Universitāšu specializācija ļaus efektīvāk tērēt valsts līdzekļus un attīstīt to starptautisko ekselenci

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) augstu vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sākto augstākās izglītības sektora specializāciju. Publiskā sektora līdzekļus nepieciešams koncentrēt ne vien specializētās augstskolās, bet arī tērēt tikai konkurētspējīgu studiju programmu budžeta vietu dotācijai.

IZM iecerētā RSU specializācija – veselības aprūpe un ar to saistītās sociālās zinības – dos universitātei iespēju attīstīties par dzīvības zinātņu universitāti.

Šāds augstākās izglītības attīstības virziens rada pamatus, lai RSU ar integrētām universitātes slimnīcām izveidotos par Latvijas veselības aprūpes cilvēkresursu ekselences centru.

Mūsu vērtējumā izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) piedāvātie universitāšu specializācijas virzieni ir ekonomiski pamatoti un atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.

Latvijas Universitātes (LU) iecerētais stratēģiskās specializācijas virziens ir sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, un tas ir pamatoti. Nesenajā komentārā LU rektors profesors Mārcis Auziņš kļūdās, norādot uz kādu īpašu LU nacionālās universitātes statusu. Diemžēl šāds statuss ir radies Pētera Stučkas* izpratnē par augstāko izglītību pirms aptuveni simts gadiem un šodienas modernajā attīstītāko valstu pasaulē neeksistē ne Vācijas universitāte, ne Zviedrijas universitāte.

Tikai konkurētspēja apliecina izglītības un pētniecības kvalitāti, tādēļ LU drīzāk jāstiprina savu studiju programmu kvalitāte un izglītības saturs specializācijas virzienā.

Nebūtu pareizi uzskatīt, ka universitātes atrašanās reitingos jau a priori apliecina izglītības kvalitāti. Patlaban augstākā izglītība pasaulē ir kļuvusi par globālu preci. Ja par izglītības produktu klienti – studētgribētāji – nevēlas maksāt dārgu cenu, tad universitātes otrā ranga reitings kā marketinga izdevums nav atmaksājies un jānoraksta izdevumos.

Politikas dokumentā „Eiropas Savienības augstākā izglītība 2020″ atzīts, ka esošā eiropiešu turēšanās pie klasiskā tipa visu jomu universitāšu dogmas ir novedusi pie konkurētspējas zuduma iepretim citu OECD valstu universitātēm. Profesoram Auziņam nāktos paust atbilstoši kompetentu viedokli, jo universitāšu nepieciešamība specializēties vairs nav noslēpums nevienam. Nevēlos maldināt sabiedrību, stāstot par klasiska tipa universitāti, par kuras izglītības produktiem tikai retais ir gatavs maksāt.

IZM piedāvātā universitāšu specializācija ir ceļš pareizajā virzienā, kas beidzot vieš skaidrību haotiski pārvaldītā augstākās izglītības laukā. Kā zināms, sistēmas stabilitāti veido četri vai vismaz trīs balsti. Tagad tiek likts stabils pamats Latvijas augstākās izglītības sistēmai, kur katrai universitātei ir paredzēta atbilstoša nišas specializācija:

* Rīgas Tehniskā universitāte ar inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību;

* Rīgas Stradiņa universitāte ar veselības aprūpi un dzīvības zinātnēm;

* Latvijas Universitāte ar sociālām, humanitārām un dabas zinātnēm;

* Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar lauksaimniecību, veterinārmedicīnu, mežsaimniecību, pārtikas tehnoloģijām.

Mūsu visu uzdevums ir atbalstīt labi iecerētās pārmaiņas, nevis laisties lobisma un populisma pavadā. Katras universitātes galvenais uzdevums ir koncentrēties uz starptautiskās izcilības sasniegšanu savu kompetenču jomās. Rīgas Stradiņa universitāte jau vismaz piecus gadus ir vairojusi izcilību un starptautisko konkurenci. Darbi apliecina RSU līderes lomu Baltijas valstīs augstākās izglītības eksportā.

Autors ir RSU attīstības prorektors

* Pēteris Stučka ir viens no Latvijas sociāldemokrātijas lielinieciskā spārna dibinātājiem, viņa vārdā padomju varas gados bija nosaukta Latvijas Universitāte – red. piez.