Mūsdienu madonnas • IR.lv

Mūsdienu madonnas

Aija Jurjāne. Mājas dzīve ar darbdienas kūku (1987). No Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas. Publicitātes foto
Veronika Viļuma

Trīs izstādes, trīs mākslinieces un pārdomas par to, ko nozīmē būt sievietei

Aija Jurjāne Nacionālajā mākslas muzejā

Kopš mākslinieces Aijas Jurjānes (1944—2015) aiziešanas mūžībā viņas radošiem talantiem bagātā ģimene lolojusi domu par izstādes sarīkošanu, kas ļautu neparastās gleznotājas mantojumu iepazīt plašākai publikai. Vispirms Neputns izdeva grāmatu Jaunības avots. Aija Jurjāne (2021), nu īstenota arī ideja par izstādi, un tā skatāma divos Nacionālā mākslas muzeja stāvos. Jurjānes daiļrade tik apjomīgā ekspozīcijā aptverta pirmoreiz, un labi vien ir, ka notikumu secība bijusi šāda. Novērtēdama iedziļināšanos un izteiksmes veidu, rakstot par Jurjānes darbiem, ģimene izstādes koncepciju, darbu atlasi un tekstus uzticējusi māksliniecei, publicistei Rasai Jansonei.

Rezultātā izstāde Aija Jurjāne. Karalienes virtuves apvieno personisku, siltu skatījumu no ģimenes iekšienes (līdzkuratori ir mākslinieces bērni Ieva, Kristīne un Pāvils Jurjāni, scenogrāfijas veidošanā piedalījies mazdēls Jēkabs Jurjāns) un inteliģentu, cieņpilnu vērojumu it kā no malas. Lai arī Jansone ar Jurjāni nav bijušas pazīstamas, Rasa viņu sauc par savu «mammu mākslā». Kuratore norāda, ka nepiekrīt uzskatam, ka feminisma strāvojumi Latvijas mākslā nav pastāvējuši pirms 70. gados dzimušās paaudzes. «Šī izstāde ir manas nepiekrišanas manifestācija.»

Visu mūžu Jurjānes glezniecības tēma bija viņas ģimene un ar to saistītā ikdiena — bērnu, mazbērnu pieskatīšana, ne mazāk ģimeniskā skolasbērnu audzināšana Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, paralēlā rosīšanās virtuvē un pie krāsām.

«Aija ir viena no pirmajām māksliniecēm mūsu nesenajā laikmetīgās mākslas vēsturē, kas pret savu dzimumu nostājās nevis ar muguru, bet ar seju. Viņa bija sieviete māksliniece, kas nevis norobežojās no sadzīves, bet gan iekļāva to mākslā,» saka Jansone un izceļ Jurjāni kā neparastu un nozīmīgu figūru Latvijas glezniecībā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu