Saeimas komisijā degradē parlamentāro kultūru

Likumprojektu izskatīšanas veids Saeimā norit sliktākā līmenī nekā dzīvokļu kooperatīva sēdē

Vairākiem Saeimas Budžeta komisijas deputātiem ir nopietni jāpārdomā, kā viņi izmanto tautas doto mandātu, jo veids, kādā tiek skatīti valstiski svarīgi likumprojekti, ir zem katras kritikas un degradē parlamentāro kultūru.

Komisijas uzdevums ir augstā profesionālā līmenī izvērtēt priekšlikumus, uzklausīt viedokļus un nopietnā diskusijā pieņemt lēmumu par likumprojekta virzīšanu uz Saeimu, bet tā vietā budžeta komisijā otrdien norisinājās absolūtas neprofesionalitātes paraugstunda.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosināja dabas resursu nodokli piemērot neadresētajiem reklāmas izdevumiem, ieskaitot politisko partiju reklāmas avīzes.

Ieviešot dabas resursu nodokli neadresētajiem reklāmas sūtījumiem, nolūks ir samazināt papīra daudzumu, kas lielos apjomos tiek ražots un mests pastkastēs, no kurienes tas lielākajā daļā gadījumu nekavējoties nonāk atkritumu tvertnē vai vidē. Priekšlikumi paredzēja, ka solidāra atbildība par vides piesārņošanu jāuzņemas arī uzņēmumiem, kas pieņem lēmumu šādu materiālu drukāt un izplatīt.

Likumprojekts tapis vairākus mēnešus sadarbībā ar dažādu nozaru pārstāvjiem, un deputāti nevis sniedza tam profesionālu vērtējumu, bet gan, atrauti no šīs diskusijas, komisijas sēdē izvērta balagānu, demonstrējot nekompetenci un neiedziļināšanos.

Par to liecina komisijas sēdes norise un dažādi absurdie epiteti, kas ne mazākā mērā neattiecas uz šo likumprojektu. Piemēram, Saeimas deputāti ieslīga diskusijās par to – ir vai nav labi, ka atverot datoru uz ekrāna parādās pikantas bildes, bet citi deputāti iegrima pārdomās, kā viņi varēs izplatīt savu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Deputātiem raizes sagādāja arī tādu izdevumu kā „Princese” un „Žirafe” iespējama aplikšana ar dabas resursu nodokli, lai arī iesniegtais likumprojekts to nepārprotami neparedz.

Tāpat deputāti uzskatīja par nepieciešamu likumprojekta jēgu konfrontēt ar pieņēmumu, ka pret vecāku kundzi, kura par pašas adītajām zeķēm vēlas pastāstīt kaimiņiem, būs sarežģīti vērst nodokļu administrēšanas pasākumus. Ministrija norāda, ka tam nav nekāda sakara ar piedāvātā likuma jēgu vai piemērošanas būtību.

Savukārt komisijas vadītājs [Jānis Reirs, Vienotība] nespēja novadīt likumprojekta izskatīšanu līdz galam, rīkojot konkursu par to, kurš ieņems viņa vietu, piedāvājot to gan ministrijas valsts sekretāram, gan citiem klātesošajiem.

Par sēdes norises līmeni liecināja arī fakts, ka deputātu skaits, kas piedalās balsojumos, vairākkārt mainījās, kā arī apstāklis, ka sākotnēji deputāti ieceri atbalstīja, bet pēc pārtraukuma tomēr noraidīja.

Ir ļoti skumji, ka vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, parlamentā valstiski svarīgi likumprojekti tiek izskatīti šādā līmenī. Var droši apgalvot, ka jebkura dzīvokļa kooperatīva kopsapulce notiek augstākā līmenī.

Vēl jo vairāk žēl tā darba, laika un ieguldījuma, kādu ir veikuši vides eksperti un ministrijas darbinieki, izstrādājot likumprojektu, saskaņojot to starp ministrijām, vairākkārt virzot uz Ministru kabinetu, strādājot ar priekšlikumiem no dažādām nozarēm. Daudzu tādu cilvēku, kuriem reāli rūp vides kvalitāte un dabas resursu efektīva izmantošana darbu, tik neprofesionāla komisijas rīcības dēļ šobrīd nākas norakstīt viņu veikumu.

Autors ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Reformu partija