Ārlietu ministriju varētu piedāvāt ZZS, kā arī uz diviem gadiem izveidot Eiropas lietu ministra amatu
Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma (Vienotība) jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšānās ar partiju pārstāvjiem informēja Straujuma.
Saskaņā ar viņas piedāvājumu “Vienotība” varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju, zņo LETA.
Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.
Nacionālo apvienību “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.
Kā teica Straujuma, uz diviem gadiem varētu izveidot arī Eiropas lietu ministra amatu.
Straujuma augstu novērtējot pašreizējā ārlietu ministra Reformu partijas pārstāvja Edgara Rinkēviča veikumu, tomēr šīs ministrijas pārraudzības uzticēšanu jaunajā valdībā Zaļo un zemnieku savienībai nosakot politiskā loģika. “Piedāvājot ZZS Ārlietu ministriju, es nenoliedzu to lielo darbu, ko izdarījis Edgars Rinkēvičs. Es viņu vērtēju kā ļoti populāru, ļoti labu un ļoti profesionālu ministru,” sacīja premjera amata kandidāte. Taču šādu sadalījumu nosakot politiskā loģika, ņemot vērā principu, ka katra partnera pārraudzībā būs pa vienai ministrijai no katra bloka – “resursu”, “atbildības” un “spēka un stratēģiskajām” jeb tiesiskā bloka ministrijām.
Straujuma skaidroja, ka iecerēts izveidot īpašu lietu ministra amatu jautājumiem par prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Atsevišķa ministrija netiktu veidota, bet izpildorganizācija būtu jau pašreizējais Latvija birojs prezidentūras sagatavošanai. Šis postenis varētu nonākt RP pārraudzībā.
Savu vērtējumu par Straujumas piedāvājumu partijas sniegšot ceturtdien.
Ministru prezidenta amata kandidāte trešdien pēc tikšānās ar partiju pārstāvjiem norādīja, ka tā dēvēto resursus tērējošo ministriju sadalījumā iespējamas izmaiņas un šis esot tikai piedāvājums diskusijai. Tāpat iespējamas arī citas izmaiņas.
Šodien neesot runāts par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.
Līdz šim “Vienotības” līderi izteikušies, ka ministrijas starp topošās koalīcijas partneriem būtu jāsadala līdzvērtīgi, proti, katra partija varētu uzņemties atbildību par trīs ministrijām, savukārt “Vienotība” – par četrām, tostarp Finanšu ministriju.
Viens no principiem, kā sadalīt ministrijas starp partneriem, paredzētu, ka katrai partijai pienāktos pa vienai “resursu” ministrijai (Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija), pa vienai “atbildības” ministrijai (Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija) un pa vienai no “spēka” un “stratēģiskajām” jeb tiesiskā bloka ministrijām (Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija).
Oficiāli politiķi uzsver, ka pašlaik amati jaunajā valdībā vēl netika sadalīti.
Patlaban ir diezgan liela varbūtība, ka savus amatus arī jaunajā valdībā saglabās Nacionālās apvienības virzītā kultūras ministre Dace Melbārde, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), kā arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tāpat pastāv liela iespējamība, ka Zemkopības ministriju vadīs deputāts Jānis Dūklavs (ZZS), savukārt politisko atbildību par Finanšu ministriju uzņemsies “Vienotība”.
Pagaidām gan nav skaidrības, kurš vadīs Finanšu ministriju, proti, iepriekš netika izslēgta iespēja, ka to varētu darīt pašreizējais ministrs Andris Vilks (Vienotība), tomēr par ministru varētu kļūt arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība).
Straujuma gan līdz šim nav uzrunājusi pašreizējo finanšu ministru Vilku amatam jaunajā valdībā, arī “Vienotības” politiķi nav runājuši ar Vilku par iespēju turpināt darbu finanšu ministra amatā. “Vienotība” nav iesaistījusi Vilku arī topošās valdības deklarācijas veidošanas darba grupās. Dalībai darba grupā, kas diskutēs par ekonomiku un finansēm, “Vienotība” deleģēja satiksmes ministru Anriju Matīsu, premjera amatam nominēto Straujumu, kā arī Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.
Līdz šim tika uzskatīts, ka savu amatu varētu saglabāt arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), tomēr pašlaik izskan versija, ka šim amatam varētu tikt vērtēts arī Saeimas deputāts Raimonds Vējonis (ZZS).
Savukārt Ekonomikas ministriju negribot pazaudēt Reformu partija, kuras virzītais Daniels Pavļuts pašlaik vada šo ministriju. Tomēr no politiķu teiktā izriet, ka Pavļutam savu amatu saglabāt, visticamāk, neizdosies, tāpēc kā kompromisa variantu Reformu partija šim amatam būtu gatava piedāvāt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP).
