Kaislīga zilzeķe • IR.lv

Kaislīga zilzeķe

9
Foto — Emīls Desjatņikovs, F64
Anita Brauna

Medicīnas doktore Jekaterina Ērenpreisa stāsta par zinātniskā atklājuma prieku un to, kāpēc apvērsums vēža bioloģijā vēl tikai priekšā

Vārds «Ērenpreiss» latviešiem neizbēgami saistās ar pirmskara Latvijā ražotajiem velosipēdiem, un, tas tiesa, arī Jekaterina Ērenpreisa ir ieprecējusies fabrikanta dzimtā – viņas vīrs Jānis bija fabrikas īpašnieka Gustava Ērenpreisa dēls. Taču faktiski viņa pārstāv lielu mediķu un zinātnieku dinastiju – par savu skolotāju Jekaterina sauc vīru, talantīgu un aizrautīgu zinātnieku, kas par savu misiju uzskatīja vēža pētniecību. Vīra māte bija ārste, tāpat kā Jekaterinas mamma, tante un onkulis. Mediķa karjeru izvēlējušies arī divi no trīs Jekaterinas dēliem.

Jekaterina Ērenpreisa ar saviem atklājumiem vēža pētniecībā ir spējusi ieinteresēt cilvēkus dažādās pasaules malās un ir viena no starptautiski visvairāk citētajām Latvijas zinātniecēm. Šogad viņa saņēma Ministru kabineta balvu par nopelniem šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izpētē.

Teicāt, ka ar zinātni nodarboties ir interesanti, jo tas ir izaicinājums prātam un kaisle. Vai varat izstāstīt kādu situāciju, kur jūs pētījumos uz priekšu dzina azarts?

Par azartu to es nesauktu. Kaisle ir tādā ziņā, ka tas ir gandrīz vislabākais laika pavadīšanas veids. Es to neuztveru kā darbu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu