Foto: Ķēstutis Vanags, F64/BFL
Kultūras ministrija citu vidū izceļas ar savu "unikalitāti" - tā teju vienīgā izmanto likuma doto iespēju algot ārštata padomniekus
Ministriem būtu jālegalizē ilgstošie ārštata padomnieki, kuri saņem atalgojumu, viņus iekļaujot ministrijas štatu sarakstā - neviens ministrs nav pārcilvēks un visu nevar zināt. Tā par Kultūras ministrijas ilgstošo praksi teju vienīgajai no ministrijām algot ārštata padomniekus, saka politoloģe Iveta Kažoka.
Patlaban no Latvijas valdības 30 ārštata padomniekiem tikai četri saņem atlīdzību - trīs no tiem ir kultūras ministres padomnieki, viens - aizsardzības ministram. Turklāt Kultūras ministrijā atalgoti ārštata padomnieki jau ir vismaz pēdējo trīs ministru darbības laikā.
Likums ir gana elastīgs - tas pieļauj iespēju ārštata padomniekus gan algot, gan ne. Politikas eksperti norāda, ka krīzes laikā valdība noteica „labo toni" nemaksāt atalgojumu šādiem padomniekiem. Būt par padomnieku valdības vadītājam vai ministram „ir liels pagodinājums un atbildība, atalgojums ir sekundārs kritērijs", Ir.lv teic Eva Upīte, Valsts kancelejas (VK) direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos.
