Pasaulslaveni rakstnieki parakstījuši petīciju, aicinot ierobežot specdienestu patvaļu izsekošanā
Vairāk nekā 562 rakstnieki no 81 pasaules valsts parakstījuši petīciju, tai skaitā pieci Nobela prēmijas laureāti, aicinot valstu valdības aizstāvēt demokrātiskās tiesības digitālajā laikmetā, ierobežot specdienestu visatļautību, izsekojot valstu pilsoņus viņu elektroniskajā sarakstē un internetā. Par to vēstīts otrdien vietnē “change.org” publicētajā petīcijā.
Šo petīciju parakstījuši tādi pasaulslaveni rakstnieki kā Umberto Eko, Irvins Velšs, Ginters Grass un daudzi citi.
“Mēs pieprasām noteikt, cik daudz un kādus personīgos datus drīkst likumīgi savākt, uzglabāt un apstrādāt, kā arī to, kas to drīkst darīt – saņemt informāciju, kur un kādus datus uzglabāt un kā tos izlietot, pieprasām tiesības dzēst informāciju, ja tā nav iegūta korektā veidā,” teikts dokumentā.
Turklāt rakstnieki aicina ANO izstrādāt un pieņemt normas, kas noteiktu pilsoņu tiesības, aizstāvot un pasargājot viņus no elektroniskās izsekošanas.
Petīciju parakstījuši arī pieci Nobela prēmijas laureāti – Elfrīda Jelineka, Orhans Pamuks, Džons Maksvels Kutzē, Ginters Grass un Tomass Transtrēmers.
Zem petīcijas gan pagaidām nav neviena Latvijas rakstnieka paraksta. Petīciju līdz otrdienas plkst. 10 bija parakstījuši vairāk nekā 6000 cilvēku. Parakstīties var šeit.
Kā zināms, milzīgais noklausīšanās gaisā nāca pēc tam, kad bijušais CIP aģents Edvards Snoudens atklāja slepenus dokumentus, kas liecina par ASV specdienestu gadu desmitiem īstenoto valsts amatpersonu un ikviena cilvēka elektronisko izsekošanu, kā arī telefonsarunu noklausīšanos.
Komentāri (43)
mariam 10.12.2013. 13.59
Man jautājums šejienes zinātājiem, – lai ar ne tieši par šo tēmu, tomēr zināma saistībā ar spiegošanu un kontroli. Neesmu tik sīki iedziļinājies tajā jautājumā, bet tuvojoties jaunam gadam, sāk kļūt aktuāli.
Jautājum tāds, – vai tā jaunā Amerika-Ušakova Rīgas karte ir tikai tāda kā apliecība, ar kuru tad nopirkt lētāko biļeti vai arī – tā pati darbosies kā biļete? Ja tā pati darbojas kā personalizēta biļete, tas nozīmē, Rīgas satiksme, nebūdama specdienests, turpmāk nevien ievāks vispārējus statistiku par pasažieru plūsmām dažādos maršrutos (pret ko man nav iebildumu), bet savos serveros apkopos un glabās personalizētu informāciju par katra konkrētā pasažiera gaitām – kur, kad tas braukā. Nu un tā jau gan ir salīdzināma ar mērenu spiegošanu, pret ko gan nāktos stipri iebilst. Tā teikt, – gribi braukt pa lēto, – rēķinies, ka tev šai jomā sekos un spiegos.
2
inta_s > mariam 10.12.2013. 14.03
Esat pareizi sapratis. Tā arī ir spiegošana, tāpat kā iepirkšanās atlaižu kartes. Cilvēkam jābūt izvēlei kādus datus viņš izvēlas nodot un kādus nevēlas. Šādai izvēle ir jānodrošina un cilvēka izvēle jārespektē. Ja kāds savai ērtībai kādā jomā vēlas nodot datus, tad to arī atzīmē un nodod datus. Attiecīgi ja nepiekrīt tad nedrīkst ievākt.
0
efeja60 > mariam 10.12.2013. 15.45
Vai Rīgas satiksmes pedofīlam, kurš tika paņemts ciet,nebija pieejama informācija par skolnieku pārvietošanos ar personalizētajiem e-taloniem?
