Kūdras izmantošana apkurē: ieguvumi un riski

Dedzināmās kūdras izmantošana, piejaucot to šķeldai, ir efektīvs instruments, kā samazināt siltuma cenu

Sākoties ziemai, aktualizējas ar siltumapgādi saistītie jautājumi: kā samazināt centralizētās apkures izmaksas; vai racionāli izmantojam vietējos resursus, lai mazinātu atkarību no importa? Padziļināti pētot šo tematiku, esam nonākuši pie secinājuma, ka vismaz daļa atbilžu uz šiem jautājumiem tieši saistītas ar mūsu vietējā energoresursa – kūdras – plašāku izmantošanu siltuma ražošanā.

Kūdra – atjaunojams vai neatjaunojams energoresurss?

Jautājums par to, vai kūdra ir atjaunojams vai neatjaunojams resurss, ir īpaši pētīts. 2000.gadā zinātnieki piedāvāja kūdru definēt kā „lēni atjaunojamu resursu” (Crill, Hargreaves and Korhola, 2000). Kopš tā laika veikti vairāki citi pētījumi, un nevienā no tiem kūdra nav definēta kā neatjaunojams jeb fosilais resurss. Tā rezultātā ANO vides programmas Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos nolēma mainīt kūdras klasifikāciju, izdalot to kā atsevišķu kategoriju, kas iekļaujas starp neatjaunojamiem un atjaunojamiem resursiem. Tādējādi kūdrai tagad ir sava klasifikācijas kategorija.

Varētu šķist, ka kūdras izmantošanu enerģētikā Eiropas Savienībā nepārvarami traucē divi fakti – pirmkārt, tas, ka kūdra nav definēta kā atjaunojamais energoresurss un, kā zināms, atjaunojamo energoresursu veicināšana ir svarīgs ES mērķis. Otrkārt, tas, ka kūdras dedzināšanas procesā izdalās CO2 un viens no ES politikas mērķiem ir samazināt ogļskābās gāzes izmešus.

Tomēr nevienā no tematiem – arī enerģētikā – ES politika nav tik plakana, lai ignorētu citus ne mazāk svarīgus politiskus mērķus – nodarbinātību, energoresursu izmaksu samazināšanu, energoneatkarības stiprināšanu. Tas sakāms arī par kūdru un tās intensīvu izmantošanu vairākās ES dalībvalstīs.

Somija, Īrija, Zviedrija un Igaunija izmanto kūdru kā vietējo resursu, kas ļauj „grozīt” naudu savā ekonomikā, radīt darba vietas, mazināt atkarību no enerģijas importa un tādējādi vismaz daļēji paaugstināt energoneatkarību un apgādes drošību.

Tieši šos ieguvumus arī min ES enerģētikas komisārs, raksturojot Eiropas Komisijas politiku par kūdru. Eiropas Komisija kūdru atzīst par vietējo kurināmo un novērtē tās nozīmi energoapgādes drošībai un reģionālai attīstībai. Dalībvalstīm, izvēloties energoresursus, ir brīva izvēle, un, to respektējot, daļa dalībvalstu enerģētisko kūdru iekļauj izmantojamo energoresursu sarakstā.

Īrijas un Zviedrijas precedents

Īrijā elektrība, kas ražota no kūdras, ir iekļauta regulētajā tirgū un pakļaujas Sabiedrisko pakalpojumu regulējumam. Ir noteikta īpaša Sabiedrisko pakalpojumu nodeva, no kuras tiek finansētas atsevišķas kūdras, gāzes un atjaunojamo resursu elektrostacijas. Šo risinājumu ir akceptējusi valdība un saskaņojusi ar Eiropas Komisiju. Nodevas mērķis ir atbalstīt energoneatkarību un energodrošību, izmantojot vietējos energoresursus, kā arī atbalstīt atjaunojamās enerģijas ražošanu, nodrošinot atbilstošu īpatsvaru enerģijas ražošanas tirgū.

Patlaban Īrijā darbojas divas elektrostacijas (turklāt vienas jauda ir visai ievērojamie 128 MW), kas ražo elektrību pilnībā no kūdras, un viena elektrostacija, kas ražo elektrību no biomasas un kūdras. Visas šīs elektrostacijas pieder valsts uzņēmumiem.

Ar minētajām elektrostacijām noslēgts līgums par kūdras iepirkumu uz 15 gadiem, to ir garantējusi Īrijas valdība, lai nodrošinātu energodrošību un energoresursu dažādību. Iepirkuma apjoms ir trīs miljoni tonnu gadā.

Arī Zviedrija ir izstrādājusi savu pieeju kūdras izmantošanai.

