LZA nosauc nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013.gadā

Zinātņu akadēmija trešdien godināja 11 lielākos zinātnes sasniegumus 2013.gadā Latvijā

Latvijā zinātnieku sasniegumi ir ievērojami un atzīti pasaulē, nepieciešams vien lielāks atbalsts gan no valdības, gan sabiedrības. 

Latvijas zinātnieku pētījumi un atklājumi spējuši atrast savu vietu pasaulē un pēc tiem atpazīst un vērtē Latviju kā zemi, kur tiek veikti augsta ranga pētījumi gan kvantu skaitļošanā, gan šūnu bioloģijā un citās nozarēs, svinīgajā sanāksmē trešdien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) teica LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Šajā sanāksmē godināja 2013.gada labākos zinātniekus un atzīmēja lielākos zinātnes sasniegumus. LZA prezidents rosināja valdību daudz vairāk atbalstīt zinātni un skaidri modelēt zinātnieku auditorijai Latvijas zinātnes un zinātnieku izredzes globālajā tirgū. „Mums ir ko dot šai valstij. Jautājums ir par to, vai valstij ir vajadzīgs šis devums un kā valsts menedžments pratīs šo piedāvājumu pārvērst peļņu, intelektu un kultūrvēsturisku un garīgu mantojumu saglabājošā un esošā produktā?” savā uzrunā teica Spārītis.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) zinātniekiem bija atsūtījis apsveikumu, kurā raksta, ka turpmākajos gados zinātnieki var rēķināties ar daudz lielāku atbalstu nekā tas bijis līdz šīm. Jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam zinātnei, pētniecībai un inovācijām paredzēts krietni lielāks finansējums, fokusējoties uz praktiski orientētiem pētījumiem, kas sniedz ekonomisko atdevi. Tas spēšot rosināt jaunu ekonomikas attīstības uzrāvienu.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ir pārliecināts, ka, lai pienācīgi attīstītos, katrai zinātnes nozarei pretī ir jābūt attiecīgajam ražotājam, industrijai. “To, ka šādā tandēmā ir iespējams sasniegt vislabākos rezultātus, pierāda mūsu farmācijas nozare un attiecīgā pētniecība. Divi lieli ražotāji – “Olainfarm” un “Grindeks” nodrošina darbu arī šīs nozares zinātniekiem,” Latvijas zinātnes 2013.gada nozīmīgākajiem sasniegumiem veltītajā konferencē teica izglītības un zinātnes ministrs.

„2013.gada Latvijas zinātnes sasniegumu saraksts pierāda, ka Latvijā ir ļoti labas iestrādnes zinātnē, sasniegtie rezultāti ir visai ievērojami, īpaši ņemot vērā to, cik neliela valsts mēs esam. Mums, protams, arī ir kur augt,” norādīja ministrs.

Nozares ministrs arī atgādināja, ka 2013.gada nogalē ir pieņemti vairāki Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie zinātnes nozares politikas veidošanas dokumenti. Galvenie no tiem ir informatīvais ziņojums par Viedās specializācijas stratēģiju un Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

Šie dokumenti nosaka Latvijas zinātnes attīstības galvenos virzienus un specializācijas jomas. Tie arī kalpos par pamatu Eiropas fondu finansējuma sadalē.

Svinīgo sēdi noslēdza akadēmiķa Jāņa Stradiņa uzruna, aicinot veidot sabiedrībā labāku izpratni par zinātni. „Mums jālepojas ar Latvijas zinātni, tai ir vērtības un lielas vērtības, ” teica Stradiņš.

Nozīmīgākie Latvijas zinātnes sasniegumi 2013.gadā

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Akadēmiķis Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Veikti vispusīgi pētījumi šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izzināšanā, paverot principiāli jaunas iespējas vēža ārstēšanā. Akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa (Ministru kabineta balva 2013.gadā), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā “Jauno līderu sanāksmē” Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte.

• Tematiski vienotā monogrāfiju ciklā nobeigts ilggadējs pētījums Baltijas jūras piekrastes tautu kultūras apzināšanā, skatot jūru un tās elementus kā iedzīvotāju identitātes nozīmīgu daļu monogrāfijā „Jūra latviešu valodā un folklorā”. LZA kor.loc. Benita Laumane, Liepājas Universitāte.

Praktiskajos lietojumos

• Pabeigta jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte, kas ļauj uzsākt šīs vielas klīniskos pētījumus. Akad. Maija Dambrova, Dr. Solveiga Grīnberga, akad. Ivars Kalviņš, Dr. Jānis Kūka, Dr. Edgars Liepiņš, Dr. Daina Loļa, Dr. Einārs Loža, LZA kor.loc. Osvalds Pugovičs, Dr. Reinis Vilšķērsts; Dr. Ilmārs Stonāns; Latvijas Organiskās sintēzes institūts, a/s “Grindeks”.

• Izstrādāti un ieviesti jauni dabiskus glikopeptīdus saturoši uztura bagātinātāju sastāvi, kas pielietojami onkoloģijā un virusoloģijā. Dr. Jevgenijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols, Dr. Simona Doniņa; Rīgas Stradiņa universitātes A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.

• Sintezēti un izpētīti oriģinālas struktūras organiskie stikli lietojumam fotonikas ierīcēs. LZA kor.loc. Valdis Kokars, akad. Valdis Kampars, Kaspars Traskovskis, Elmārs Zariņš, Lauma Laipniece; Dr. Aivars Vembris, Andrejs Tokmakovs, LZA kor.loc. Mārtiņš Rutkis; Rīgas Tehniskā universitāte, LU Cietvielu fizikas institūts.

• Izpētīts pretestības pārslēgšanas mehānisms funkcionālos materiālos, paverot iespējas terabitu atmiņas izgatavošanai. Akad. Juris Purāns, LZA kor.loc. Aleksejs Kuzmins, akad. Jevgenijs Kotomins, Dr. Aleksandrs Kalinko; LU Cietvielu fizikas institūts.

• Izstrādāta jauna optiskās diagnostikas un monitoringa metode un radītas ierīces ādas melanomas bezkontakta noteikšanai. Akad. Jānis Spīgulis, Dr.phys. Uldis Rubīns, Dr.phys. Edgars Kviesis-Kipge un Oskars Rubenis, Latvijas Universitāte.

• Sastādīta un publicēta „Lielā ķīniešu – latviešu vārdnīca”, kas satur arī plašu kultūrvēsturisku komentāru. Dr.h.c. Pēteris Pildegovičs, Latvijas Universitāte.

• Pabeigts pētījums par bioloģiski aktīvajām vielām pārtikas produktos, to fasēšanai un uzglabāšanai pielietojot jaunākās iepakojuma tehnoloģijas, garantējot augstu kvalitāti un drošu realizācijas termiņu. Dr. Evita Straumīte, Dr. Habil. Lija Dukaļska, Dr. Sandra Muižniece-Brasava; Latvijas Lauksaimniecības universitāte.