Pēc garām sarunām nolemts baznīcas torni nostiprināt, taču ne iecerētajā apjomā
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) otrajā piegājienā saskaņojusi tehnisko projektu Rīgas Doma baznīcas torņa nostiprināšanai. Taču tas darīts ar virkni nosacījumu, tai skaitā – tornī nevarēs būvēt baznīcas pārstāvju iecerēto liftu, noskaidroja Ir.lv.
No jūlija vidus valdīja neziņa, vai Rīgas Doma tornī notiks rekonstrukcija un sāksies tā stiprināšana. VKPAI jau vienreiz noraidīja projektu, bet Rīgas Doma pārstāvji lēmumu apstrīdēja. Iepriekšējo komisiju vadīja VKPAI kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas vadītāja Dace Čoldere. Tā kā lēmumu pārsūdzēja, projektu pārskatīja komisija ar VKPAI vadītāju Juri Dambi priekšgalā.
Piektdien, 9. augustā, projekts pēc vairāku nedēļu garām pārrunām tika saskaņots. Dambis norāda, ka jautājuma izskatīšana bija sarežģīts process. Sākumā komisiju ir apbēdinājis tas, ka projekta autori un objekta īpašnieki ar ”spiedienu un nelielu agresiju vērsās pret speciālistiem”. Taču laika gaitā abas puses ir atradušas kopīgu valodu. Inspekcijas vadītājs norāda, ka notikusi veiksmīga sadarbība ar projekta inženieriem. Pirms lēmuma pieņemšanas abas puses ir pārrunājušas, vai izvēlētais risinājums ļaus projektu attīstīt tālāk. Projektētāji piesaistījuši konsultantu firmu no Vācijas, kuras speciālisti bijuši vienisprātis ar inspekciju, proti – torņa daļā virs mūra nevajadzētu likt metāla, bet gan koka konstrukcijas, kas būtu saderīgas ar oriģinālajām.
Komisija nolēma atcelt iepriekšējo lēmumu un saskaņot Rīgas Doma torņa nostiprināšanas darbus ar nosacījumiem, ka nav pieļaujama torņa koka konstrukciju pilnīga vai daļēja likvidēšana vai izzāģēšana, jaunā metāla balstu sistēma izbūvējama, neiznīcinot oriģinālo pieminekļa substanci u.c. Nosacījumi iekļauti VKPAI lēmumā par Rīgas Doma torņa nostiprināšanu.
Jau ziņots, ka Rīgas Doma tornī nepieciešama rekonstrukcija un nostiprināšana. Koka konstrukcijas, kas balsta torni, ir ķirmju sagrauztas, tornis sasvēries nedaudz vairāk par 60 cm uz Herdera laukuma pusi. Atzīts, ka Rīgas Doma tornis ir pirmsavārijas stāvoklī. Baznīcas pārstāvji bija iecerējuši, ka līdz ar torņa nostiprināšanu būs iespējams iebūvēt liftu, lai apmeklētāji varētu uzbraukt līdz skatu laukumam, līdzīgi kā Pēterbaznīcā, taču arhitekti bija kategoriski pret to. Iebūvējot liftu, nāktos izzāģēt daļu XVI gadsimta koka konstrukciju. Arhitekte Zaiga Gaile portālam Ir.lv norādīja, ka Doms nav salīdzināms ar Pēterbaznīcas torni, kurš cieta Otrajā pasaules kara laikā, un metāla konstrukcijas šajā tornī ir jaunas.
”Kopumā esam nonākuši, grūtu ceļu ejot, pie pietiekam laba rezultāta. Detalizācija vēl nāks, bet spriedze un apvainojumi ir noņemti, ir sācies normāls darbs,” pārliecināts VKPAI vadītājs. Lai gan lēmumu var pārsūdzēt, Dambis uzskata, ka tā būtu ”ļoti dīvaina” rīcība, jo risinājumi ir pārrunāti ar projekta pieteicējiem.
Ronalds Lūsis, Doma atjaunošanas projekta vadītājs, pauda, ka nepārsūdzēs lēmumu, turklāt tam nav laika, jo jāpiesakās Eiropas finansējumam. Lūsis atzīst -labāk būtu bijis, ja inspekcija lietu izskatītu ātrāk, jo process ļoti ievilkās. Taču viņš norāda – gaidot lēmumu, projekta pieteicēji virzījuši darbu uz priekšu. Dambis informē, ka projektētāji piektdien, 9. augustā, iesniedza nākamo projekta versiju, ko saskaņot inspekcijā. Projekta versijā esot ņemta vērā liela daļa iebildumu.
Ir.lv jau ziņoja – Gaile nosūtīja vēstuli UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centra ģenerāldirektoram, lai noskaidrotu viņa viedokli par to, ka plānots iejaukties XVI gadsimta koka konstrukcijās. Dambis skaidro, ka UNESCO nepaguva iesaistīties un tas vairs nav aktuāli, ”jo risinājumi, par kuriem bija uztraukums, jau ir mainīti”. Arhitekte pauda bažas par lifta izbūvi un oriģinālo koka konstrukciju izzāģēšanu, bet šī iecere ir atcelta.
Kā ziņots, Rīgas Doma restaurācija tika sākta pirms trim gadiem. Torņa atjaunošana un nostiprināšana ir nākamais posms. Baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai kopumā piešķirti četri miljoni latu, no kuriem pusi finansēja Rīgas dome, otru pusi – Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Patlaban pilnībā pabeigta Doma vidusjoma koka konstrukciju restaurācija, velvju siltumizolācija un jumta vara lokšņu ieseguma maiņa, kā arī restaurrētas fasādes un vitrāžas. Vienlaikus ar torņa atjaunošanu un nostiprināšanu ir plānota Doma ziemeļu ieejas restaurācija. SIA ”Rīgas Doma pārvalde” valdes loceklis Kaspars Upītis norāda, ka tā faktiski ir īstā ieeja baznīcā, jo jau sākotnēji tā bijusi galvenā ieeja, kuru rotā XIV gadsimta sienu gleznojumi.
Komentāri (9)
Una Grinberga 14.08.2013. 18.04
Tas, ka kādā vēsturiskā ēkā ir sausā tualete, nenozīmē, ka nedrīkst izbūvēt infrastruktūru atbilstoši mūsdienu prasībām. Nekas tornim nenotiktu, ja arī izbūvētu liftu un radītu jaunu skatu uz Rīgu… Tādēļ jau mums tie baznīcu torņi ir… Un mūsdienās to visu ir iespējams izdarīt maksimāli paslēpjot zem vecajiem mūriem. Vai daži ķirmju saēsti dēļi ir tā vērti?
0
dace_roze_lmt_lv 14.08.2013. 12.35
Žēl gan, ja nebūs, bet es ceru, ka tomēr būs.
Jo paverot Rīgu no vēl viena torņa ir lieliski.
Vnk te kaut kāda arhitektu sazvērestība, droši vien kāds apskaudis arhibīskapu, ka tam atklājusies piekļuve pie Eiropas naudas.
0
Inese 14.08.2013. 13.12
Interesanti, Zaiga Gaile padomju laikos arī stučīja obkomiem un cekām par saviem kolēģiem?
0