Tiek pārkāptas mācību grāmatu autoru tiesības • IR.lv

Tiek pārkāptas mācību grāmatu autoru tiesības

23
Foto: Edijs Pālens, LETA
Valdis Klišāns

Autori lūdz Tiesībsargu, lai, cīnoties par bezmaksas izglītību, netiktu aizskartas arī autoru cilvēktiesības

13 mācību grāmatu un metodisko līdzekļu autori, kuri piedalījušies vairāk kā 160 dažāda veida mācību un metodisko izdevumu sagatavošanā un kuri savus darbus publicējuši izdevniecībās „Raka”, „Zvaigzne ABC”, „Lielvārds”, „Pētergailis”, „Mācību Apgāds” u.c., nosūtījuši iesniegumu Tiesībsargam, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai un izglītības un zinātnes ministram.

Iesniegumā novērtētas Tiesībsarga aktivitātes un ieguldījums, nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā garantēto bezmaksas vispārējās un vidējās izglītības tiesību ievērošanu. Norādīts, ka pēc ilgiem gadiem valstij vismaz normatīvo tiesību aktu līmenī beidzot ir izdevies sakārtot mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu. Taču tiesiskā regulējuma pilnveidošana ir tikai daļa no problēmas risinājuma. Otra daļa ir šā tiesiskā regulējuma īstenošana. Tam likumsakarīgi ir nepieciešami adekvāti naudas līdzekļi.

Publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka šogad uz vienu skolēnu mācību līdzekļu iegādei ir paredzēts tērēt aptuveni LVL 8 no valsts budžeta līdzekļiem. Tas objektīvi ir par maz, lai spētu īstenot pienācīgu mācību procesu.

No otras puses, amatpersonas aicina skolēnu vecākus mācību līdzekļus nepirkt. Šādā veidā, protams, tiek nodrošināts atbalsts skolēnu vecākiem, taču realitātē nostāda izglītības iestādes neapskaužamā stāvoklī, jo neatkarīgi no pieejamā finansējuma mācību process tām būs jānodrošina. Radušās situācijas risinājumam izskan vairāki piedāvājumi, cita starpā esošo mācību līdzekļu kopēšana. Autori iesniegumā pauž bažas par mācību līdzekļu organizētu, masveida kopēšanu, ko apstiprina apstāklis, ka skolēnu vecākiem tiek dalīti saraksti, kuros ir norādīts, kādi mācību līdzekļi tiks kopēti skolā.

Tādējādi mācību līdzekļu finansēšanas formālā sakārtošana Latvijā diemžēl ir radījusi būtiskus draudus citam personu cilvēktiesību aizskārumam.

Mācību grāmatu autori vērš Tiesībsarga biroja uzmanību uz apstākli, ka saskaņā ar Satversmes 113. pantu valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nodibinājusi, ka intelektuālo īpašumu, kas cita starpā ietver autortiesības, aizsargā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pants.

Autori mācību līdzekļu izveidē ir ieguldījuši daudzus gadus no sava profesionālā mūža. Mantiskā ziņā viņu autortiesības palīdz īstenot noslēgtie līgumi ar mācību grāmatu izdevniecībām, kuras maksā procentus no ienākumiem, kas gūti pārdodot radītos darbus. Autorhonorāri arī ir motivācija un finansiāls pamats jaunu darbu radīšanai.

Autori uzskata, ka valsts pienākums nodrošināt bezmaksas izglītību nedrīkst tikt īstenots uz autoru godīgi pelnītā honorāra un jaunu autordarbu attīstības rēķina.

Mācību līdzekļu masveidīga kopēšana vai nelikumīga digitalizācija ir pielīdzināma to nacionalizācijai. Šāda rīcība sabiedrībai nesīs labumu tikai īstermiņa, savukārt ilgtermiņā tā draud sagraut visu nacionālo mācību līdzekļu izveides sistēmu.

