Avīze „Atmoda”. Kabanova versija? 45

11. Saeimas deputāts no Saskaņas centra Nikolajs Kabanovs. Foto: Kaspars Krafts, F64
Anda Rožukalne
Print Friendly, PDF & Email

LTV „Panorāmas” stāsts par avīzi „Atmoda” raisa diskusijas par vēstures akcentu nobīdīšanu

Kamēr daļa Latvijas Tautas frontes jubilejas svinētāju bija pasākumā pie Brīvības pieminekļa 4.oktobra vakarā, LTV „Panorāma” sākās ar sižetu par laikrakstu „Atmoda” un tā nozīmi. Tas var pārsteigt jebkuru, kurš bijis klāt „Atmodas” veidošanā, tas var radīt maldīgu priekštatu par Latvijas sabiedrībai nozīmīgās avīzes veidotājiem.

Kāpēc? Tā bija nezināšana, nejaušība, konteksta trūkums, jaunu interpretāciju meklējumi? Mazliet no visa minētā.

Par sižetu

„Atmodai” „Panorāmā” bija atvēlēts cienījams laiks – žurnālistes Zandas Ozolas-Balodes sižets ir gandrīz piecas minūtes garš.

Kāpēc gan tālaika notikumu un personu pārzinātāji ir tik sašutuši par sižeta saturu? Viņi uzskata, ka tajā pārmērīgi dominē pašreizējās Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kam avīzes „Atmoda” darbā nebija tik liela loma, kāda ir atvēlēta sižetā. Paskatīsimies!

Īsa sižeta struktūra: informācija par „Atmodas” dzimšanu, galvenās redaktores Elitas Veidemanes domas par avīzes nozīmi neatkarīgas valsts veidošanā, viņas atmiņas par nokļūšanu tās vadītājas amatā; LU doktorantes Lauras Ardavas komentārs par krievu „Atmodu”, Saeimas deputāta un krievu „Atmodas” žurnālista Nikolaja Kabanova stāstījums par „Atmodu” kā neatkarīgu izdevumu; vēl viens L.Ardavas citāts par krievu avīzes saturu; N.Kabanova citāts par „Atmodu” kā brendu – tas bijis „kreisi liberāls, anarhistisks izdevums”, neesot bijis nacionālistisks; sižetu noslēdz E.Veidemanes citāts par attiecībām ar bijušajiem kolēģiem un sižeta autores secinājums, ka mūsdienās tā laika notikumu dalībnieku ideāli ir mainījušies. Vēl iekļauti aizkadra pieteikumi un fakti par „Atmodu”, vizuālajam materiālam – vēsturiski kadri no redakcijas ikdienas.

Veidemane trīs citātos kopā runā gandrīz minūti, Kabanovam atvēlētas tikai pāris sekundes vairāk. Kvantitatīvi katram dotas līdzīgas iespējas, tomēr saturs ir svarīgāks. Vēl svarīgāks ir intervēto statuss un saistība ar avīzi „Atmoda”. Negribu vērsties pret deputāta N.Kabanova intervēšanu šim sižetam, tas ir normāli, ja viņš pastāsta savu pieredzi. Neadekvātā atspoguļojuma izjūtu rada tieši Elitas Veidemanes un Nikolaja Kabanova atšķirīgā loma „Atmodas” vēsturē.

Par pārsteigumu

Galvenā šī sižeta problēma ir fokusa un konteksta trūkums. Avotu izvēle pārsteidz, jo īsti nesakrīt ar reālajiem notikumiem un rada priekštatu, ka viens no sižetā intervētajiem cilvēkiem ir neadekvāti izcelts. Kabanova tālaika statuss neatbilst viņa statusam „Panorāmas” sižetā, kurā viņš viens pats pārstāv visu krievu „Atmodu”, lai gan avīzes dibināšanas laikā bija 19 gadus vecs.

„Jā, Lindermans un Kabanovs tur bija,” sarunā sacīja Elita Veidemane. „Bet krievu „Atmodas” redaktors izvēlējās, ko no viņu uzrakstītā izmantot.” Krievu „Atmodu” vadīja galvenais redaktors Aleksejs Grigorjevs.

Pēc sižeta rodas iespaids, ka Kabanovs bija gandrīz vai pats svarīgākais, bet tāda neapšaubāmi bija Elita Veidemane. Katrs no intervētajiem tiek izjautāts par ko citu. Veidemane stāsta par savu izvēli strādāt „Atmodā”, par avīzes nozīmi un šīsdienas izjūtām. Kabanovs raksturo avīzes saturu un apspriež tās politisko nostāju. Tas ir minētais fokusa trūkums – abi runā par „Atmodu”, bet katram ir cita apakštēma. Tā īsti nav arī viedokļu daudzveidība.

Šī sižeta veidošanas pieeja atspoguļo pašlaik tik populārās „citātu žurnālistikas” lielāko problēmu – stāstījumu veidošanu, balstoties galvenokārt uz intervēto cilvēku vārdiem, nemeklējot to pamatojumu, savstarpējo saistību, kontekstu. Stāstu rada intervēto cilvēku „safilmētās galvas”, bet šoreiz avotu izvēle un tiem adresētie jautājumi pārbīda akcentus.

Kad jautāju Zandai Ozolai – Balodei, kā tapa sižets, žurnāliste atzina, ka meklējusi krievu „Atmodas” redaktoru Grigorjevu, bet viņš jau sen nav Latvijā. „Kā alternatīvu izvēlējāmies Kabanovu, jo LTV krievu ziņās jau bija Lindermans.” Viņa atzina, ka varēja pieminēt sižetā arī Grigorjevu un to, ka viņu nav izdevies satikt. Šī informācija būtu varējusi skaidrot, kāpēc tik daudz izmantots N.Kabanovs, precizētu arī viņa lomu.

Vēl viena versija – N.Kabanovs ir pretrunīga personība, saruna ar viņu pievērš uzmanību tēmai. Zinot deputāta attieksmi pret Latviju, darbošanos gan avīzē „Vesti segodnja”, gan deputāta statusā, saikne ar „Atmodu” varētu skatītājus pārsteigt. To pasaka arī žurnāliste, piesakot Kabanova sadaļu kā „interesantu”. Tagad deputātam atvēlēto laiku sižetā viņa skaidro ar lēno runu – izteikties latviski Kabanovam ir grūtāk, tāpēc ieraksts ir garāks. Tā varētu būt, bet īsi precizējumi situāciju mainītu.

Lai saprastu detaļas, nepietiek tikai ar iesaistīto personu intervijām, jāzina notikumu konteksts. Tas nav viegli ne tikai vēstures sižetos, arī visos citos. Vajadzīgi fakti, ko ne vienmēr pastāsta intervētie cilvēki. Traucē steiga, neviens ziņu žurnālists nevar būt zinošs visos jautājumos. Viens sižets arī nevar būt plaša diskusija ar daudziem dalībniekiem, tāpēc vēl grūtāk atrast līdzsvaru.

Tagad konkrētais stāsts par „Atmodu” rada diskusijas par vēstures akcentu nobīdīšanu un liek brīnīties par sabiedriskās televīzijas pozīciju vēstures interpretācijā.

Gribu iebilst visiem, kas šeit rakstīto interpretēs kā nepatiku pret Kabanovu. Viņa vietā varēja būt jebkurš. Man nenāk ne prātā veidot cilvēku sarakstu, kuri kaut ko māk pateikt par „Atmodu”. Nepastāv arī kāda gatava versija par „Atmodu”, ko nevarētu ik pa laikam atsvaidzināt. Var gan un vajag!

Konkrētais sižets jo asi parāda tipiskas žurnālistikas problēmas, šoreiz avotu izvēles un avotam piešķirtās nozīmes radītu pārpratumu. Arī to, ko uzskata par „interesantu”, ievērojamu, izceļamu, ja jāstāsta par zināmo, bet gribas pateikt ko jaunu.

Diezin vai „Panorāmas” cilvēki gribētu, ka viņu darbu kā vienīgais kādā ziņu sižetā pēc desmit gadiem pārstāvētu tikai kāds no tiem, kas īslaicīgi sadarbojies ar redakciju. Varbūt tāpēc ASV Kalifornijas štatā darbojošais Nākotnes institūts (Institute for Future) kā galveno nākotnē nepieciešamo prasmi uzrādījis „spēju saprast teiktā dziļāko nozīmi un svarīgumu”?