0
ilmisimo 10.12.2013. 18.11
Zem petīcijas gan pagaidām nav neviena Latvijas rakstnieka paraksta
_________________________
Kāds komponists gan varētu gadīties… … no Vienuoti Šleseram?
0
reksa 10.12.2013. 20.35
Dīvains rakstnieku aicinājums.
Ko viņi ar to grib panākt?..
Lai dēmokratiskās valstis pārtrauktu datu vākšanu, bet autoritārās joprojām turpinātu? Vai rakstniekiem ir kāds burvīgs risinājums kā autoritārām valstīm likt ievērot viņu aicinājumu? Rakstnieki ir atklājuši savu smadzeņu tukšumu…
4
0
-3
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > reksa 10.12.2013. 22.14
——-nulle Grib panākt to lai demokrātiskās valstis paliktu demokrātiskas nevis pārvērstos par totalitāriem režīmiem.
============================================================================
Vēlas pasargāt sevi no PSRS likteņa – izvairīties no Gorbačova kļūdām. Izdzīvošanas instinkts ņem virsroku – globālajai elitei (virssabiedrībai) nav citas izejas, kā vien totalitārās demokrātijas ieviešana:
“(..)Сегодняшняя эпоха не просто посткоммунистическая, она еще и постдемократическая! Сегодня мы являемся свидетелями установления демократического тоталитаризма, или, если хотите, тоталитарной демократии.”
Предлагаем вниманию читателей текст интервью с выдающимся философом Александром Зиновьевым, которое тот дал перед своим возвращением из Германии в Россию. Его беседа с журналистом Виктором Лупаном состоялась в Берлине и была опубликована французской газетой «Фигаро» 24 июля 1999 года.
http://www.lt90.org/reviews/ap_articles.php?article_id=48
0
Signija Aizpuriete > reksa 10.12.2013. 22.05
——-J.Biotops:”(..) Kad rezultāti nāca redzami, bļāva kā kauti (kuri paspēja iebļauties) un vainoja nelaimēs jebkurus citus, izņemot sevi.”
============================================================================
Vēl 2013.g. “bļaustās”:
“Runājot par Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem, parasti izskan tradicionālie skaidrojumi par Hitleru un Staļinu, taču ir arī cits viedoklis – karš bija izdevīgs no finanšu apsvērumiem. Pasaule arī pirms Otrā pasaules kara bija ieslīgusi milzīgos savstarpējos parādos, kas krājās līdz virtuālai bezjēdzībai un daudziem palika par smagu. Karš ir graujošs, bet vienlaikus tas atbrīvo valstis, politiskos un finanšu līderus no parādiem. Ir uzvarētāji un arī zaudētāji, kuriem ir jāmaksā kontribūcijas. Un tā jau ir pilnīgi cita finansiālo attiecību situācija, kas izspēlēta šajā kara spēlē. ” MAIJA KŪLE, Latvijas delegācijas vadītāja un Starptautiskās filozofu biedrību federācijas direktoru padomes locekle.
Maija Kūle: jautājums par labklājību ir jautājums par tās mēru
http://lvportals.lv/viedokli.php?id=257800
0
Vineta > reksa 11.12.2013. 00.19
nulle
Tas nekas ka tas ir krietni neefektīvāk kā vnk salādēt cilvēkus lopu vagonos.
Lai tavējie nekad vairs nelādētu cilvēkus lopu vagonos, ir absolūti nepieciešams lai ASV tādus kā tu nemitīgi uzmana un manas drošības vārdā, esmu gatavs ziedot daļu sava privātuma. Vispār jau tevi, cilvēknīdēju un citus staļinistus drošāk būtu uzreiz padarīt nekaitīgus. Kas zina, ko tu ar savu krievu draudziņu, melnādaini Aijo Benessu, tur Britu salās periniet.
0
Aivars Krauklis > reksa 10.12.2013. 20.44
Ko grib? Nezinu, bet, ko tā var panāk –katrs zinās.
Starpkaru posmā līdzīgi „progresīvie intelektuāļi” un „radošās paresonības” neļāva apturēt vai ierobežot divus estētiski tik izteiksmīgus (no malas skatoties) bandītu režīmus, ka karš izdevās neredzēti varens. Kad rezultāti nāca redzami, bļāva kā kauti (kuri paspēja iebļauties) un vainoja nelaimēs jebkurus citus, izņemot sevi.
0