Makšķere vai zivs?

Saruna ar Valsts kancelejas ES struktūrfondu departamenta vadītāju Solvitu Gulbi

Ne reizi vien publiski ir runāts un apstiprināts, ka izglītoti, zinoši un mūsdienīgi domājoši cilvēki ir Latvijas lielākā vērtība. Vienā vārdā mēs tos dēvējam par cilvēkresursiem, un tā ir viena no valdības prioritātēm.

Latvija Eiropas Savienības (ES) fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) – plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam pavisam ir saņēmusi 4,53 miljardus eiro. Eiropas Sociālā fonda finansējums no Eiropas Kopienas šajā periodā ir mazliet vairāk par 583 miljoniem eiro. ESF izveidots 1957.gadā, un tā mērķis ir veicināt nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstīs, novērst visu veidu diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, kā arī attīstīt cilvēkresursus un veicināt informācijas sabiedrības izveidi.

Latvijā ir vairākas atbildīgās iestādes, kas iesaistītas ESF vadībā, viena no tām ir Valsts kanceleja. Tās atbildībā ir projekti, kas māca un palīdz valsts un pašvaldību iestādēm saprast, kā vienkāršāk un efektīvāk sniegt iedzīvotājiem dažādus pakalpojumus, samazināt birokrātijas slogu, kā nevalstiskajām organizācijām piedalīties valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā un kā darba devējiem un arodbiedrībām veidot un iesaistīties reģionālā sociālā dialogā.

Vai Valsts kancelejas pārziņā ir tikai Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, turklāt neliela daļa no tiem?

Jā, mēs esam atbildīgi par 12 miljonu eiro jeb aptuveni 9 miljonu latu finansējuma izlietošanu no ESF. Kad plānojām programmēšanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam kopā ar Eiropas Komisiju (EK), tā bija noteikusi prioritātes visām ES dalībvalstīm zināmu finansējuma apmēru novirzīt administratīvo kapacitāšu stiprināšanai, lai civildienests katrā šajā valstī būtu labāks, spējīgāks, kompetentāks strādāt ar ES normatīvajiem aktiem. Šāda prioritāte tika izvirzīta, jo EK bija novērojusi, ka t.s. direktīvu transformēšana nacionālajos direktīvajos aktos nenorit tik veiksmīgi un labi, kā tas būtu vajadzīgs.

Komisija bija secinājusi, ka finansējumam no fondiem jāstiprina zināšanas un prasmes nacionālajās valdībās. Katrai valstij iedalīja aptuveni 37 miljonus eiro administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Krīzes dēļ valdība vairākkārt strādāja pie fondu prioritāšu pārvērtēšanas, un mūsu 37 miljonu eiro finansējums tika samazināts līdz 12 miljoniem eiro administratīvo spēju stiprināšanai valsts pārvaldē gan centrālā, gan pašvaldību līmenī un arī nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem. Pārējo ESF finansējuma daļu sadalījām bezdarba mazināšanai un sociālās iekļaušanas pasākumiem. Valsts kanceleja savu finansējuma daļu ir saplānojusi tā, lai būtu zināšanu pilnveide gan ministrijās un aģentūrās, gan pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās un sociālo partneru organizācijās.

Runājot pat aizejošo plānošanas periodu – cik veiksmīgi, jūsuprāt, ir īstenojušies projekti, par kuriem ir atbildīga Kanceleja pasākumā “Labāka regulējuma politika”?

Šajā pasākumā ir trīs aktivitātes. Pirmajā aktivitātē “Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana” ir apstiprināti divi projekti: “Administratīvā sloga samazināšana un procedūru vienkāršošana” un “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana”. Pirmo projektu īsteno Valsts kanceleja, bet otro – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Uzskatu, ka šī aktivitāte noris ļoti veiksmīgi. Esam saskaitījuši, ka kopumā ir grozīti apmēram 90 normatīvie akti par administratīvo šķēršļu novēršanu.

Ja izziņas var saņemt īsākā laika posmā vai arī to ir iespējams nokārtot elektroniski, tas ir labs rezultāts. Piemēram, dibinot jaunu uzņēmumu, tas tiek reģistrēts Komercreģistrā un tagad uzreiz to var reģistrēt arī PVN reģistrā. Tas ir liels ieguvums. Vai, piemēram, par spirta iepirkšanu – ja uzņēmumam nav biznesa, kas saistīts ar spirtu, bet jāiegādājas pāris litri spirta higiēnas vajadzībām, vairs nav vajadzīga ar to saistītā birokrātiskā procedūra.

Vai, beidzoties projektam, nebeigsies arī aktivitātes administratīvo šķēršļu novēršanā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā?

Domāju, ka ir mainījusies ierēdņu domāšana un, izstrādājot jaunus normatīvos aktus, netiks radīti jauni administratīvie slogi. Ir mainījusies izpratne par to, kā ir jāizstrādā normatīvais akts. Mēs sekojām līdzi to personu darbam, kas piedalījās apmācībās, skatījāmies, vai šie cilvēki ir bijuši autori, vai piedalījušies kāda normatīvā akta izveidē, jo mūs interesēja viņu rīcība pēc mācībām. Secinājām, ka šie cilvēki ir tie, kas ierosināja grozījumus normatīvajos aktos.

Kā vērtējat pārējās divas aktivitātes pasākumā par labāku regulējuma politiku? Dzīvē joprojām cilvēkam, kurš grib nokārtot savu pensiju, bieži ir jāstaigā no Valsts ieņēmumu dienesta uz Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Otrā aktivitāte ir “Publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana”, kurā ir divas apakšaktivitātes. Ir īstenots 21 projekts. Trešā aktivitāte ir “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī”. Ir apstiprināti 25 projekti un no tiem trīs vēl tiek īstenoti. Mēs strādājam kopā ar VARAM, un jau ir izveidots likumprojekts. Mūsu mērķis ir veikt publisko pakalpojumu auditu, kuru ir apmēram 2000, lai konstatētu, no kuriem varam atteikties un deleģēt publiskajam sektoram.

Varētu atteikties apmēram no 5 – 7 procentiem publisko pakalpojumu, ietaupot valsts un pašvaldību budžetu, tos elektronizējot. Tātad cilvēkam, neizejot no mājām, būtu iespēja nokārtot visas savas saistības ar attiecīgajiem reģistriem. Kā vienu no labajiem piemēriem varu minēt Carnikavas pašvaldību, kas vērtēja savus publiskos pakalpojumus. Bieži vien mazajām pašvaldībām pakalpojumu sniegšanas vieta atrodas citā vietā, lielajā pašvaldībā. Carnikavietis publisko pakalpojumu varēja saņemt Siguldā, bet sabiedriskais transports ir iekārtots tā, ka vispirms no Carnikavas jābrauc uz Rīgu, lai varētu tikt uz Siguldu. Carnikavas pašvaldība jau tagad savās telpās ir izveidojusi vienas pieturas aģentūru, kurā vienuviet var saņemt vairākus publiskos pakalpojumus.

Ja runājam par sistēmu kopumā un administratīvo slogu samazināšanu, tas, piemēram, nozīmē izņemt no likumiem normu, kas liek personai iesniegt valsts iestādei informāciju, kas ir valsts reģistros. Daudzi grozītie normatīvie akti ir tieši ar tādu saturu un no tiem tiek izņemti noteikumi, ka personai jāiesniedz informācija, kas atrodas valsts rīcībā. Tas nozīmē, ka personai, kura kārto savas attiecības ar valsts iestādi, ir tiesības pateikt, ka valstis iestādēm pašām ir jāapmainās ar informāciju.

ESF finansējuma liela daļa ir pasākumam “Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana”. Šajā pasākumā ir gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), gan arī nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana un atbalsts pašvaldībām savas administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Kā fonda finansējums veicina NVO kapacitāti? Vai no tā tiek maksātas algas, iegādāts, piemēram, biroju aprīkojums?

NVO tiek gan apmācītas, kā strādāt, gan arī tiek apmaksāts darbs. NVO aktivitātes mums ir divos virzienos: sociālo pakalpojumu sniegšana un līdzdalība politiskos plānošanas procesos. Sociālo pakalpojumu sniegšanā pieprasījums ir daudz lielāks nekā piedāvājums, tādēļ tiek apmaksātas arī NVO dalībnieku aktivitātes. Te var minēt daudzas cilvēku grupas – invalīdus, cilvēkus, kas ir cietuši no vardarbības, onkoloģiskie slimnieki. Viņiem palīdz reintegrēties sabiedrībā, sadzīvot ar problēmām, kas liek ciest. Tie ir arī izglītojoši pasākumi – piemēram, apmācīt ar audzēju slimu cilvēku, kā viņam pārvarēt savu psiholoģiski smago stāvokli, vai bērnu paliatīvās aprūpes centrs sniedz atbalstu vecākiem, kuriem bērni ir smagi slimi.

