Skaidri jāpasaka, ka vispārizglītojošā vidusskola ir ceļš uz augstskolu
Latvija virzās uz to, lai vismaz 60% no vidusskolēniem būtu ieguvuši profesionālo izglītību, norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). Savukārt nākotnē būtu jānodrošina, ka vismaz 80% pamatskolas beidzēju iegūst vidējo izglītību.
Intervijā “Neatkarīgajai” Druviete pirmdien teic, ka Izglītības attīstības pamatnostādņu projektā līdz 2020.gadam nav ietverta doma par nosacītu obligātu vidējo izglītību, tomēr tas ir jāpatur prātā.
Profesore un deputāte uzskata, ka par šo principu ir jāpanāk koalīcijas partiju vienošanās, jo tagad vairumam pasaules un Eiropas valstu par normu tiek uzskatīts, ka “apmēram 80% pamatskolas beidzēju ir jāiegūst vidējā izglītība”.
Druviete norāda: “Skaidri jāpasaka, ka vispārizglītojošā vidusskola ir ceļš uz augstskolu.” Tikmēr 60% vidusskolēnu būtu jāiegūst profesionālā izglītība, jo “atrast labu darbu cilvēkam tikai ar vidusskolas izglītību bez profesijas būs ļoti grūti”.
Saeimas komisijas vadītāja atbalsta pašreizējās Izglītības ministrijas vadības viedokli par mazo lauku skolu saglabāšanu iespēju robežās. Šajā ziņā, viņasprāt, tieši pašvaldībām vajadzētu dot lielāku teikšanu. “Ja vietvara uzskata, ka nākotnes infrastruktūras vārdā ir jāsaglabā divas vidusskolas, kaut ar mazu skolēnu skaitu, pašvaldībai jādod iespēja to darīt,” saka Druviete.
Komentāri (35)
austrisv 02.09.2013. 14.49
Druviete pateikusi to, kas zināms jau sen citās attīstītās ES dalīvalstīs!
Piemērs Vācija. Vācijā liekas tikai ap 10% no skolu beigušajiem mācās augstskolās, bet Vācijā ir labi organizēta profesionālā izglītība. Vācijā saprot, ka galvenais materiālo vērtību ražotājs ir īsts sava darba meistars, gan frizieris, gan restaurators, gan mēbeļu galdnieks. Tur neražo bezjēgā politologus, sabiedrisko attiecību speciālistus un citus tukš irsējus, kuri neko neražo un nedod nekādu pievienoto vērtību valstij. Vācijā izstudē un darba vieta tev nodrošināta, ne tā kā Latvijā: ražo kaut kādus cilvēciņus ar pašaubāmu izglītību, kuri tāpat savā profesijā nespēj labi strādāt, piemēram žurnālisti. Cik ir Latvijā tādi žurnālisti, kuri saprot” drēbi”?
2
Inese > austrisv 02.09.2013. 15.00
Bet Vācijā liekas tikai ap 10% no skolu beigušajiem mācās augstskolās
=========================
VFR pamatskolās ir ap 3 miljoniem skolēnu. Augstkolās studē ap 2 miljoniem. Tāpēc nemelo te par kaut kādiem 10%.
0
lailabidzane > austrisv 02.09.2013. 18.17
.
Cipari neklapē, LM15!
Pamatskola, patiešām nezinu precīzi, ir taču 9 mācību gadi.
Augstskola, ja puse pieķer arī maģistratūru, tad varētu teikt 4,5 mācību gadi.
3/9=0.333
2/4.5=0.444
Pat tad, ja studētu PILNĪGI VISI vācu pamatskolu skolēni, vēl katru gadu 111k studējoso jāpielasa no citurienes.
Nebūs riktīgi…
0
ritvars_kl 02.09.2013. 18.36
Kāda politiska jēga ir pieprasīt un plānot 60 vai 80% izglītības obligātumu? Tikai vieglākas un shematizētākas valsts pārvaldes interesēs bet ne jau dzīves un domāšanas, arī politiskās kultūras augstāka līmeņa sasniegšanai.
0
Elinčiks - Pingvinčiks 02.09.2013. 14.44
Infrastruktūra lielāka prioritāte kā bērnu vajadzības?
0