Latvijas grafikai veltītajai izstādei Grafika-s pietrūkst vēriena un drosmes
Rīgas Māksas telpā ir atklāta Latvijas grafikai veltīta izstāde Grafika-s. Izstādes pieteikumā* minēts, ka «tajā ar jaunākajiem darbiem piedalās vairāk nekā piecdesmit Latvijas mākslinieku un tas ir lielākais grafikai veltītais notikums Latvijā pēdējos divdesmit gados». Rīgā tiešām ir ne mazums spējīgu grafikas māk-slinieku. Esmu patīkami ieintriģēts.
Grafika ir spēcīgs un nozīmīgs vizuālās izteiksmes instruments. To izmanto arī teju visu citu izstāžu veidošanā – noformējumā, norādēs, katalogos, publicitātes materiālos. Ienākot izstādē, sagaidu, ka paši grafiķi, kas šo instrumentu pārzina vislabāk, to arī atbilstoši pielietotu. Meklēju norādes par izstādes sākumu, tās vēstījumu, darbu atlasi, secību, grafikas nozari, māksliniekiem. Diemžēl nekā.
Pirmais darbs, kas redzams, ienākot izstādē, tomēr dod patīkamu atelpu. Artūra Virtmaņa darba Tas uzrakstīts uz tās sienas, nomērīts, izsvērts, sadalīts brīvais un izteik-smīgais uzraksts uz telpas sienas vienkārši, bet izteiksmīgi uzrunā, neprasot liekus paskaidrojumus un teoretizēšanu. Uz brīdi var sajust to tīro radīšanas prieku, kādēļ grafiku vispār iemīlēju pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tīrs, sirsnīgs, nesamākslots prieks, ko tik bagātīgi spēj dot grafika. Krāsains vai melnbalts, liels vai mazs, rāmī vai pilsētā uz ēkas sienas, mierīgs vai agresīvs, vienkāršs vai rūpīgi izstrādāts, bet grafikā tas ir skaidri nolasāms. Iespējams tāpēc, ka savā vienkāršībā nespēj paslēpties zem bieziem krāsas slāņiem, konceptuālām interpretācijām un neskaidriem lazējumiem. Vai nu ir, vai nav. Iedrošināts dodos tālāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.