Autore ir bijusī žurnāliste, pašlaik Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Komunikācijas studiju katedras vadītāja

 

Komentāri (45)

ligakalnina 09.10.2013. 10.57

Izskatās, mūsu Sab. TV veido par ko līdzīgu PBK, tādā ziņā, ka vēsturiskos faktus ļauj interpretēt cilvēkiem, kas jau pazīstami ar savu pozīciju un angažētību, un kuru vēstures izpratni var nosaukt, maigākais, par odiozu un neadekvātu.

+24
-3
Atbildēt

6

    Kaspars Špūle > ligakalnina 09.10.2013. 11.05

    Cik tu šodien maigs, Džeri!
    Bet pie visa taču vainīgi latviešu nacionālisti, vai ne? 🙂

    +7
    -15
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > ligakalnina 09.10.2013. 14.13

    ——-dzeris49 Izskatās, mūsu Sab. TV veido par ko līdzīgu PBK,….
    ============================================================================
    Jā, nav sen zilajos ekrānos parādījušies “īstie” nacionāļi.

    http://www.youtube.com/watch?v=1OyQzXKTm6Y

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    inesite15 > ligakalnina 09.10.2013. 18.30

    UN CIK VĒL LABS – za sho barolisj ! 🙂

    “dzeris49 Redzi, savu reizi es par tiem t.s. “nacionalistiem”, īstenībā, populistiem, spēju arī nedomāt, tu, toties, nespēj, tur tā atšķirība.
    Un mums jau nav tikai izvēle starp Kabanovu un “nacionalistiem”, abi nav nekas labs.”

    Beidzot OBERDEBILIZACIONS IR FINISHĒJIS – visi s..di ira pazuduši ar visu hipertrofēto aparātu un visiem lohatroniem –

    – beidzot publika ir sašpricēta uz NA-SC & other partijām – citu problemu navaid :)))

    0
    0
    Atbildēt

    0

    inesite15 > ligakalnina 09.10.2013. 18.32

    “Ķīps……………
    Nodzīšu bārdu ……. ” – pavei ! … A izraustīt ?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 09.10.2013. 11.28

    Redzi, savu reizi es par tiem t.s. “nacionalistiem”, īstenībā, populistiem, spēju arī nedomāt, tu, toties, nespēj, tur tā atšķirība.
    Un mums jau nav tikai izvēle starp Kabanovu un “nacionalistiem”, abi nav nekas labs.

    +12
    -5
    Atbildēt

    0

    Ieva > ligakalnina 09.10.2013. 17.14

    un turpinot šo tēmu.
    PBK sižets par janvāra notikumiem Viļņā izraisīja šī kanāla translācijas pārtraukumu Lietuvā un pieprasījumu Latvijas pusei reaģēt uz tā jurisdikcijā esoša uzņēmuma pārkāpumiem.
    Nodzīšu bārdu, ja tā nebūs pirksta pakratīšana un ieteikums “vairāk tā nedarīt”. Esam tak tik toleranti, ka pat pieļaujam kāpšanu uz galvas, “jo otram tak tā gribās” un mums taču jāievēro otra “tiesības”.

    +14
    0
    Atbildēt

    0

oktaavs 09.10.2013. 12.12

Pamatīgs akmens LTV lauciņā. Štrunts par to deguna šņaucēju karogā. Sižetu vajadzēja veidot vismaz tiem cilvēkiem, kas tajā laikā bija saprātīgā vecumā un juta drēbi uz savas ādas.
Un vēl – “Ja nespēj apturēt revolūciju, tad nostājies tās galvgalī “. Čekistu tautas paruna.

+19
0
Atbildēt

1

    Rihards Sprincis > oktaavs 09.10.2013. 15.01

    Piekrītu – viens ir Kabanova un Veidemanes pašreizējā darbība un vērtības, cits – kāda bija viņu loma “Atmodā”.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

Andis 09.10.2013. 12.40

Piedodiet, ka nedaudz mainu sarunas tēmu, bet: šis jau ir no tās pašas sērijas, kā mīts par Latvijas krieviem, kas it kā lielā skaitā esot stāvējuši uz barikādēm un nu jūtoties nodoti.
Patiesībā, cik toreiz staigāju (gandrīz divu nedēļu garumā!) gar barikādēm, krievu valodu dzirdēju tik vienuviet, pie Ministru Kabineta tuvāk Ļeņina piemineklim bija viena maza grupiņa, ar Krievijas karogu. Citur – pie telefonu centrāles, Vecrīgā, Zaķusalā, uz satiksmes pārvadiem – nevienu nemanīju.
Ja kāds mēģinās man iestāstīt, ka viņi tur patiesībā tomēr esot bijuši, tikai latviski runājuši – neticu. Tolaik ļoti maz krievu prata latviešu valodu. Nu, varbūt kādi desmit no visiem barikāžu tūkstošiem tādu salasītos.

+19
-6
Atbildēt

16

    andris902 > Andis 09.10.2013. 14.46

    ….andrej, man ir neizsakāms prieks, ka neesmu ar “pareizo” latviešu pārkaļķotajām smadzenēm un mākslīgi iestīvināto mugurkaulu un atšķiros no Jums…dzīvojiet un barojieties no sava naida – Jūs to esat pelnījuši!…

    +6
    -10
    Atbildēt

    0

    Ojārs > Andis 09.10.2013. 14.21

    Pirms kāda laika, ja nemaldos, Fretka labi uzrakstīja – “dīvaini ļaudis tie “liberāļi” – to tik vien dara, kā rakājās pagātnē un meklē kolpantu pēdas Latvijā”…

    +5
    -8
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Andis 09.10.2013. 14.18

    ——
    Ja nopietni, tad der ATCERĒTIES – kas notika tur, kur tiešām bija nelojālie jaunajai varai.

    Уличные бои в Бендерах (Приднестровье, июнь 1992) http://www.youtube.com/watch?v=LdmAaFuXR0U

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    inesite15 > Andis 09.10.2013. 18.37

    – Nu, krievi bija VISPĀRĪGĀK UN PLAŠAK INFORMĒTI un MAZĀK sūnciemieši ( tie, kas te dzīvoja – un te dzīvoja krietni daudz psrs TEHNISKĀS ELITES, lai ar informaciju pabarotu arī tos Īrijas-Anglijas tipa toreizējos Ukrainas-Sibīrijas ekonomiskos bēgļus, kas te bija iebraukuši mājas celt ) – viņi vairākums ZINĀJA un skaidri saprata, kas tas viss VISĀ PSRS TERITORIJĀ bija par teātri, un kāda tam bija ĪSTĀ VĒRTĪBA .

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Inese > Andis 09.10.2013. 12.43

    Da viens pats Georgs Beshļebņikovs bija ko vērts 😉

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Ojārs > Andis 09.10.2013. 13.52

    zanE ….Gati….nerunāšu par skaitu, bet krievi bija!….krievu onkuļa atdotie cimdi, jo savējos biju pazaudējusi, joprojām vēl saglabājušies no Zaķusalas ugunskuru laikiem
    ————–
    noteikti nodod LTF muzejam! Ar skaisto pasaciņu pielikumā. Ar cerību, ka varbūt mazbērni noticēs. Bet mums batonus nevajag spraust. Paši tur bijām. 🙂

    +8
    -9
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Andis 09.10.2013. 14.02

    ——
    “Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2006. gada 22. augusts pirmajam Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam pasniedza Pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.”
    http://www.apollo.lv/zinas/jelcinam-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni/338495

    http://www.youtube.com/watch?v=6p1yjZGmpA4

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ojārs > Andis 09.10.2013. 20.00

    Optiskais Tēmeklis Andrej, pašā pirmajā vakarā, kad Barikādes sākās Doma laukumā, kad tika metināti — turpat uz vietas — no armatūras gabaliem pirmie šķēršļi, … nu jei bogu, viens no tiem metinātājiem nu nebija latvietis, — pārāk sirsnīgi krievisks, bez jebkāda latviešu akcenta, bija bļāviens “J*b tvaju omona-maķ!”,
    —————-
    vai tad kāds apgalvo, ka nebija NEVIENA “krieva”? Noteikti, ka bija, kaut kur jau viņi bija, lai gan vietā, kur mēs dežūrējām, nebija neviena.
    Runa ir par to, ka krievu bija neproporcionāli maz viņu īpatsvaram Rīgas (Latvijas) iedzīvotāju vidū.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    andris902 > Andis 09.10.2013. 13.22

    ….Gati….nerunāšu par skaitu, bet krievi bija!….krievu onkuļa atdotie cimdi, jo savējos biju pazaudējusi, joprojām vēl saglabājušies no Zaķusalas ugunskuru laikiem…un viņš tur nebija vienīgais….
    …un tāpēc, ka to nenoliedzu – kārtējo reizi varat mani pieskaitīt nepareizajiem latviešiem….

    +9
    -7
    Atbildēt

    0

    piziks > Andis 09.10.2013. 19.50

    Andrej, pašā pirmajā vakarā, kad Barikādes sākās Doma laukumā, kad tika metināti — turpat uz vietas — no armatūras gabaliem pirmie šķēršļi, … nu jei bogu, viens no tiem metinātājiem nu nebija latvietis, — pārāk sirsnīgi krievisks, bez jebkāda latviešu akcenta, bija bļāviens “J*b tvaju omona-maķ!”, kad meistaram dzirksteles bija pašam aiz apkakles aizkritušas. Protams, nebija krievu daudz, bet bija. Noliegt to būtu visai liekulīgi.
    Viņi bija un par sevī arī baidījās, — redzēju, kā bija satraukusies latviski ar smagu krievisku akcentu feldšere vai daktere Doma iekšpusē, kad kāds no fotogrāfiem bija gadījies šai, viņasprāt, par tuvu, — viņa negribēja, lai viņas seja būtu atpazīstama, — no Pļavniekiem esot.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Ojārs > Andis 09.10.2013. 15.38

    zanE
    aklajam iedeva pataustīt ziloņa snuķa izaugumu un viņš konstatēja, ka zilonis ir tieva mikla slieka. Tas par liberāļiem, kas redz to ko grib…

    +11
    -7
    Atbildēt

    0

    gliters > Andis 09.10.2013. 14.03

    Nē, jāierīko speciāls “integrācijas muzejs”, kur izvietot mutvārdu un materiālās “tautu draudzības” liecības.
    Bet ja nopietni – “nepareizajiem latviešiem” raxturīgi izņēmumus uzdot par likumsakarību, lai uzturētu mītu par LR “lojālo cittautiešu” existenci.

    +12
    -6
    Atbildēt

    0

    piziks > Andis 09.10.2013. 21.28

    Tas gan taisnība, — daudz viņu nebija. Toties daudz to, kuri apvainojās, ka visiem netika uzdāvināta pilsonība. (Tādi baigi neapdāvinātie mums te šie gadījušies.)

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    gliters > Andis 10.10.2013. 09.19

    Piedalījās DAŽI, bet sevi par “uzmestajiem brīvības cīnītājiem” iztēlo bezmaz visi krievi. “Curiki” DAŽUS nelatviešus, kas patiesi atbalsta Latviju kā neatkarīgu un latvisku valsti uzdod par “integrācijas panākumiem” un uz šo izņēmumu pamata izpūš mītu par ievērojamu cittautiešu slāni, kas ir lojāli 18. Novembra LR. Tad kurš te ir liekulis un demagogs?

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    Andis > Andis 09.10.2013. 16.16

    Daži te mēģina vārdu “liberālis” pārvērst par lamu vārdu – izklausās pēc krieviski rakstošo laikrakstu propagandas. Šīs “sakritības” vispār ir interesantas.

    Barikāžu laikā Rīgas centrs tiešām bija latvisks, taču (tolaik mitinājos vienā Pļavnieku dzīvoklī) t.s. mikrorajonos gan notika interesantas lietas. Gan pa dienu, gan vakaros krievi, pārsvarā jaunieši lasījās pulciņos, pa kādai armijas mašīnai arī pagalmos iebrauca un krieviski runājošie ap tām pulcējās. Tas tiešām bija nepatīkami, likās, ka kaut kādi plašāki nemieri ir neizbēgami. Būtu, protams, interesanti saprast, kas tur notika un cik tālu mēs bijām no “lielām ziepēm”.

    Līdzīgi vispār bija arī 2009.g. 13.janvārī – arī notika kaut kāda mistiska gopņikiem līdzīgas publikas pulcēšanās mikrorajonu pagalmos, kaut kas it kā brieda bet tomēr nenobrieda.

    Brīžiem tiešām liekas, ka esam gājuši kā pa naža asmeni.

    +14
    -3
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > Andis 09.10.2013. 14.19

    Tieši tā, Gati! Barikāžu laikā Rīga bija tik ļoti latviska, kā nekad agrāk un nekad vēlāk! Centrā krievu valodu praktiski nevarēja dzirdēt, un vispār, kolonisti un viņu pēcteči bija tā pierāvušies un sarāvušies, ka nekur nekrita acīs.

    +15
    -3
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu