Pirms pieņemt lēmumu par valsts atbalstu vienai filmai, jāizvērtē visi aspekti, lai savlaicīgi novērstu iespējamos finansiālos riskus
Saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo ziņu par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto pieprasījumu valsts 2014.gada budžetam par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas „Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanai, šajās dienās vairākkārt šis jautājums ir skatīts un diskutēts arī no konkurences tiesību puses, tieši no valsts atbalsta kontroles normu piemērošanas aspekta.
Ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts atbalstu tiek uzturēts vienotais tirgus, kurā uzņēmumi no visām ES valstīm var konkurēt un tirgoties līdztiesīgi, liedzot dalībvalstīm selektīvi, neievērojot vispārējos publiskā finansējuma piešķiršanas pamatprincipus, atbalstīt uzņēmumus un tādējādi kaitēt konkurentiem ES.
Vispārējais nosacījums ir, ka finansiālais atbalsts, ko valstis vai valsts struktūras sniedz konkrētiem uzņēmumiem vai nozarēm, ir aizliegts saskaņā ar ES tiesībām.
Tomēr, Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir atļauti daži izņēmumi šim nosacījumam, tostarp attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir ar mērķi veicināt kultūru. Šādu atbalstu var uzskatīt par saderīgu noteiktos apstākļos, kas ir izklāstīti LESD 107.panta 3.d punktā un 2001.gada paziņojumā par kinematogrāfiju (lai arī šobrīd zaudējis spēku, vispārējie principi tiek piemēroti arī tagad, tai skaitā tie, kas nostiprināti EK lēmumu praksē).
Šajā paziņojumā Komisija arī precizē, ka, izvērtējot atbalsta shēmas kinematogrāfijas un audiovizuālo darbu ražošanai, tai ir jāpārbauda, vai ar šīm shēmām tiek ievērots “vispārējā tiesiskuma princips”, t.i., vai tajās nav ietvertas klauzulas, kas ir pretrunā EK līguma tiesību normām jomās, kas nav valsts atbalsta jomas. Šo pārbaudi veic un attiecīgi lēmumu pieņem Eiropas Komisija, izvērtējot visus pamatprincipus, kas izriet valsts atbalsta regulējuma.
Jānorāda, ka Latvijā patlaban ir spēkā valsts atbalsta programma filmu nozarei, kuru ir izvērtējusi un apstiprinājusi Eiropas Komisija. Šī atbalsta programma, kuras pamatnosacījumi ir ietverti Ministru kabineta noteikumos, nosaka publiskā finansējuma konkursam pieteikto filmu nozares projektu sagatavošanas pamatnoteikumus, kritērijus, kas jāievēro, pretendējot uz publisko finansējumu, kā arī lēmumu pieņemšanas kārtību. Attiecīgi šobrīd eksistē vienoti un caurspīdīgi kritēriji, lai varētu pretendēt uz publisko finansējumu filmu veidošanai.
Ja atbalsts tiek piešķirts vienam konkrētam subjektam – uzņēmumam, tad ir nepieciešams detalizēts pamatojums, kāpēc finansējumu nav iespējams piešķirt esošas atbalsta programmas ietvarā un kāpēc jāpiemēro kādi specifiskie izņēmumi. Tas ir, jābūt skaidrībai, kādi kritēriji ir tikuši ņemti par pamatu, lai atbalstu sniegtu tieši konkrētam projekta īstenotājam.
Vienlaicīgi ir jāņem vērā, ka šādos gadījumos ir jāievēro arī ES esošās procesuālās normas – t.i., pirms plānotā finansējuma piešķiršanas ir jāsaņem Eiropas Komisijas pozitīvs lēmums par plānotā atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Kopienas kopējam tirgum.
Ja savukārt šāds Eiropas Komisijas lēmums nav saņemts, ir jārēķinās, ka saņemtais finansējums var tikt klasificēts kā nelikumīgs un ar kopējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts, kuru agrāk vai vēlāk nāksies finansējuma saņēmējam atmaksāt kopā ar noteiktiem soda procentiem.
Līdz ar to, pirms tiek pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu projektiem, uz kuriem ir attiecināmas valsts atbalsta kontroles normas, ir jāizvērtē visi piemērojamie atbilstības un procesuālie aspekti, lai savlaicīgi tiktu novērsti visi iespējamie finansiālie riski, tādējādi nodrošinot, ka piešķirtais finansējums sasniedz plānoto mērķi.
Autore ir Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktore
Komentāri (29)
ilmisimo 04.11.2013. 14.59
Kur ir pamatojums „Dvēseļu putenim”?
______________
Tīreļpurvā.
2
Vineta > ilmisimo 04.11.2013. 19.49
lama
“Tīreļpurvs” bija traģiska lappuse Latvijas vēsturē. Strēlnieku drosme bezjēdzīgi noturēja frontes līniju, kurai bija jāpārvietojas uz Austrumiem, Latvijas teritorijā un tikai palielināja postījumus.
0
Gaisma; Enģelis > ilmisimo 04.11.2013. 15.48
Šoreiz trāpīts ābolītī!
0
janis17 04.11.2013. 10.19
“Dvēseļu putenis” tiks palaists tirgū un to izkropļos :))) Vai tikai šim pārākajiem direktīvu interpretētājiem kaut kas cits jau nav izkropļots, ka nesaprotat elementāras lietas! Tā nav TIRGUS prece.
4
kastadtas > janis17 07.11.2013. 02.50
,,Tā nav TIRGUS prece.
_____________________________
Kinofilmas ir pavisam nopietna tirgus prece.
