FKTK: Vismaz 17% Latvijas iedzīvotāju varētu veidot uzkrājumus

Tomēr šie cilvēki pagaidām nav atraduši šim solim pietiekamu motivāciju

Pietiekami liela daļa iedzīvotāju – vismaz 17% – uzskata, ka finanšu uzkrājumiem ir jābūt, tomēr pagaidām nav atraduši šim solim pietiekamu motivāciju, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi pret finanšu uzkrājumu veikšanu.

Kopumā daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32% atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties, 6% aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un uzkrāt varētu, ja vien vēlētos, bet 4% ir grūti pateikt, vai viņi varētu uzkrāt, ziņo LETA.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse jeb 48% iedzīvotāju dzīvo ar pārliecību, ka “uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam!”. Tā kā 31% respondentu jau patlaban veido uzkrājumus, var secināt, ka ir pietiekami liels segments Latvijas iedzīvotāju – aptuveni 17% -, kuri visdrīzāk spētu sākt veidot uzkrājumus savai finansiālai drošībai, taču nav atraduši pagaidām šim solim pietiekamu motivāciju.

“Domāšanas maiņai šajā virzienā ir nepieciešams laiks. Tomēr tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem ir potenciāls lielākai finanšu stabilitātei. Veidojot uzkrājumus savai nākotnei, savai ģimenei, mēs palielinām tās finansiālo aizsardzību pret dažādiem negaidītiem pavērsieniem. Cilvēku motivēšanai un iedrošināšanai šajā virzienā pienesumu dos arī FKTK un partneru iesāktais darbs finanšu izglītības virzienā,” norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Pētījums rāda, ka ir arī pesimistiski noskaņota auditorijas daļa, kas domā, ka uzkrāt nav vērts, jo Latvijā nevienai paaudzei nav izdevies baudīt savu uzkrājumu augļus (20%), un pastāv iespēja uzkrāto zaudēt, jo finanšu jomas nākotne ir neparedzama (15%). Šāda attieksme, visticamāk, veidojusies kā negatīvas vēsturiskās pieredzes sekas, kad seni notikumi tiek projicēti arī uz nākotnes situācijām, norāda FKTK.

Savukārt Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņu pret kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu raksturo atbalsts sakāmvārdam: “Labāk ar tukšu vēderu gulēt iet, nekā ar parādiem piecelties!”. Šim izteikumam drīzāk un pilnībā piekrīt 56% aptaujāto. Būtiski, ka tikai 5% iedzīvotāju uzskata “Par nākotni nav jāuztraucas un jādzīvo šodienai!” un mazliet vairāk jeb 7% ir pārliecināti – “Nav jākaunas dzīvot uz parāda, jo tas ir mūsdienīgi!”.

Pētījums veikts 2013.gada jūnijā pēc FKTK pasūtījuma. Internetā aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.