Autori lūdz Tiesībsargu, tikpat lielā mērā kā cīnoties par bezmaksas vispārējās un vidējās izglītības tiesību ievērošanu, sekot, lai netiktu aizskartas autoru cilvēktiesības, un valsts nodrošinātu pienācīgu autortiesību aizsardzību kā to paredz Latvijas Republikas Satversme un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Vairāki no mācību grāmatu autoriem nākuši klajā ar priekšlikumu par Mācību grāmatu autoru asociācijas dibināšanu, kas palīdzētu nodrošināt autoru intereses gan attiecībās ar valsti (tālākizglītības iespējas, pieredzes nodošana, izmantojot IZM iespējas, un regulāra informācijas ieguve par aktualitātēm mācību satura jomā, dalība lēmumu pieņemšanā, kas skar mācību grāmatu jomu utt.), gan attiecībās ar mācību grāmatu izdevējiem.

Iesniegumu parakstīja:

Gita Andersone – 9 izdevumu autore un līdzautore sākumskolas tematikā un sociālajās zinībās; Inese Auziņa – 9 izdevumu autore un līdzautore latviešu valodā un literatūrā; Austris Cābelis – 20 izdevumu autors un līdzautors fizikā; Ilze France – 20 izdevumu autore un līdzautore matemātikā; Iveta Ikale – 7 izdevumu autore un līdzautore ģeogrāfijā; Valdis Klišāns – 17 izdevumu autors un līdzautors vēsturē; Ingrīda Kreicberga – 3 izdevumu autore un līdzautore matemātikā; Maija Kulakova – 14 izdevumu autore un līdzautore mājturībā; Aija Kļaviņa – 27 izdevumu autore un līdzautore vēsturē; Ināra Misāne – 30 izdevumu autore un līdzautore vēsturē; Vilnis Purēns – 32 izdevumu autors un līdzautors vēsturē, kulturoloģijā, politikā un tiesībās u.c. mācību priekšmetos; Ligita Straube – 29 izdevumu autore un līdzautore vēsturē; Aldis Vēvers – 9 izdevumu autors un līdzautors latviešu valodā un literatūrā

 

Komentāri (23)

Anita Priede - Pried 10.09.2013. 10.51

Es arī esmu vairāku mācību līdzekļu autors, kuri ir brīvi pieejami http://odo.lv/Training/
Santehniķis saņem naudu par katru viņa uzstādīto podu, bet autoram jāsaņem par katru jaunu, viņa izstrādātu, mācību līdzekli. Savukārt automātiski iegūtā kopijām jāmaksā tikai tik, cik nepieciešams automāta darbināšanai.
Un vispār, t.s. “autortiesības” ir kopētāju monopola tiesības http://odo.lv/Training/Copyrights

+11
-2
Atbildēt

0

Irena Cirule 10.09.2013. 10.11

WOW! Beidzot atklājies, ka darba burtnīcas varbūt nav nemaz tik ļoti nepieciešamas. Beidzot!
Autoriem, protams, atlīdzība par darbu, kas reāli ir vajadzīgs, jāsaņem, BET jābeidz piespiest viņu darbus pirkt, arī tad, ja īsti vajadzīgi tie nav.
Un pirms kļuvis žēl nabaga autoru, derētu painteresēties, cik % no pārdotas grāmatas reāli saņem autors un cik izdevēji un tirgotāji. Neviens autor par miljonāri vēl nav kļuvis…

+11
-2
Atbildēt

2

    Rihards Sprincis > Irena Cirule 11.09.2013. 14.04

    Tas nozīmē, ka skolām ir jāizvēlas grāmatas, kuras var lietot bez darba burtnīcām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    inesite15 > Irena Cirule 10.09.2013. 18.53

    oi – a krītpapīrs – kg-ramos vien :))) – baigi tk no svara mācību procesā :)))
    Mērkaķu cirks – glv, ka mērkaķu pietiek un ir biljetes kam notirgot .
    Vnk VISS NO SĀKTA GALA IR TAISĪTS … idiotiski no vienas puses un lohatroniski no otras – lohatrona turētāji un spēlētāji –
    un tgd lohatrona turētāji, may be, finišā kādā kaut kādā … Eiropas tiesā spēlētājus būs par savu cilvēktiesību pārkāpējiem taisīt :) – vai kā ?
    Garlaicīgi kārtējo farsu noskatīties nebūs visādā ziņā .

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 10.09.2013. 07.56

Kārtējā IZM “gudrā” reforma. Skolniekam valsts nodrošina 8 latus mācību grāmatu un burtnīcu iegādei. Savukārt, darba burtnīcām vien vidēji vajag vairāk kā 10 latus. Likumā bez tam ir formulēts, ko no tām pērk valsts, un kas ir uzgrūsts uz pašvaldību budžeta. Apmēram puse.., Bet naudas ta nav! Skolas prasīt vecākiem nedrīkst. Vecāki pirkt nedrīkst. Kaut ko nopērk skola pati no ieekonomētiem līdzekļiem, nenopērkot kādu grāmatu.. Kaut ko pašvaldība.
Rezultātā vecāki tiek sarīdīti pret skolu, jo tā tiek iztaisīta par vainīgo – likums ta pieņemts, a burtnīcu ta nav! Skola vainīga! Autori tiek nostatīti pret vecākiem utt. Kuriozākais jau ir tas, ka kopēšana maksā dārgāk par drukāšanu..
Kārtējais puritāņu likums. Pareizs un labs – bet bez seguma. Gandrīz izskatās, ka Jansons apzināti valstī ir iztaisījis bardaku. SC jau tas ir izdevīgi..
Te nu būtu publiski jānāk IZM ministram un jāpiedāvā risinājums. Bet problēmas risināt nav IZM stilā. Stilā ir ” reformēt”

+8
-3
Atbildēt

4

    Kristīne > Ieva 10.09.2013. 08.40

    “Skola pa kluso prasīs vecākiem maksāt par papīru un kārdridžu kopēšanai.”
    ===
    Nez, es tomēr ceru, ka naudas tiks izspiestas no kopējā katla, pie reizes pameklējot lētākus un efektīvākus risinājumus.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Ieva 10.09.2013. 09.48

    Ko niekus, ir skolas, kuras jau pirms tiesībsarga aktivitātēm nodrošināja skolēnus ar visu nepieciešamo.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 10.09.2013. 08.32

    Protams. Skola pa kluso prasīs vecākiem maksāt par papīru un kārdridžu kopēšanai. Kopēs un autortiesības neievēros. “Kādas tur vēl autortiesības uz nākošo stundu nokopējot šīs trīs lapiņas?” Pašvaldība iedos drusku vairāk līdzekļus. Skolotāji neizmantos burtnīcas, bet kā senos laikos, diktēs uzdevumus, lai skolnieki pieraksta.
    Un viss būs labi. Vai nu pirmoreiz pašem vien izeja jāatrod. Būs arī “pareizas likums”, kuru varēs kraut tai kaudzītē, kuru neievēro. Latvija reiz nu ir tā zeme, kur likumus neievēro.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Ieva 10.09.2013. 08.22

    “Pareizs un labs – bet bez seguma. Gandrīz izskatās, ka Jansons apzināti valstī ir iztaisījis bardaku. ”
    ===
    Bardaks spiedīs meklēt risinājumu. Mācību grāmatu autori (vairums) droši vien no tā gan nevinnēs, jo jēdzīgākais pasākums ir centralizēta standarta satura iegāde (konkursā, protams) un pašu (IZM) drukāšana, izplatīšana etc. Pārējie ļautiņi varēs pārkvalificēties par rokasgrāmatu rakstītājiem.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu