Izstāde “Darba dienas pēcpusdiena brīnumzemē” ir sirreāls un ironisks stāsts “par mums pašiem”
Pirmdien, 9.septembrī galerijā “Alma” atklāta gleznotāja Ivara Poikāna izstāde “Darba dienas pēcpusdiena brīnumzemē”. Ironiskais meistars ar gadu desmitiem koptu, neatkārtojamu rokrakstu, kur jaudīga iztēle un intelekts iet roku rokā ar gleznieciskās izteiksmes spožu, barokālu formu un idejas trāpīgumu, tā mākslinieku raksturo izstādes veidotāji.
Izstādei piemīt viegla fantastikas nokrāsa, tomēr nenoliedzami tas ir stāsts „par mums pašiem”. Gleznās ietvertie simboli (brilles, cirvis, spuldzīte, lilija u.c.) ir ceļazīmes sociāli ievirzītai kritikai, kas runā ne vairs par šo desmitgadi, bet plašāk – par laikmetu, ko vienlīdz raksturo gan tādi rietumu fenomeni kā racionālisms, kapitālisms un izklaides industrija, gan padomju perioda absurdais mantojums. Un kaut kur pa vidu starp Holivudas “fantasy” žanra estētiku un rakstnieka Mihaila Bulgakova sirreālismu atrodas jaunās izstādes “džini” – mazliet noslēpumainu un pat biedējošu Vērotāju grupa, kas izstādes apmeklētāju ieskauj savu apakštasīšu nekustīgajā skatienā, uzkrītoši kontrastējot ar darbīgo „aģentu” ne pārāk prātīgo rosīšanos.
Ivars Poikāns dzīvo un strādā Rīgā. 1972. gadā beidzis Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, pēc tam mācījies Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā.
Poikāna darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Mākslinieku savienības muzejā, Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijā Zimmerli Art Museum, Rutgers University Ņujorkā, Tibetas Dalailamas XIV kolekcijā, kā arī Jāņa Zuzāna, Irinas un Māra Vītolu, Gunta Belēviča kolekcijās.
Vairāk informācijas galerijas mājas lapā
Komentāri (23)