Savukārt par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atbildību gribētu uzņemties Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura kā potenciālu kandidātu varētu piedāvāt no ZZS saraksta 11.Saeimas vēlēšanās kandidējušo advokātu, bijušo Ventspils ostas valdes locekli Arti Stucku, kā arī nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kura šo ministriju uzticētu vadīt deputātam Eināram Cilinskim.
Iespējams, amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), savukārt Tieslietu ministrijas pārraudzību jaunajā valdībā varētu turpināt Nacionālā apvienība.
Kā iespējamais kandidāts labklājības ministra amatam līdz šim neoficiāli tika nosaukts deputāts Uldis Augulis (ZZS), bet izglītības un zinātnes ministra amatam neoficiāli tika vērtēta pašreizējā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete.
(papildināta ar Straujumas skaidrojumu par Ārlietu ministriju)
Komentāri (136)
Janis 08.01.2014. 13.15
Ārlietu ministrija ZZS izklausās pēc “nasing spešal” 2.
13
Ansis > Janis 08.01.2014. 23.53
Ko tad Jūs sagaidījāt no ārlietu ministra? Ka viņš katru dienu to vien darīs, kā lamās Putinu?
Protams, ka var arī tā, bet nezin vai mēs esam tik bagāti, lai ko tādu varētu atļauties.
Bet, ja paskatāmies reāli, tad ārlietu ministrija ar visu sašaurināto vēstniecību jaudu spējusi saorganizēt gana daudz ārvalstu vizītes augstākajā līmenī un kačāt eksportu un tranzītu.
Un ar emigrantiem arī krietni uzlabota saziņa.
Un kas vēl svarīgi – ārlietās nav bijuši kādi skandāli un neesam saņēmuši reņģu karus.
Un protams, ka ārlietu ministrs nav gluži tas, kurš var atļauties runāt par pieminekļu jaukšanu – diplomātiem tāds darbs – nerunāt lieku.
Nav jau kā aizsardzības ministrs, kuram piedien kareivīgāki izsaucieni!
0
janis17 > Janis 08.01.2014. 18.48
Beidziet gvelzt, rinkevičs paliks kā pēdējo laiku prokremliskākais ārlietu ministrs arī tālāk…
0
dro > Janis 08.01.2014. 22.45
Visa tā Rinkeviča kā labākā ĀM slava ir viens dūmu mākonis bez reāliem darbiem.
__________________
Pēc ilgiem laikiem vienreiz varu piekrist:)
0
Uldis Babris > Janis 08.01.2014. 13.57
>r_r
Ingmāru Līdaku! :)
0
austrisv > Janis 08.01.2014. 22.22
Aivar, beidzot viens prātīgs vārds!
Visa tā Rinkeviča kā labākā ĀM slava ir viens dūmu mākonis bez reāliem darbiem.
Kā tur viņu patiesi aizkulisēs sauc: ” Līdzjūtību ministrs”!
darbu reālu nav nekādu. Kāds vienkārši savējos ceļ slavas augstumos bez reāliem darbiem. Gluži kā Sudrabu.
0
Aleksejs Grigorjevs > Janis 08.01.2014. 16.48
Nu, re! Tad jau atkarības atkabināšanās no krievu gāzes arī nespīd, jo tiks darīts viss, lai Visaginas AES netaptu, vai vismaz, lai Latvijai no tā nekas netiktu. Uz Vējoņa solīto “lēto” elektrību no Batijskajas AES Karalaučos arī neceriet. Jo pirms gada preses konferencē Rosatom pārstāvji atklātā tekstā paziņoja, ka apgabalam pietiktu ar vienu un ka otrā reaktora jauda tiks eksportēta. Ka no tā paralēli Nordstreem gāzes vadam tiek likts (varbūt jau tagad ielikts?) kabelis uz Greifswaldi,kur VDR laikos bija AES ar 5 reaktoriem. Tā ka tur saglabājusies infrastruktūra, spējīga uzņemt pat visu Baltijskajas AES jaudu. Un Merkelei ar savu “Atomausstieg” ai, kā noderēs drauga Volodjas laipni piedāvātā elektrība!
0
ievuliitis > Janis 08.01.2014. 13.51
Tikās gan Īsi pirms vai pēc Zatlera vizītes Maskavā.
Par Cilinski piekrītu.
0
valdis > Janis 08.01.2014. 14.24
traductrice
Bet sabiedrībai pirms brauciena ne pušplēsta vārdiņa, tā klusi, klusi… :)
Aizmirsies, arī Ostā ar Šleseru, šķiet, ka labi sadarbojās ministrēšanas laikā(kaut kādi līgumi tika noslēgti, kas sabiedrību sašūmēja).
0
valdis > Janis 08.01.2014. 13.43
Atceros, ka reiz R.Vējonis tikās ar Putinu, vai kaut kas tamlīdzīgs (apgalvot nevaru…, bet katrā ziņā tas notika Krievijā, labojiet, kas atcerās) – vai tās butu tās izcilās zināšanas ārlietās.
Bet par VARAM – E.Cilinskis, manuprāt, izcili atbilst šīs ministrijas vadītājam.
0
silvija_vitina > Janis 08.01.2014. 14.12
@urga
es arī atceros… viņš toreiz dievojās, ka nav ne jausmas, kāpēc pats tsarj batjuška tieši viņu uzaicināja uz tēju, un stāstīja, ka esot tikai tāpat vien papļāpājuši (small talk par laikapstākļiem). es vēl tagad atceros to viņa muļķīgo smaidiņu, ko viņš uzliek, kad nezin, ko atbildēt.
0
austrisv > Janis 08.01.2014. 14.21
Cik es atceros par Vējoni, tad tas notika sakarā ar atomenerģijas stacijām, kuras krievi lobēja Kaļīņingradā un Baltkrievijā. Toreiz Latvija aktuāli darbojās kopā ar Lietuvu pie savas Baltijas AES Ignalīnā, bet Vējonis klusi tikās ar Putina atomščikiem. Pieķerts melos un nevalstiskā rīcībās stomījās un gorījās, jo neko jēdzīg izskaidrot nevarēja.
Elektrostacija Ignalīnā izčukstēja tāpēc, ka Krievija bija uzpirkusi Dienvidkorejas atomstaciju būvniecības firmu, piesolot tai savu milzu projektu vai samaksājot milzu summu. īsti neatceros tieši kā krievija uzpirkla šo firmu, bet to jau var paskatīties Googlē, ja ir laiks un vēme.
0
Alise > Janis 08.01.2014. 13.33
Lai kā nu tur tas sadalījums būtu, visos citos amatos tur tā kā varētu kādu ielikt no attiecīgas partijas – sliktāku vai labāku – bet ko tiešām var ielikt ārlietu ministra amatā no ZZS, es pagaidām iedomāties nevaru.
0
silvija_vitina > Janis 08.01.2014. 13.24
Vējonis par ārlietu ministru. Tas tik būs hohma! pasaule ņirdz par kociņu, tagad varēs arī par šo pajoliņu.
0
Kristīne 08.01.2014. 14.24
ZZS jau sāk uzstādīt ultimātus. Un tās no ZZS puses tikai “odziņas”.Ja izdosies viens ultimāts, būs desmīt nākošie.
0
baibabruvele 08.01.2014. 13.25
Paskaidrojiet man vēlreiz – tieši kāpēc Pavļuts nevar turpināt EM, ja jau ministrija pienākas RP?
4
+3
-7
Atbildēt
+9
0
Atbildēt
+11
-2
Atbildēt
+19
-3
Atbildēt
@Ojārs > baibabruvele 08.01.2014. 17.34
kāpēc Pavļuts nevar turpināt EM
———————
Pavļuts tikko privatizējis Latvijas Nafta visai apšaubāmā veidā. Bet tas jau nekas, viņš taču nav no NA. Tad jau drīkst!
0
Alise > baibabruvele 08.01.2014. 13.32
A to jūs jautājat RP, jo viņi paši to ir izdomājuši. Un Pavļuts nemaz nav RP biedrs laikam, tad nu priekšroka tiem, kas vismaz teorētiski var nodrošināt politiskās atbildības principa pastāvēšanu, t.i., ministra amatā partijas biedri.
0
normundskr > baibabruvele 08.01.2014. 13.27
jā, man arī radās šis pats jautājums.
izskatās, ka ir bīdījis lietas, kas nav patikušas vecajiem bukiem.
0
ievuliitis > baibabruvele 08.01.2014. 14.00
Toties piedāvātais Vj. Dombrovskis nesasmēla Ķīļa savārītus … Izglītības ministrijā, ieviesa tur apritē krievu valodu, pa ceļam (pirms Izgl. min.), būdams Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, aktīvi lobēja jaunajā Būvniecības likumā investoru intereses. Ar ko tās intereses beidzas, redzam Zolitūdē. Vai var viņu likt par Ekonomikas ministru? Tā taču parrauga arī Būvniecības sfēru valstī.
0