0
Inese > janis17 04.11.2013. 15.34
Filmēšanas grupas algām un honorāriem plānots izlietot 303 tūkstošus latu, bet aktieru, statistu un kaskadieru algošanai – 298,5 tūkstošus latu
====================
Nevāji tikai algās grib iztērēt.
0
Vineta > janis17 04.11.2013. 19.44
Ločmelis
Nav jau “Staļingrad”
Cienījamā publika filmas pirmizrāde. Bērnu slepkava Paška Astahovs un noziedzīga autoritāte, Taivaņčiks
http://ic.pics.livejournal.com/yustas/639506/85612/85612_original.jpg
0
Gaisma; Enģelis > janis17 04.11.2013. 17.14
Vispār jā, sevišķi priekš Latvijas, kur nereti uzņēmuma algu fonds sastāda 5% no apgrozījuma..
0
buchamona 04.11.2013. 10.54
…, ir jāizvērtē visi piemērojamie atbilstības un procesuālie aspekti, lai savlaicīgi tiktu novērsti visi iespējamie finansiālie riski, tādējādi nodrošinot, ka piešķirtais finansējums sasniedz plānoto mērķi.+++ piekrītu un, acīm redzot, epopeja ap Dvēseļu puteni būs radījusi precedentu, kurš nodrošinās, ka turpmāk tiks izstrādāta Valsts programma, kura paredzēs ekranizēt darbus latviešu literatūrā, kas ir būtiski un ir uzskatāmi par balstiem pamatam uz kura droši var būvēt latviešu nākošo paaudžu izpratni par savu tautu, tās vēsturi. Ar kaut ko taču ir jāsāk :)
6
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+11
-2
Atbildēt
@kastadtas > buchamona 07.11.2013. 02.58
Lasu, un nespēju ticēt, ka šī sociāistiskā pasūtījuma ,,māksla” tik ļoti šai forumā tiek atbalstīta. Un Europas Savienības kultūras komisāri izlems, vai projektā ar atbilstoša un pareiza ideoloģija, un vai pietiekoši cēli ir attēloti krievi, un pietiekoši briesmīgi ir attēloti vācieši, un latvieši
tā kaut kas pa vidam.
Bet šis nu gan nav labējais forums, tāpat kā žurnāls IR ir tipsiski kreisas. Tāpat kā šī foruma biedri- 80% ar sociālistiskām tendencēm.
0
kastadtas > buchamona 07.11.2013. 03.03
west- NĒ- KINO NAV MĀKSLA- tas ir bizness. Ja investori neiegulda kādā projektā savu naudu, jo izredzes uz peļņu nav nekādas,tas liecina, ka neko nevar darīt, un nekādu ,,mākslu” neiznāks taišit. Bet bez kādas sirdsapziņas paņemt nodokļu maksātāju naudu, lai tērētu pret apšaubāmiem projektiem, tas ir tas pats vecais CCCP sociālisma variants.
0
kastadtas > buchamona 07.11.2013. 03.06
Jā, tiek izdalīti līdzekļi kaut kādām dok. izglītības nolūkos un tas var nākt no publiskā fonda, bet ,,mākslas” filmas ir pilnīgi kaut kas cits. Un bez tam, neaizmirsti ar”i par to, kuru rokās atrodas britu ekonomikas, un sociālisms arī tur iet savu ,,uzvaras” ceļu.
0
oktaavs > buchamona 04.11.2013. 18.05
Kino neteisās pats no sevis. To veido daudzu simtu cilvēku grupa. Viens pats labs režisors vai operators neko nepaveiks. Var dabūt emocionālo efektu un pasaules balvas no pārsimts tūkstošiem, bet var noraut podā arī vairākus miljonus Ls. Tā tomēr ir māksla (?) ar visiem no tā izrietošajiem finanšu riskiem.
Tāpēc runa ir tieši par latviešu kino industriju kā tādu un par tām retajām veiksmēm, kad izdodas radīt kaut ko labu vismaz pašu valsts līmenī.
0
aivarstraidass > buchamona 04.11.2013. 18.24
>>> Vai tad šitāds sociālisms kā kinoindustrijas subsidēšana sakrīt ar labējo ideoloģiju?
=======
Ja kino tirgus ir ļoti liels (kā tas ir gadījumā ar angliski runājošo kino), tad var neko nesubsidēt un paļauties, ka visas vajadzīgās jomas pārklās privātie producenti. Tomēr pat Lielbritānijā nepaļaujas uz tirgu vien. Tur ir BBC produkcija (populārzinātniskās filmas un izglītojošie televīzijas seriāli) – tos subsidē visi tie, kuriem ir mājās televizors; pat tad ja viņi ar šo televizoru skatās pavisam kaut ko citu. Lielbritānijā ir mazliet cits mehānisms nekā pie mums (TV abonēšanas maksa), bet galarezultāts ir ļoti līdzīgs.
Tas nenozīmē, ka kapitālisma nebūtu – kino ir parasts valsts pasūtījums privātiem kontraktoriem. Līdzīgi kā valsts var pasūtīt būvēt ceļus, valsts var arī pasūtīt uzņemt noteiktā skaitā kinofilmas.
0
aivarstraidass > buchamona 04.11.2013. 14.58
Būtu ļoti labi, ja šāda mācība tiktu gūta – lai tagad un turpmāk latviešu literatūras klasikas darbu uzņemšana filmās notiktu nevis tikai no gadījuma uz gadījumu (gatavojoties lielām valsts jubilejām vai sagaidot pareizo zvaigžņu stāvokli Saeimā), bet lai tā būtu sistēma. Turklāt tāda sistēma, kur konkursos var piedalīties visi kvalificētie režisori un producenti.
0