Baznīcas ir nevalstiskās organizācijas un kā tādas arī jāuztver
Iegājies tā, ka ik vasaras nogali līdz ar jauno ābolu ražu sabiedrība Latvijā vairāk pievēršas reliģijas jautājumiem. Nezinu, vai tam kāds sakars ar bībelisko stāstu par košanu grēka ābolā vai ar rudens tumsas un dzestruma neizbēgamo tuvošanos. Visticamāk, tomēr gan ar katoļu lielo svētku dienu 15.augustā, kas ik gadu mums Latvijā atgādina par reliģijas nozīmīgu klātbūtni mūsdienu šķietami tik tehnoloģiskajā un pragmatiskajā pasaulē.
Pērnruden attiecības ar reliģiju publiski pastiprināti risinājām arī Krievijā notiekošās ”Pussy Riot” prāvas sakarā. Šogad jaunu dzirksti diskusijas pierimušajai ugunij apzināti vai neapzināti vēlējās piemest Latvijas sabiedriskās televīzijas jaunās diksusiju sezonas ievadraidījums ”Misija – ticība”. Tajā žurnāliste Ilze Nagla par dažādiem jautājumiem iztaujāja Latvijas tradicionālo reliģisko konfesiju vadītājus.
Gan minētais raidījums, kur garīdznieki tika iztaujāti tikpat bargi kā politiķi un ierēdņi, gan iepriekš mūsu sabiedriskajā telpā un tīmeklī pieredzētās diskusijas par reliģiju un baznīcu Latvijā rada iespaidu, ka īsti neizprotam reliģijas un baznīcas lomu mūsdienās un prasām no baznīcas to, ko mums īsti nav tiesību prasīt.
Brīvprātīgas apvienības
Lai arī tradicionālās un ietekmīgākās Latvijas baznīcas – dažādu konfesiju kristieši – ir pārdzīvojušas vēstures gaitā dažādus laikus un pārmaiņas, mūsdienu demokrātiskajā valstī tās pēc savas būtības ir brīvprātīgas nevalstiskas organizācijas (NVO), un kā tādas tās arī būtu jāuztver. Iespējams, ka pašām baznīcām tā neliekas un tās uzskata sevi par īpašām organizācijām ar īpašu lomu, tomēr tās būtībā ir tādas pašas nevalstiskās organizācijas kā citas biedrības un apvienības. Arī Romas katoļu baznīca Latvijā, neraugoties uz tās pakļautību Vatikānam.
Jā, baznīcas loma ir atšķirīga tādā ziņā, ka ar dalību tajā cilvēki meklē dvēseles mieru un atbildes uz urdošiem garīgiem jautājumiem, kamēr citās NVO tie vairāk meklē iespējas stiprināt savu un sabiedrības materiālo labklājību. Tomēr būtība no tā nemainās – tās ir organizācijas, kuras uztur to biedri un ziedojumi un kuru darbības mērķis ir pārstāvēt savu biedru intereses. Atpakaļceļš uz baznīcas lielāku un institucionalizētu lomu valsts dzīvē diezin vai ir iespējams.
Baznīca Latvijā ir arī Satversmē nodalīta no valsts, un tāda šķirtība pamatā nozīmē to, ka valsts nevar ietekmēt baznīcu, nevis otrādi. Baznīca savu spēju robežās var censties ietekmēt valsti kā jebkura cita NVO, jo galu galā tās locekļi ir šīs valsts pilsoņi un iedzīvotāji.
Tas, ka esam paraduši baznīctēvus redzēt blakus valsts vadītājiem valsts svētku dievkalpojumos, nebūt neliecina par kādu baznīcas īpašāku lomu valsts pārvaldē.
Tā ir vairāk nodeva tradīcijai, ko nevienam īsti neceļas roka lauzt, turklāt baznīcas velvju smagnējība piešķir svētkiem lielāku svinīgumu un skaistumu. Taču būtība nemainās – dažādas NVO piedalās dažādās valstiskās aktivitātēs. Baznīca – valsts svētku dievkalpojumos, sporta federācijas pārstāv mūsu valsti starptautiskās sacensībās, citas NVO rīko teātru un mūzikas festivālus.
Kulturvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nolūkos, kā arī citos sabiedrībai nozīmīgos gadījumos baznīca ir tikpat tiesīga saņemt arī valsts finansējumu kā jebkura cita sabiedriska organizācija, kas veic valstij un sabiedrībai nozīmīgas darbības.
