„Liepājas metalurga” liktenis pēc maksātnespējas pieteikšanas nav skaidrs

Repše: Uzņēmumos, kuriem valsts devusi milzu atbalstu, tie ir nepārtraukti jāuzrauga

Finanšu grūtībās nonākušās a/s „Liepājas metalurgs” (LM) tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai LM atzīšanai par maksātnespējīgu. Visticamāk, pirmdien, 4.novembrī, administrators tiesā iesniegs prasību pārtraukt tiesiskās aizsardzības procesu un sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu.

Ir.lv vaicāja politiķiem, kuri darbojās valsts pārvaldē 2009.gada nogalē – laikā, kad par valsts atbalstu LM 52 miljonu latu apmērā izlēma valdība, kādu mācību viņi ir guvuši no šīs pieredzes.

Repše uzticējies Valsts kasei

Pirms četriem gadiem toreizējais finanšu ministrs Einārs Repše atbalstīja valsts galvojuma piešķiršanu LM. Tagad Repše ir biedrības „Latvijas attīstībai” vadītājs un Ir.lv teic, ka pašreizējā valdība esot pārāk ilgi kavējusies ar LM problēmu risināšanu – par LM problēmām tai bijis zināms vairākus gadus, bet publiskajā telpā – vismaz gadu.

Kā tagad norāda Finanšu ministrija (FM), nedz FM, nedz Ekonomikas ministrija galvojuma izsniegšanu a/s „Liepājas metalurgs” savulaik nebija plānojusi, bet likumprojekts par valsts budžetu 2009.gadam, kas tika iesniegts Saeimā, paredzēja valsts galvojumus tikai studiju un studējošo kreditēšanas īstenošanai. 

LM atbalstīšana bijusi politiski motivēta – Saeimas deputāti Aigars Kalvītis, Valērijs Agešins, Aija Barča, Andris Bērziņš, P.Hanka, Jānis Lagzdiņš, Uldis Grava toreiz izskatīšanai 2.lasījumā iesnieguši priekšlikumu papildināt likumprojektu, paredzot valsts galvojumu par a/s „Liepājas metalurgs” saistībām, norāda FM.

Repše savu vainu notikušajā gan nesaskata un skaidro, ka tas „bija Saeimas lēmums šo garantiju piešķirt, līdz ar to politiskais lēmums tika pieņemts visaugstākajā līmenī”. Repše, pamatojoties Valsts kases sniegto informāciju, uzskatījis – „ja šis uzņēmums piedzīvos grūtības, tad jebkuri valsts finanšu riski ir ar uzviju nosegti ar paņemtajām ķīlām.”

Tagad izrādās, ka šīs ķīlas ir grūti realizēt un tās nav tik vērtīgas, kā domāts sākumā, secina Repše. Viņaprāt, tas nozīmē, ka ir problēma ar Valsts kases procedūrām un darbinieku profesionalitāti.

Kāpēc bijis nepieciešams šāds valsts garantēts galvojums, Repše norāda – uzņēmumam bija nepieciešama modernizācija, jo tas ir svarīgs gan Liepājai, gan Latvijai, jo ir vienīgais metalurģijas uzņēmums valstī. „Apstākļos, kad par garantiju politiski bija izlēmusi jau Saeima, tas bija iekļauts budžeta likumā, es domāju, ka – jā, šī garantijas izsniegšana bija pamatoti vajadzīga,” tagad secina Repše.

Bijušais finanšu ministrs teic, ka LM diemžēl nonāca „neveiksmīgas vadības rokās” un tagad pēc iespējas ātrāk ir jāatrod jauni uzņēmuma vadītāji un jauni investori. Tad, Repše pieļauj, ka valsts varētu atgūt savus kredītlīdzekļus ar uzviju.

Tagad viņš pārmet valdībai bezdarbību, uzskatot – ja valdība būtu rīkojusies enerģiskāk, tad uzņēmums varētu veiksmīgāk atsākt darboties. Viņš vēl tic, ka LM atsāks darbu, jo maksātnespējas administratora Velmera plānos esot caur bankrota procedūru piesaistīt jaunu investoru un atjaunot uzņēmuma darbību.

