Dombrovskis: Valdība atliks naudas piešķiršanu Zolitūdes traģēdijas komisijai

Profesore ierosina pārdēvēt Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko izmeklēšanas komisiju

Valdība otrdien, visticamāk, atliks jautājuma izskatīšanu par finansējuma piešķiršanu Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbības nodrošināšanai. Tā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Savukārt Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane otrdien Latvijas Radio intervijā izteica ierosinājumu Zolitūdes izmeklēšanas komisiju pārdēvēt par sabiedrisko izvērtēšanas komisiju, kura izvērtētu traģēdijas cēloņus un paātrinātu izmeklēšanas darbu.

Jau ziņots, ka komisijas izdevumu iepriekš izstrādātā izdevumu tāme sabiedrībā raisījusi diskusijas par izšķērdīgumu. Saskaņā ar minēto tāmi komisijai būtu jāpiešķir vairāk nekā 150 000 latu. Komisijas vadītājs Jānis Kažociņš pirmdien paziņoja, ka pašreizējā komisijas izdevumu tāme tiks pārskatīta. Kažociņš nolēmis lūgt valdību otrdien gaidāmajā sēdē nelemt par finansējuma piešķiršanu komisijas darbības nodrošināšanai un atlikt šā jautājuma skatīšanu līdz 2014.gada 7.janvārim, ziņo LETA.

Dombrovskis sacīja, ka šī tāme ir jāizvērtē un noteikti jākoriģē uz leju. Kā norādīja premjers, ir jāņem vērā, ka ne valdībai, ne jaunajai komisijai nav iepriekšējas pieredzes līdzīgā darbā, tāpēc kļūdīšanās ir iespējama.

Toties profesores Lasmanes ieskatā, komisijai jābūt starpniekam starp dažādajām izmeklēšanas iestādēm, kas vēl joprojām nav ziņojušas par sava darba jebkādu rezultātu. „Vispirms pašai komisijai jātiek skaidrībā par to, kādi ir tās mērķi. Esmu par plašāku mērķu spektru. Esmu par to, lai to pārdēvē par izvērtēšanas komisiju, kura izvērtē cēloņus kopā ar sabiedrību, prasmīgi ar to sadarbojoties un sazinoties, un lai komisija nedublē izmeklētāju darbu, bet uzrauga to,” norādīja Lasmene. Viņaprāt, komisijai vajadzētu arī paātrināt izmeklēšanas procesus.

„Man liekas, ka šai komisijai ir ļoti liela nozīme, lai atcerētos pagātni, lai iejustos un dzīvotu līdzi izmeklēšanas un izvērtēšanas procesiem, kas notiek tagad, un lai domātu par to, kā nākotnē izvairītos no šī haosa,” teica profesore.

Viņa arī atzina, ka komisijas veidošanā bijušas problēmas: „Domāju, ka komunikācija ar sabiedrību pašlaik ir sanākusi neveiksmīga, un tur ir vainojamas veselas trīs puses.”

Premjers norādīja, ka no komisijas tiek gaidīts nopietns pilnvērtīgs darbs, tas ir viņu pamatdarbs, arī atalgojums tiek rēķināts kā par pilna laika darbu. Katram komisijas loceklim pašam ir jāizvērtē, cik daudz laika var veltīt darbam komisijā, cik – saviem darbiem.

Komisijas darbības tāme paredzēja, ka 8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu bija iecerēts izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai. Savukārt 205 482 eiro jeb 143 837 lati būtu nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darbību un tās funkciju kvalitatīvu un operatīvu izpildi.

Ņemot vērā, ka valsts budžetā komisijas darbībai līdzekļi nav ieplānoti, tie varētu tikt piešķirti no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Valdība par komisijas vadītāju iecēla bijušo Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Kažociņu. Komisiju aicināja izveidot sabiedrība par atklātību “Delna”. Komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāve Inese Voika.