Iederas politikā
No tāda viedokļa, ka baznīcas mūsdienu Latvijā ir NVO, lai gan ar savām īpašām kultūrvēsturiskām tradīcijām, nav nekas nosodāms, ja tās kā jebkura sabiedriska organizācija vēlas pastarpināti piedalīties politikā un valsts pārvaldē, tādējādi nodrošinot savas un savu locekļu intereses. Tas nozīmē, ka baznīcu pārstāvjiem ir tiesības uzrunāt politiķus un sēdēt blakus līderiem partiju kongresos. Galvenais, ka tas tiek darīts atklāti un vēlētāju acu priekšā. Tālākais jau ir pašu vēlētāju ziņā.
Vēsturisku apstākļu iespaidā ir savulaik bijis nepieciešams stingrāks baznīcas un valsts nodalījums ar skaidri saskatāmām robežām, taču mūsdienu Latvijas sabiedrība ir nogājusi pietiekami garu ceļu, lai tai nebūtu jābaidās no pārāk lielas baznīcas ietekmes valsts dzīvē. It īpaši ņemot vērā patiesi reliģiozu un baznīcu draudzēm piederošu cilvēku samērā nelielo skaitu Latvijā, kā arī neierobežoto ticības brīvību un no tās izrietošās iespējas.
Un tieši tāpat kā citām sabiedriskām organizācijām arī baznīcai ir tiesības formulēt savu viedokli visdažādākajos sabiedrībai būtiskos jautājumos – sieviešu tiesības, attieksme pret homoseksuāļiem, nāvessodu utt. Turklāt tādam viedoklim ir tiesības būt atšķirīgam no citiem viedokļiem sabiedrībā, un vienīgie, kam par baznīcas formulēto viedokli būtu jāsatraucas, ir konkrētās baznīcas locekļi. Ja viņus tas neapmierina, tad jāmeklē iespējas baznīcas iekšienē to mainīt. Ja tas neizdodas, tad cilvēkiem ir visas tiesības baznīcu pamest, radīt jaunu vai pievienoties citai. Tādi piemēri Latvijā ir.
Kristieši uz pasūtījuma
Te nu nonākam pie skarbākā jautājuma – kas tad īsti ir baznīcai piederīgi. Pavisam stingri vērtējot, par baznīcai piederīgu būtu jāuzskata pilngadīga persona, kas ir noteiktas draudzes loceklis un kārtīgi pilda draudzes locekļa pienākumus pret baznīcu, atbalstot to finansiāli, ievērojot tās noteikumus un apmeklējot tās pasākumus.
Ja šādi raugāmies, tad diezin vai baznīcai piederīgo Latvijā ir tik daudz, kā rāda šovasar apkopotā Tieslietu ministrijas informācija.
Tā vēsta, ka reliģiskām organizācijām Latvijā pērn piederējuši kopumā 1,62 miljoni cilvēku. Tajā skaitā 700 000 luterāņu, 370 000 pareizticīgo un 7000 baptistu. Katoļi datus nav iesnieguši, bet varētu būt pusmiljons. Neņemos spriest, jo man nav pilnīgas informācijas, taču šaubos, vai tiešām absolūti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 1,6 no 2 miljoniem ir regulāri baznīcu apmeklētāji un desmitās tiesas maksātāji. Savukārt, ja rēķinām no tāda viedokļa, kāds ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums un reliģiskās tradīcijas, tad šie skaitļi varētu gana precīzi atspoguļot situāciju.
Un te nu rodas arī zināms sajukums, kas vienā vai otrā veidā atspoguļojas arī sabiedriskajās sarunās par reliģijas un baznīcas jautājumiem. Proti, daudzi no mums, kas sevi uzskata par kristiešiem kultūrvēsturisku apsvērumu dēļ, taču nevienai draudzei nepieder, baznīcas mācībai netic un to regulāri neapmeklē, tomēr ar lielu dedzību metas pamācīt, kas baznīcai būtu darāms, sakāms un domājams.
Būtībā tādā veidā uzspiežam viedokli organizācijai, ar kuru mums pašiem nav nekāda sakara. Kritizēt un zākāt baznīcu uzskatām par savām tiesībām, kamēr pašiem pienākumu nav nekādu. Tomēr godīgi būtu tikai tad izlikties par aktīvu kristieti, ja reāli atbalsti baznīcu un piedalies tās dzīvē kā draudzes loceklis. Pretējā gadījumā visi pārējie baznīcas dzīves jautājumi būtu jāatstāj baznīcas locekļu un patiesi ticīgu cilvēku pašu ziņā, neprasot no baznīcām vairāk nekā no citām nevalstiskajām organizācijām.
P.S. Raksta autore nepieder nevienai reliģiskai draudzei.
Sanita Upleja ir neatkarīga žurnāliste.
Komentāri (71)
ligakalnina 29.08.2013. 12.05
Ja jau tu deklarē, ka esi kristietis, tad normāli būtu arī piederēt pie kādas draudzes, ievērot rel. svētkus, utt.
Galīgi neticami, ka 1, 62 milj. tiešām pieder pie kādām rel. organizācijām un to ievēro, drīzāk, tādu ir mazākums,vairākums vienkārši deklarē, ka tic dievam un ir kristieši.
Kaut, viss tas ir sarežģīti, ir tādi, kas it kā iet uz baznīcu, brt, reālā dzīvē nebūt neuzvedas kā kristieši, atkal, ir tādi, kas uz baznīcu neiet, bet, dzīvo saticībā ar savu sirdsapziņu, tātad, kā kristieši.
No otras puses, ticēt Dievam nav tas pats, kas ticēt baznīcai un tās funkcionāriem.
23
Elina > ligakalnina 29.08.2013. 20.43
Zane, par ko tu man uzbrūc?
Man žēl, ka bija jāizmanto tāds piemērs. Es tikai gribēju parādīt to, ka ateistam nav pamata teikt, ka tāds ļaunums ir slikts pēc būtības un neatkarīgi no tā, ko cilvēki par to domā.
Es neteicu, ka uzskatu, ka tas nav nekas slikts pēc būtības. Teikums sākas ar “ateismā”. Es pavisam noteikti neesmu ateists un, protams, ka tāds ļaunums ir ļauns objektīvi un neatkarīgi no tā, ko kāds cits par to domā.
Tā ka pirms gānies, iemācies lasīt tekstu.
0
Elina > ligakalnina 29.08.2013. 14.23
Dostoyevsky: “Without God everything is permitted”.
Ķīp, ja tu pacentīsies kaut nedaudz iedziļināties filozofijā, tad tu ieraudzīsi, ka bez morālā likuma devēja nepastāv tādas kategorijas ka objektīvs ļaunums vai labums. Ateismā bērna izvarošana visdrīzāk ir sabiedrībai nevēlama, bet tas nav nekas slikts pēc būtības. Bez Dieva nemaz nav pamata runāt par labu un ļaunu.
0
Elina > ligakalnina 29.08.2013. 21.47
Lieliska formula:
Saraksti kaudzi informācijas, kurā ir daudzu it kā pierādīti apgalvojumi.
Neviens pat negirbēs sākt tev atbildēt, jo zina, ka tu nemaz neiedziļināsies atbildē, bet atkal bērsi.
Rezultātā – tev paliek taisnība.
Ar to arī tevi apsveicu. Dieva nav. Ļaunuma nav. Esam tikai mēs – attīstīti primāti, gaļas gabali, kas iemācījušies sadzīvot.
0
efeja60 > ligakalnina 29.08.2013. 17.00
tu netaisies darīt citiem to, ko negribētu lai tev nodara citi un īpaši tad, ja esi kaut ko pārdzīvojis pats – reti kad ir citādāk, jo kā vēsta sakāmvārds – paēdušais izsalkušo nesaprot
==================
Tik daudz bībeles gudrību vienā mazā teksta gabaliņā. :D Izskatās, ka neesi lasījis un nemaz nenojaut, cik daudz sakāmvārdi ir aizgūti no bībeles. Tu domā, ka Eiropa būtu Eiropa bez kristīgās ticības? Diez vai.
0
sanitai19 > ligakalnina 29.08.2013. 21.50
Ķipam.
varbūt, tiešām biju vāja, jo, kad piedzīvoju Dievu, kļuvu neatkarīga.
Vispār, kārtējo reizi murgains raksts. Tikai pēdējā rindkopa izsacīja jēgu. Sanitai nav bijusi Dieva piedzīvošana, tādēļ raksta murgaini par to, par ko galīgi nav sajēgas.
0
Rita Lazda > ligakalnina 29.08.2013. 16.23
vai ģenētiski modificētie augi nāk sabiedrībai par labu, jo ļauj iegūt labākas ražas un novērst badu, vai tomēr par sliktu, jo var būt nevēlamas sekas visā sistēmā. Tas taču nav pestīšanas jautājums.
—-
Šajā jautājumā man ir citas domas un morāle šeit nav par augu vai dzīvnieku modificēšanu ar ko cilvēki nodarbojas jau pēdējos 10 000 – 20 000 gadus un kristiešiem un visiem reliģiozajiem cilvēkiem šeit nevajadzētu būt nekādiem iebildumiem, jo visās reliģijās un sabiedrībās vienmēr ir bijuši līdzīga satura teksti, kur dievs pavairo cilvēkus, dzīvniekus, augus utt. un ražīga labība ir dieva dota – un neauglīgas radības un augu radīšana ir pretstatā ar šiem likumiem, īpaši ja tiek radīti neauglīgi(un nedabiski) varianti.
Problēma ar ĢMO nav tā, ka ir iespējams izveidot augus, kas dod labāku ražu, bet ka IR IESPĒJAMS UN TIEK VEIDOTI PRETĒJIE VARIANTI, un nav ētiski modificēt labību tā, ka tās audzēšanai ir jātērē papildus līdzekļi ķīmijas iegādei, kuru tā neietekmē, jo tā tieši tam lai to neietekmē ir modificēta, bet toties šī inde sagandē visu citu – arī nokļūstot cilvēku pārtikā caur citu dzīvnieku uzņemto. Papildus šai problēmai ir nepieņemams tas, ka lauku apstrāde ar ķimikālijām daudzās pasaules valstīs notiek kad tur uz lauka strādā strādnieki, kas noteikti neuzlabo viņu veselību… kur nu vēl šeit spriet par lauku īpašnieku/darba devēju morāli.
0
Eleonora Maisaka > ligakalnina 30.08.2013. 12.36
Andris
“Dieva nav. Ļaunuma nav. Esam tikai mēs – attīstīti primāti, gaļas gabali, kas iemācījušies sadzīvot.”
“1702. gada beigās Šeremetjevs bieži citētajā vēstulē caram Pēterim rakstīja: “Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes.”
Tas tika darīts dieva vārdā.
Pederasta un sadista Pētera I zvērības neatšķīrās no viņa pēcnācēja, arī pederasta un sadista, “bezdievja” Staļina zvērībām.
Nebūšu izbrīnīts, ja atklāsies, ka “dieva vārdā” pajāti, šmiti, baštiki, brūveri, ludvigi un bļaģjajevi izvaro, nogalina un apēd mazus bērnus.
Reliģiozie fanātiķi nav mazāk pretīgi kā karojoši ateisti.
0
Rihards Sprincis > ligakalnina 29.08.2013. 15.40
Es ieteiktu palasīt Bībeli – uzzināsiet daudz jauna, kas no kristietības viedokļa ir un nav pieļaujams. Incests, slepkavības, zādzības, krāpšana – un nekādu iebildumu no Bībeles Dieva viedokļa.
Ir gan viens kritērijs neatkarīgi no baznīcas uzskatiem – vai šī rīcība ir vai nav sabiedrības interesēs un par to vienojas pati sabiedrība: vai ģenētiski modificētie augi nāk sabiedrībai par labu, jo ļauj iegūt labākas ražas un novērst badu, vai tomēr par sliktu, jo var būt nevēlamas sekas visā sistēmā. Tas taču nav pestīšanas jautājums. Vai sabiedrības intereses labāk atspoguļo mažoritārā vai proporcionālā vēlēšanu sistēma? Arī nekāda sakara ar reliģiju, ne? Zagšanai, slepkavībai mēs taču arī varam atrast ēnas puses, kas nav vienkārši bauslības pārkāpšana.
0
efeja60 > ligakalnina 29.08.2013. 14.09
Reliģija ir vajadzīga vājiem cilvēkiem, jo iedod vērtību sistēmu. Reliģija pasaka priekšā, kas ir labs, kas slikts, kas ir grēks, kas nav
=======================
Nu un kā Tu zini, kas ir labs, kas slikts? Vai visos zemes nostūros ar to saprot vienu un to pašu? Pats nezinādams, labu un sliktu nosaki pēc kristietības uzstādījumiem. Visa Eiropas kultūra ir kristiešu kultūra, izpratni par labo un slikto ieskaitot. Tagad ir uzradušies liberasti, kas to mēģina graut.
0
Kristīne > ligakalnina 30.08.2013. 09.43
“Es tikai gribēju parādīt to, ka ateistam nav pamata teikt, ka tāds ļaunums ir slikts pēc būtības”
===
Ir jau gan pamats, vienīgi šis pamats ir jāveido un jāpieņem pašam, nevis nekritiski jāpārņem no kaut kā “universāla”. Reliģija vien atvieglo procesu D-vs saka šo, D-vs saka to, nevis sarežģītas shēmas ar, piem., kaitējuma izplatību sabiedrībā un atgriešanos (nedaudz trivializēts karmas likums), nevis laba un ļauna noteikšana pēc kaut cik izmērāma labuma un kaitējuma apkārtējiem u. tml.
==
vienkāršāk ir paziņot “neēd zivis bez zvīņām, jo tā ir nešķīstība”, nekā paļauties uz ļautiņu izpratni, ka karstā klimatā daži jūras mošķi ātri bojājas un kļūst bīstami…
=
Par jebkāda veida seksuālo ētiku diez vai ir jēga runāt Bībeles kontekstā…
0
Rita Lazda > ligakalnina 29.08.2013. 23.27
Cik nu es saprotu, tad latviešiem ir milzīgi paveicies ar šī jēdziena skaidrojumu, jo ir zināms, ka ap to laiku, kad kristietība jau bija kļuvusi Romas valsts reliģija, latvieši un lietuvieši sašķēlās un ABI piedzīvoja dažādas lingvistiskās izmaiņas, kur citi – piemēram prūši nemainījās – viena no tām bija divskaņos esošo patskaņu maiņa, kur seņči Dievu dēvēja – Deivs, varbūt pat Devs vai var rakstīt Dews – ļoti līdzīgs nosaukums tam kā romieši un grieķi lietoja lai apzīmētu Deus vai Zeus.
Dievam un Laimai abiem latviešu mitoloģijā ir līdzīgas funkcijas – Dievs deva, bet Laima lēma cilvēka likteni(krieviem ir līdzīgi teicieni – Bog dal… ) – ne tikai cilvēka, bet arī visu pārējo likteņus – arī Saules… Tā ka latviešu gadījumā Dievs var tikt tulkots kā Devējs. Man ir aizdomas, ka ģermāņu gadījumā eksistē līdzīga saikne, kaut gan tur cilvēkiem ir citas versijas – latviešu gadījumā tādu nav vispār, tad nu tas ir mans lauciņš kur izteikt visādus neadekvātus spriedumus.
Latviešu pagānu reliģiskajās praksēs ir pieminēti arī dieviņi – mājas gariņi, kuriem ziedoja. Ziedošana gan manuprāt visticamāk ir saistīta ar šo došanas apziņu, kur var vēl sīkāk analizēt kāpēc, bet visticamāk, ka tāpēc, ka reāli daudz kas arī mūsdienu cilvēku dzīvē tomēr nav atkarīgs tikai no paša cilvēka, jo mēs nevaram kontrolēt visus apkārt esošos cilvēkus(un ne tikai), viņu kļūdas utt. bet skaidrot šo ar kaut kādas būtnes eksistenci par kuras eksistenci ir pārliecināti cilvēki, kuru attīstība ir apstājusies ir negudri.
Labākais kas ir ko piedāvāt ir saistībā ar visuma bezgalību un notikumu bezgalīgajiem variantiem, no kura katram ir izvilkta sava loze un šajā nozīmē pārsteidz seņču aizdomāšanās par abstraktiem jautājumiem. Senie grieķi šajos jautājumos ir atstājuši ļoti lielu mantojumu un visa viņu dievu vēsture ir kosmoloģijas stunda, kur no Haosa radās visi pārējie, kur katra dieva nosaukumu var iztulkot latviešu valodā. Neesi slinks un painteresējies vairāk par tēmu, ja jau tā uzsāki filozofijas pieminēšanu par morāli…
Ebreju Jahve(vai Jehova – viņi patskaņus nepieraksta) ja tā saprotu, bija līdzīgs lietus(devēja) dievs, kā kaimiņu naidīgās cilts pielūgtais Bāls(un iespējams ka Allāham bija līdzīga nozīme – vismaz viņi ir uztvēruši pareizo domu un apgalvo, ka Allāham ir 1000 vai pat ir dzirdēts – miljons vārdu). Kad izraēliešu seņči iekaroja savu naidnieku pilsētu, tad šīs pilsētas kultu iznīcināja un pasludināja šo kultu par naidīgu un Bāls Bībelē ir sastopams kā Belcebuls. Jautājums ir par daudziem citiem velniem, kas tiek pieminēti Bībelē – cik no tiem bija tādi paši, kā Jahve un kas būtu noticis, ja Jahves pielūdzēji nebūtu fanātiskāki par pārējiem. Tad nu mans secinājums ir vienkāršs šajā sakarā – kristieši kādreiz veiksmīgi pielietoja vardarbību pret pārējiem un spēja pārliecināt citus par savas reliģijas pareizību, tāpat kā kādreiz jūdaisti par Jahves varenumu pār pārējiem un kā musulmaņi kā nākamās paaudzes abrahama reliģija jau ar “labākām” sekmēm iekaroja plašas teritorijas, līdz viņu kustību apstādināja daudz nežēlīgākas mongoļu-turku ordas, kas vismazākās nepaklausības gadījumā grluži kā friči WW2 laikā nepakļaušanās gadījumā izslepkavoja veselas pilsētas, kas nebija ar mieru maksāt nodevas… laikā.
Jā, starp citu, mēs esam ne tikai cilvēki – pēc klasifikācijas vienlaikus mēs esam primāti, pērtiķi, zīdītāji utt. un velti tu noniecini dzīvniekus – viņiem arī piemīt spēja just līdzi(tikai tagad zinātnieki šajā sakarā izsakās, ka dzīvnieku attīstības pakāpe smadzeņu utt. ir pielīdzināma bērnu attīstībai) un cilvēki nav galīgais dabas kronis – mums ir visas iespējas iznīkt un ja tāds scenārijs realizējas, cerams, ka uz Zemes saglabāsies kāds dzīvnieks, kas pēc mijoniem gadu sasniegtu cerams, ka labāku pakāpi par to, kur nonākuši cilvēki, kas nemaz nav tik ideāli, jo Dievs mūs ir radījis ar kroplībām – aklo punktu(kas nepiemīt astoņkājiem), nesimetrisku ķermeņa mantojumu no plekstēm utt. Cik gan lielisks tas arhitekts…
Sanāk izplūdis kometārs, bet kristietība un tās eksistence izraisa jautājumu gūzmu un manuprāt tā ir izaicinājums un arī mācība pat ne lielākajai cilvēces daļai un nekas vairāk – tā nekad nebija domāta, kā mūžīga – nevajag lolot ilūzijas šajā sakarā.