Savukārt „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs gan netic, ka uzņēmums atsāks darbību pēc maksātnespējas ierosināšanas. Gluži otrādi – viņš uzskata, ka LM maksātnespējas pieteikums ir „valdības nospraustā mērķa rezultāts”. „Valdība neatlaidīgi gāja uz to, un viņi to ir panākuši, iztērējot dažādiem konsultantiem milzīgu naudu, un tagad tiks pie iznīcinātas nozares,” bargs ir Urbanovičs. Viņš pieļauj, ka šā risinājuma mērķis ir, lai „atsevišķi Latvijas bāleliņi iegūtu atlikumu un labumus no iznīcināta uzņēmuma”.

Arī Artis Kampars, partijas „Vienotība” ģenerālsekretārs un bijušais ekonomikas ministrs, uzskata, ka ir palaista garām iespēja rūpnīcas darbību atjaunot, „jo maksātnespējas process ved uz nekurieni, pēc tam rūpnīcas darbību atjaunot būs ļoti grūti”.

„Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan uzskata, ka lielu izredžu atjaunot darbību nebija arī pirms runām par LM maksātnespēju. Viņš uzskata, ka „vienīgā iespēja dabūt „Metalurgu” uz kājām, ir pēc iespējas ātrāk patriekt no turienes īpašniekus, ne tikai vienu vai otru pusi, bet visus!”

Ja valsts galvo, tad tai uzņēmums jāuzrauga

Pirmā un galvenā mācība no šā bēdīgā gadījuma, kad valsts zaudē 52 miljonus, jau ir iegūta un tā ir – kapitālsabiedrībām vairs nekāda veida [valsts] galvojumus nesniegs, saka Zaķis.

Arī Repše uzskaita trīs lietas, kas būtu valstij jāielāgo. Ja valsts atkal kādreiz izlemtu sniegt savas garantijas, tad ir būtiski jāuzlabo galvojuma sniegšanas procedūra. Vispirms Valsts kasei jāpārskata procedūras, kādā kārtībā tā izskata valsts atbalsta un valsts garantiju pieprasījumus un kādā veidā tiek sagatavoti dokumenti garantiju izsniegšanai. Repše norāda, ka, „acīmredzot, kā minimums turpmāk ir jāieķīlā arī esošo īpašnieku akcijas”.

Otrkārt, pēc Repšes domām, visos gadījumos, kur valsts izsniegusi vai izsniegs garantijas, ir jānodrošina nepārtraukta uzraudzība pār uzņēmumiem. Treškārt, ir rūpīgi jāizvērtē, vai pietiekami labi un efektīvi strādā maksātnespējas process. Te būtu jāmaina likumdošana.

Arī Kampars uzskata, ka jāuzlabo Valsts kases procedūras kārtība, ka arī jāparedz menedžmenta kontrole uzņēmumos, kur valsts ir galvotāja. Viņaprāt, viena no LM problēmām ir vecmodīgs menedžments.

Uz „postpadomju saimniekošanas stilu” LM norāda Zaķis, kurš zina, ka citos līdzīgos uzņēmumos attīstītās valstīs ir daudz mazāk darbinieku, tātad – arī mazāk izdevumu. Kā zināms, LM strādāja ap 2000 darbinieku, no kuriem pusei tagad draud bezdarbs. Vēl Zaķis uzskata, ka šādam uzņēmumam vajadzētu specializēties, piemēram, dzelzceļa atjaunošana būtu svarīga visā reģionā.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis biznesa portālam “Nozare.lv” iepriekš apstiprināja, ka paredzēts palielināt pamatkapitālu par 100 miljoniem latu, veicot jaunu akciju emisiju.

“Liepājas metalurga” vadība publiski vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS “Citadele banka” kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS “Latvenergo” kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.

Finanšu ministrija (FM) noraidījusi šo piedāvājumu kā neizpildāmu. FM aicina “Liepājas metalurgu” strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

“Liepājas metalurga” akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam “Daļpolimetall”, lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu. Tomēr darījums līdz šim tā arī nav noticis.

“Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu “Prudentia Advisers”.