Zaļās elektrības sertificēšanas sistēma Zviedrijā ir atbalsta shēma elektrības ražotājiem, kas to iegūst no atjaunojamiem resursiem un arī kūdras. 2010.gadā Zviedrijas parlaments noteica jaunus Zaļās elektrības sertifikācijas sistēmas mērķus un pagarināja sistēmas darbības periodu līdz 2035.gadam. Saskaņā ar Elektrības sertifikāta likumu elektrības piegādātājiem, noteiktiem elektrības patērētājiem un kompānijām ar energointensīvu patēriņu katru gadu līdz noteiktam datumam jāiegūst atjaunojamās enerģijas sertifikāts proporcionāli elektrības pārdošanas vai patēriņa apjomam. Kvotu sistēmā iekļautas visas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas un arī elektroenerģija, kas siltumelektrostacijās ražota no kūdras.

Kā liecina Starptautiskās Enerģijas aģentūras apkopotie dati, 2011. gadā ES enerģijas ražošanai izmantotās kūdras daudzums bija 11,57 miljoni tonnu, no tiem Somijā – 7,15 miljoni, Īrijā – 3,1 miljons, Igaunijā – 0,27 miljoni tonnu.

Problēmas cēloņi un risinājumi

Padomju Savienības īstenotās gāzes izmantošanas politikas rezultātā Latvijas vietējais resurss kūdra tika izstumts no energopatēriņa un aizstāts ar gāzi. Šis process noslēdzās jau neatkarīgās Latvijas laikā.

Kaut arī Latvijā ir aptuveni 200 gadu ilga pieredze kūdras ieguvē un izmantošanā, tai skaitā apkurei, tās ieguves un līdz ar to arī izmantošanas apjomi nokritušies no diviem miljoniem tonnu 1970.gadā līdz vienam tūkstotim tonnu gadā patlaban. Tas ir apstākļos, kad kūdras atradnes aizņem aptuveni 10% valsts teritorijas, kopējie aprēķinātie kūdras krājumi ir 1,543 miljardi tonnu, bet ekonomiski pamatojams iegūstamās enerģētiskās kūdras apjoms – 239 miljoni tonnu.

Tagad dedzināmā kūdra praktiski nemaz netiek iegūta un izmantota. Ieguves vietās tiek norakta tikai iegulu virskārta, ko pielieto lauksaimniecībā.

Tā kā nav pieprasījuma pēc enerģētiskās kūdras, kas atrodas apakšslānī, kūdras karjeri jau ilgstoši stāv tikai daļēji izstrādāti. Tas ir nesaimnieciski. Arī videi būtu draudzīgāka Zviedrijas pieeja, kur īsā laikā secīgi izstrādā visus kūdras slāņus un ieguves platības uzreiz rekultivē.

Patlaban rūpnieciski Latvijā tiek izstrādātas platības aptuveni 25 000 ha apjomā. Ja tikai no šīm platībām vien bez lauksaimniecībā izmantojamās kūdras tiktu iegūts arī dziļākais slānis – enerģētiskā kūdra, tad varētu iegūt aptuveni 700 tūkstošus tonnu kurināmās kūdras gadā. Protams, lai šo apjomu sasniegtu, vajag sagatavošanās laiku – uzņēmumiem jāveic investīcijas, jāizveido attiecības ar klientiem, jāpārliecina sabiedrība, ka kūdra var būt daļa no Latvijas siltuma enerģētikas.

Patiesībā dedzināmās kūdras izmantošana, piejaucot to šķeldai 30% apjomā, ir efektīvs instruments, ar kuru samazināt energonesēja komponentes izmaksas siltuma cenā par 12%, pat 15%. No patērētāju interešu viedokļa tas ir viens no visbūtiskākajiem ieguvumiem.

Taču arī valsts ekonomikai kopumā no kūdras plašākas izmantošanas apkurē būtu ieguvums – brīdī, kad industrija būtu gatava iegūt minētos 700 tūkstošus tonnu kūdras, tā būtu izveidojusi aptuveni 450 jaunu darba vietu lauku apvidos, kur bezdarbs ir visaugstākais.

Šo faktoru jau novērtējis Latgales plānošanas reģions, iesniedzot vēstuli Finanšu ministrijai ar lūgumu, sagatavojot plānošanas dokumentus, iestrādāt tajos normas, kas veicinātu enerģētiskās kūdras plašāku ieguvi un izmantošanu.

No iepriekš minētā secināms, ka kūdras plašāka izmantošana siltuma ražošanai Latvijai būtu izdevīga daudzējādā ziņā. Jābūt tikai vēlmei ieklausīties ekonomiski pamatotos argumentos.

Autori ir Ilze Ozola, Dr.geol., Latvijas Kūdras Ražotāju asociācijas izpilddirektore, un Alvis Līdums, enerģētikas ekonomists