen aprobēta: to pielietoja Hitlers Sudetos pret Čehoslovākiju, Staļins mēģināja to darīt Somijā 1939.gadā un to pašu Krievija darīja Moldovas Piedņestras reģionā un Gruzijas Abhāzijā un Dienvidosetijā.

Vispirms vietējie bandīti ar atbalstu no kaimiņvalsts pasludina neatkarību, tad viņi griežas pēc palīdzības pie kaimiņvalsts, un tīri humanitāru apsvērumu dēļ kaimiņvalsts viņus uzklausa un viņu lūgumu arī izpilda.

Krimas variantā Krievija ir pārāk nevaļīga, lai paļautos uz vietējiem iedzīvotājiem. Krimas parlamentu, lidostas, ieskaitot Ukrainas karaspēka lidostu Beļbeku, ceļus ieņem Krievijas nedaudz maskēti armijnieki. Viņiem noņemtas atpazīšanas zīmes, armijas cilvēku pārvadāšanas automašīnām un bruņumašīnām noņemti numuri. Vienkāršiem cilvēkiem armijnieki atzīstas, ka viņi ir no Krievijas, pa retam arī kāds to saka žurnālistiem. Tomēr biežāk ar žurnālistiem runā nedaudzi vietējie atbalstītāji, kuri ir acīmredzami sagatavoti un stāsta, ka viņi esot vietējie pašaizstāvības aktīvisti.

Ukrainas Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs 28.februāra rītā paziņoja, ka Krimā notiek „bruņota intervence un okupācija, pārkāpjot visus starptautiskos līgumus un normas. Tā ir tieša bruņotas asinsizliešanas provokācija suverēnās valsts teritorijā. Tā vairs nav Iekšlietu ministrijas kompetence. Tā ir Nacionālās drošības padomes kompetence”.

Situāciju Krimā sarežģī tas, ka daļa Krimas valdības iestāžu neatzīst Ukrainas jauno varu. To skaitā ir arī Ukrainas karaspēka štāba vadītājs Jurijs Iļjins. Viņu prezidents joprojām ir Janukovičs, kurš atrodas Krievijā un Krievija viņu plāno izmantot, lai attaisnotu Krimas pievienošanu de facto, bet, ja izdosies, arī de jure. Starp citu, notiekošais izrādījās par traku arī priekš Jurija Iļjina, un viņš ir ievietots Sevastopoles kara slimnīcā ar akūtu sirds vājumu. Tas, iespējams, iestājās pēc tikšanās ar paša iecelto Sevastopoles mēru Krievijas pilsoni Čaliju.

Vienlaicīgi Krievijā notiek plašas 150 tūkstošu karaspēku mācības pie Ukrainas robežām. Ņemot vērā Krievijas agresiju Krimā, šīs mācības nevar interpretēt citādāk kā par militāru spiedienu.

Šie notikumi ir vēl satraucošāki, ja atceramies, ka Krievija kopā ar ASV un Lielbritāniju ir Ukrainas suverenitātes, drošības un robežu neaizskaramības garants saskaņā ar 1994.gada 5.decembra Budapeštas līgumu. Ukraina atteicās no kodolieročiem, kā redzam, iespējams, pāragri, un lielvalstis atbildēja ar garantijām, kuras tagad Krievija rupji pārkāpj. Tagad jāiejaucas pārējiem garantiem.

Autors ir filologs un žurnālists