0
Rita Lazda > ligakalnina 29.08.2013. 22.34
Andri, man ir neizprotams apgalvojums ka Dievs ir/nav. Tas ka latvieši personificēja kaut kādas parādības, nenozīmē, ka tās reāli eksistēja – tās tikai ieguva cilvēku veidolu – tas arī ir viss. Vai kristiešu Bībele lieto un saprot to pašu jēdzienu ko latvieši? Vispirms jau latviešu Dievs tomēr nenozīmē to pašu, ko saprot Bībele, jo ir daudzas atšķirības, kuras latvieši piedēvē Dievam un ko piedēvē kristieši, kur tuvākais apzīmējums būtu Kungs, tad nu lieto apzīmējumu mūsu(kristiešu) Kungs.
0
Rita Lazda > ligakalnina 29.08.2013. 15.30
Andri, tev ar smadzenēm ir viss kārtībā? Interesanti kā Dieva esamība vai neesamība ietekmē altārzēnu izvarošanu baznīcās – arī to kas notiek baznīcas telpās?
Ne tikai ateista morālai rīcībai(bez dieva piesaukšans) ir pamatojums tāds, ka vismaz no egocentriskā viedokļa tu netaisies darīt citiem to, ko negribētu lai tev nodara citi un īpaši tad, ja esi kaut ko pārdzīvojis pats – reti kad ir citādāk, jo kā vēsta sakāmvārds – paēdušais izsalkušo nesaprot. Kas attiecas uz dieva baušļu ievērošanu un morāli – ja cilvēkiem ir nepieciešamas tik sīkas instrukcijas, tad ar ko tie atšķiras no robotiem? Bībeles baušļi tika rakstīti maniakālai dzīvniekcilvēku sabiedrībai Tuvajos austrumos, kur līdz pat šai dienai nav nekas daudz mainījies – tur cilvēkiem ir nepieciešama autoritāte kas pasaka ko darīt, ja nekā tāda nav, tad sabiedrībā iestājas haoss.
Bez Tuvajiem Austrumiem eksistē daudz citas mācības un sabiedriskās iekārtas, kur sadzīvošanu regulēja kodeksi un rakstītas un nerakstītas uzvedības normas un ne vienmēr tās bija dieva dotas…
Kristiešu reliģiskuma sakarā ir pavisam cita problēma – viņiem bez reliģijas neeksistē dzīves jēga un arī morāle no šī skatu punkta tiek pamatota ar reliģiju un šeit iestājas apburtais loks, jo atņemot reliģiju, nav arī morāles un ja cilvēki sāk zaudēt ticību kristietībai, tad viņi pievēršas islamam vai citām reliģijām, jo viņi vienkārši bez tās iztikt nevar.
RELIĢIJAS NĀK UN IET, BET TAUTA PALIEK un latviešiem līdz kristiešu atnākšanai tāpat bija morālas normas, kas saturēja sabiedrību un atvainojos, bet kristiešu sabiedrība kad tā saskārās ar citām sabiedrībām ne ar ko morāli labāka nebija – no mūsu skatu viedokļa citas sabiedrības locekļu nolaupīšana un padarīšana par vergiem necik ētiski neizskatās.
Eiropas vērtību pamatā gan nav kristietība, bet gan helēnisma un seno Eiropas Saules kultu sakausējums ar to fanātiķu vergu un plebeju mācību, kas pirms nepilniem 2000 gadiem izkāva pārējos, kas taisīja grautiņus pret konkurentiem tāpat kā mūsdienās musulmaņi taisa grautiņus pret kristiešiem, piemēram Ēģiptē.
PS Bībeli esmu lasījis. Un kas no tā mainās? Man sagribējās uzzināt ko vairāk par šo stāstu sakopojumu un uzzināju… grāmata ir novecojusi, neko morālā ziņā klāt nedod – ja tev sabiedrība un vecāki neko neiemāca, grāmatas izlasīšana tevi neizmainīs… un vēl pirms muldēt par dievu, lūdzu dot šī abstraktā subjekta definīciju. Morāles normas arī eksistē tikai galvās un tās aptaustīt nevar…
0
andris902 > ligakalnina 29.08.2013. 18.01
….Andris…..paklau, Tu, kretīn!…pēc dessidentes teiktā – tevi vajadzētu uz mieta uzdurt, ja esi spējīgs kaut ko tik perversu pateikt: “Ateismā bērna izvarošana visdrīzāk ir sabiedrībai nevēlama, bet tas nav nekas slikts pēc būtības.”
———————–
…Tev nav kauna ar bērna bildi te plātīties, ja esi ar tik izmežģītām smadzenēm?….
0
Kristīne > ligakalnina 30.08.2013. 09.45
“Esam tikai mēs – attīstīti primāti, gaļas gabali, kas iemācījušies sadzīvot.”
===
Tas droši vien ir nenormāli draņķīgāk, nekā uzskatīt, ka esi kādas ūberbūtnes rotaļlieta…
0
Kristīne > ligakalnina 29.08.2013. 15.42
“Dostoyevsky: “Without God everything is permitted”.”
===
Drīzāk jau izskatās pēc morāli nenobrieduša puišeļa atrunas, kurš spēj labi uzvesties vien tad, ja šim par labu (sabiedriski atbildīgu, tādu, kas konkrētajā gadījumā rada lielāko ieguvumu vai vismaz nerada zaudējumus, vai dilemmas gadījumā rada mazākos zaudējumus etc.) uzvedību dos ķonci (debesu valstību) vai par sliktu pērs (D-va sods, elle u. tml.).,.
0
oktaavs > ligakalnina 29.08.2013. 12.27
dzeris49
Būtu ļoti labi, ja ikviens kas raksta šo jautājumu sakarā vismaz reizi mūžā būtu lasījis Bībeli un mēģinātu saprast rakstītā jēgu. Par autori ir ļoti lielas šaubas.
Neviens taču nediskutē par automobiļa uzbūvi, ja zina vien tikai to, kurā caurumā jālej benzīns.
0
Kristīne > ligakalnina 29.08.2013. 15.33
“Ja jau tu deklarē, ka esi kristietis, tad normāli būtu arī piederēt pie kādas draudzes…”
===
Nevajadzētu gluži jaukt pasaules uzskatu ar piederību kādai organizācijai.
0
Kristīne > ligakalnina 29.08.2013. 15.45
“Incests, slepkavības, zādzības, krāpšana – un nekādu iebildumu no Bībeles Dieva viedokļa.”
===
Aha, un nedrīkst ēst garneles, droši vien arī zušus un nēģus… vēl bija daži (ap 300?) īpaši izcelti pigori..
0
Rita Lazda > ligakalnina 29.08.2013. 21.09
Es saprotu, ka sākotnējais piemērs par labā vai ļaunā eksistenci ir ņemts no kādas vidusskolas filozofijas grāmatas tēmas un man izskatījās ka izrauts no konteksta – ja nemaldos, tad uz šo jautājumu filosofi jau ir devuši atbildi:
kas ir labs un ļauns vienojas sabiedrība un nekur neredzu piemēru, ka labā un ļaunā jēdzienu ir devis dievs, kā to apgalvo un pieturēsimies pie šī absurdā apgalvojuma ateistu sakarā, jo man tomēr izskatās, ka Dievs nenoteica, ka kristiešiem bija labi, piemēram, dedzināt raganas(arī vīriešu kārtas) sārtā un pie tam dzīvas… Un vispār varētu beigt maldīgi pretnostatīt reliģiju, kā kaut ko morāli pārāku pār ateismu vai pat citas reliģijas, jo pētījumi parāda reliģisku personu morālāku vājumu nekā tāds ir ateistu vidū.
Man šajā jautājumā ir tikai viena pieeja – ja ar jums Dievs nerunā, tad kamdēļ jūs runājiet viņa vietā? Dies pasarg jebkuru reliģiju no tādiem aizstāvjiem un kas attiecas uz labo vai slikto – man liekas, ka tomēr ir lasīts par to, ka zinātnieki ir nonākuši pie secinājumiem, ka tā izpratne par to cilvēkiem ir radusies tomēr evolūcijas gaitā(diemžēl, arī doma par reliģiju) un atkarīga arī no gēniem, nevis ka 2000 gadus atpakaļ cilvēkiem nebija morāles un pēkšņi no debesīm nolaižas Bībele un poof – sākas morāle… Bībele tomēr arī nav tik liela un enciklopēdiskais saturs tur tomēr nav tik plašs, lai aptvertu visas dzīves situācijas un tos morālas dabas jautājumus, ar kādiem bija jāsaskaras seņčiem un kas nācis klāt tagad.
Pirms Bībeles eksistēja daudzi baušļi un man gan labāk patika vienas ēģiptiešu valdnieces 42 vai pat 52 baušļi, kur īsi tika uzskaitīti pavalstnieka pienākumi un sods un Bībeles 10 baušļi, kas tad ir kristiešu morāles pamatā ir vājs atspulgs no šīs gudrās valdnieces, jo tur bija uzskaitīti pilsoņu pienākumi un tie bija domāti kā garants un vienošanās pilsoniskās sabiedrības un pilsoņu tiesību aizstāvēšanā, pretējā gadījumā šo baušļu pārkāpšanā valdniece un nevis Dievs(kaut gan reāli – ēģiptiešu valdnieki bija dievi vai dieva iemiesojumi zemes virsū) garantēja šīs personas sodīšanu atbilstoši likumam.
0
Kristīne > ligakalnina 29.08.2013. 18.34
“un nemaz nenojaut, cik daudz sakāmvārdi ir aizgūti no bībeles”
==
Piem., “kas nav ar mani, tas ir pret mani…”
0
Ieva > ligakalnina 29.08.2013. 12.15
Mans vectēvs bija luterānis, es laikam tad ar. Tā tie 1,62 miljoni sanāk. Domāju gan, ka ir otrādi: ir 0,38 miljoni ticīgo.
Reliģija ir vajadzīga vājiem cilvēkiem, jo iedod vērtību sistēmu. Reliģija pasaka priekšā, kas ir labs, kas slikts, kas ir grēks, kas nav. Ja to zini pats, tad tāds, kas regulē tavu likteni nav vajadzīgs- tad savu dzīvi nosaki pats… Un Latvijā lielākais vairums tādi ir.
Latvija izsenis nav reliģiska, salīdzinot kaut vai ar to pašu Poliju vai Lietuvu, un uzskatīt, ka 80% tās iedzīvotāju ir ticīgi, ir pašapmāns.
0
Kristīne > ligakalnina 29.08.2013. 15.38
“Tagad ir uzradušies liberasti, kas to mēģina graut. ”
==
Pirmais liberasts-grāvējs laikam bija Jeshua Mirjamas dēls, kurš mēģināja “graut” jūdaismu, pēc tam (pa vidam, protams, bija daudz citu podu) visādi Renesanses džeki “grāva” kristietību, vēlāk saradās dažādi “grāvēji-reformāti” Luters, Kalvins, Komenskis u. tml, un tagad protestantu “morāli sagrautās” Eiropas sabiedrības velk no sūdiem laukā dažādas “morāli noturīgākas” sabiedrības – grieķus, spāņus, portugāļus…
0
Ieva Daugule 29.08.2013. 15.13
Starp baznīcu un citām NVO gan ir viena ļoti būtiska atšķirība, proti, cilvēks nekļūst par Pasaules dabas fonda vai Glābiet bērnus locekli automātiski jau piedzimstot un atbilstoši attiecīgās organizācijas rituālam, kas baznīcas gadījumā ir kristības. Taujāts pēc savas reliģiskās piederības, gandrīz katrs cilvēks automātiski atbildēs, ka viņš ir luterānis vai katolis (tiesa, mazāk Latvijā, kur pusgadsimtu reliģija vispār bija aizliegta, bet tomēr), pilnīgi neskatoties uz to, vai viņš iet baznīcā vai vispār ir ticīgs cilvēks. No turienes nāk TM paustie dati, bet tiem nav nekāda sakara ar patieso reliģisko cilvēku skaitu mūsu valstī. Savukārt kas attiecas uz baznīcas kritizēšanu, vai no autores teiktā ir jāsaprot, ka nevienam nav nekādu tiesību kritizēt Nepilsoņu kongresu, Sorosa fondu vai jebkuru citu organizāciju, ja nav tās loceklis? Baidos, ka visas NVO un arī baznīcas eksistē sabiedrības apstākļos, un mums katram ir pilnīgi visas tiesības par tām paust viedokli, it īpaši tajos gadījumos, kad tas ir sabiedrībai vai valstij kaitīgs.
3
Ieva Priedenfelde > Ieva Daugule 29.08.2013. 15.21
Vai tad mēs kritizējam Glābiet bērnus par to, ka viņi glābj bērnus?
0
efeja60 > Ieva Daugule 29.08.2013. 17.08
Tieši tā, par to, ka neglābj un tāpat baznīcu var kritizēt par to, ka neglābj dvēseles, nevis par to , ka glābj.
0
Rihards Sprincis > Ieva Daugule 29.08.2013. 15.44
Bet ja viņi neglābj bērnus?
0
Rita Lazda 29.08.2013. 20.23
Tā ir parodija. Ja saprotu, tad tā radās dēļ pārāk neadekvātas kristiešu ietekmes ASV. Reālas atšķirības kristiešu reliģijai no pārējām nav – tās visas pēc kāda laika piedzīvo nāvi, jo nespēj dot atbildes uz galvenajiem jautājumiem un arī iestrēgst anahronismā.
0