Savukārt procesā – līdzdalība politikas plānošanā – NVO tiek apmācītas, kā ietekmēt politikas plānošanas procesu. Pirmām kārtām katram ir jāsaprot, ka tas ir iespējams, ka var ietekmēt normatīvās bāzes veidošanas procesu. NVO, piemēram, tiek mācīts, ka ir Valsts sekretāru sanāksme, kurā var piedalīties, ir iespējas tiešraidēs sekot līdzi valdības sēdēm. Visbeidzot, var formulēt savas biedrības intereses un informēt par to valdību. Ir Memorandu padome, kas ir līgums starp valdību un nevalstisko sektoru un padomē tiek izskatītas nevalstiskā sektora pieteiktās problēmas.

Neizskatās, ka arodbiedrības spēj ko vairāk par algu paaugstinājuma pieprasīšanu, bet darba devēju attieksme pret darba ņēmējiem joprojām sabiedrībā tiek vērtēta negatīvi. Kā ESF projekti veicina vai veicinās, piemēram, arodbiedrību spēju saskatīt savus uzdevumus un darboties tikpat efektīvi, kā daudzās citās ES dalībvalstīs?

Šā projekta ietvaros ir izveidotas piecas reģionālās struktūrvienības katram sociālajam partnerim – gan LBAS, gan LDDK. LBAS ir iesaistījies konfliktsituāciju risināšanā starp darba devējiem un darba ņēmējiem par darba koplīgumiem un darba strīdu jautājumos. Gribu sacīt, ka 2009.gadā, kad bezdarba līmenis pārsniedza 20%, LBAS un sociālajiem partneriem bija ļoti liela loma, jo reģionālajās struktūrvienībās cilvēki varēja un var uzzināt par darba koplīgumu, par savām tiesībām un sociālajām garantijām situācijās, kad tiek slēgti uzņēmumi, atlaisti darbinieki. Arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) projekta ietvaros pilnveidoja savu sistēmu, lai varētu apkalpot lielo darba meklētāju skaitu.

Latvijā ir plaši izplatīta prakse, ka darba devēji neslēdz darba līgumus, bet izmanto citas iespējas – piemēram, uzņēmuma līgumus, lai samazinātu nodokļu apjomu un sociālo atbildību. Valstij trūkst kapacitātes, lai, piemēram, VID pārbaudītu, vai darbinieka pienākumi atbilst viņa statusam, bet arodbiedrības par to vispār neinteresējas. Vai apmācība var mainīt darba devēju attieksmi pret darbiniekiem? 

Domāju, ka apmācība nemainīs attieksmi, bet tā var dot katram darbiniekam iespēju uzzināt par savām tiesībām. Ja uzņēmējs slēdz uzņēmuma līgumu, lai nebūtu jāuzņemas nekāda sociālā atbildība, bet liek personai atrasties darba vietā astoņas stundas, tā ir neadekvāta darba devēja rīcība. Uzņēmuma līgums nevar prasīt, lai cilvēks katru dienu atrodas darba vietā tāpat, kā darbinieki ar darba līgumu. LBAS par to var informēt, tas ir viņu ziņā. Cilvēkiem ir jābūt informētiem, un ar to saistīts arī mūsu „Latvijas Vēstneša” projekts, lai cilvēki elektroniskā vidē var atrast visu nepieciešamo informāciju. Ja runājam par valsts iestādēm, šos jautājumus jārisina, piemēram, Darba inspekcijai un tādēļ nav vajadzīga apmācība.

Tātad fonda nauda dod zināšanas, kā, ko un kādēļ, kādas ir tiesības, bet tā neatrisina pašas problēmas? Problēmas ir jārisina cilvēkiem, kuri par šo naudu ir kļuvuši gudrāki.

Jā, ESF nauda veicina to, ka katrs ir zinošāks. ESF nav zivs, tā ir makšķere, ar kuru šo zivi noķert. Mūsu uzdevums ir arī izveidot sistēmu, lai informācija nonāk līdz cilvēkam. Visi mūsu projekti – gan “Latvijas Vēstnesis”, gan Zemesgrāmatu nodaļas, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkcija un daudzi citi, ir saistīti ar katru no mums, ar mūsu ikdienas dzīvi. ESF finansējuma uzdevums ir gan sistēmu, gan zināšanu pilnveide.

Sallija Benfelde ir neatkarīga žurnāliste