Tiek pārkāptas mācību grāmatu autoru tiesības

Autori lūdz Tiesībsargu, lai, cīnoties par bezmaksas izglītību, netiktu aizskartas arī autoru cilvēktiesības

13 mācību grāmatu un metodisko līdzekļu autori, kuri piedalījušies vairāk kā 160 dažāda veida mācību un metodisko izdevumu sagatavošanā un kuri savus darbus publicējuši izdevniecībās „Raka”, „Zvaigzne ABC”, „Lielvārds”, „Pētergailis”, „Mācību Apgāds” u.c., nosūtījuši iesniegumu Tiesībsargam, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai un izglītības un zinātnes ministram.

Iesniegumā novērtētas Tiesībsarga aktivitātes un ieguldījums, nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā garantēto bezmaksas vispārējās un vidējās izglītības tiesību ievērošanu. Norādīts, ka pēc ilgiem gadiem valstij vismaz normatīvo tiesību aktu līmenī beidzot ir izdevies sakārtot mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu. Taču tiesiskā regulējuma pilnveidošana ir tikai daļa no problēmas risinājuma. Otra daļa ir šā tiesiskā regulējuma īstenošana. Tam likumsakarīgi ir nepieciešami adekvāti naudas līdzekļi.

Publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka šogad uz vienu skolēnu mācību līdzekļu iegādei ir paredzēts tērēt aptuveni LVL 8 no valsts budžeta līdzekļiem. Tas objektīvi ir par maz, lai spētu īstenot pienācīgu mācību procesu.

No otras puses, amatpersonas aicina skolēnu vecākus mācību līdzekļus nepirkt. Šādā veidā, protams, tiek nodrošināts atbalsts skolēnu vecākiem, taču realitātē nostāda izglītības iestādes neapskaužamā stāvoklī, jo neatkarīgi no pieejamā finansējuma mācību process tām būs jānodrošina. Radušās situācijas risinājumam izskan vairāki piedāvājumi, cita starpā esošo mācību līdzekļu kopēšana. Autori iesniegumā pauž bažas par mācību līdzekļu organizētu, masveida kopēšanu, ko apstiprina apstāklis, ka skolēnu vecākiem tiek dalīti saraksti, kuros ir norādīts, kādi mācību līdzekļi tiks kopēti skolā.

Tādējādi mācību līdzekļu finansēšanas formālā sakārtošana Latvijā diemžēl ir radījusi būtiskus draudus citam personu cilvēktiesību aizskārumam.

Mācību grāmatu autori vērš Tiesībsarga biroja uzmanību uz apstākli, ka saskaņā ar Satversmes 113. pantu valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nodibinājusi, ka intelektuālo īpašumu, kas cita starpā ietver autortiesības, aizsargā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pants.

Autori mācību līdzekļu izveidē ir ieguldījuši daudzus gadus no sava profesionālā mūža. Mantiskā ziņā viņu autortiesības palīdz īstenot noslēgtie līgumi ar mācību grāmatu izdevniecībām, kuras maksā procentus no ienākumiem, kas gūti pārdodot radītos darbus. Autorhonorāri arī ir motivācija un finansiāls pamats jaunu darbu radīšanai.

Autori uzskata, ka valsts pienākums nodrošināt bezmaksas izglītību nedrīkst tikt īstenots uz autoru godīgi pelnītā honorāra un jaunu autordarbu attīstības rēķina.

Mācību līdzekļu masveidīga kopēšana vai nelikumīga digitalizācija ir pielīdzināma to nacionalizācijai. Šāda rīcība sabiedrībai nesīs labumu tikai īstermiņa, savukārt ilgtermiņā tā draud sagraut visu nacionālo mācību līdzekļu izveides sistēmu.

Autori lūdz Tiesībsargu, tikpat lielā mērā kā cīnoties par bezmaksas vispārējās un vidējās izglītības tiesību ievērošanu, sekot, lai netiktu aizskartas autoru cilvēktiesības, un valsts nodrošinātu pienācīgu autortiesību aizsardzību kā to paredz Latvijas Republikas Satversme un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Vairāki no mācību grāmatu autoriem nākuši klajā ar priekšlikumu par Mācību grāmatu autoru asociācijas dibināšanu, kas palīdzētu nodrošināt autoru intereses gan attiecībās ar valsti (tālākizglītības iespējas, pieredzes nodošana, izmantojot IZM iespējas, un regulāra informācijas ieguve par aktualitātēm mācību satura jomā, dalība lēmumu pieņemšanā, kas skar mācību grāmatu jomu utt.), gan attiecībās ar mācību grāmatu izdevējiem.

Iesniegumu parakstīja:

Gita Andersone – 9 izdevumu autore un līdzautore sākumskolas tematikā un sociālajās zinībās; Inese Auziņa – 9 izdevumu autore un līdzautore latviešu valodā un literatūrā; Austris Cābelis – 20 izdevumu autors un līdzautors fizikā; Ilze France – 20 izdevumu autore un līdzautore matemātikā; Iveta Ikale – 7 izdevumu autore un līdzautore ģeogrāfijā; Valdis Klišāns – 17 izdevumu autors un līdzautors vēsturē; Ingrīda Kreicberga – 3 izdevumu autore un līdzautore matemātikā; Maija Kulakova – 14 izdevumu autore un līdzautore mājturībā; Aija Kļaviņa – 27 izdevumu autore un līdzautore vēsturē; Ināra Misāne – 30 izdevumu autore un līdzautore vēsturē; Vilnis Purēns – 32 izdevumu autors un līdzautors vēsturē, kulturoloģijā, politikā un tiesībās u.c. mācību priekšmetos; Ligita Straube – 29 izdevumu autore un līdzautore vēsturē; Aldis Vēvers – 9 izdevumu autors un līdzautors latviešu valodā un literatūrā