ASV Augstākā tiesa 26.jūnijā nolēma, ka neatbilst konstitūcijai likums, kas laulību definē kā vīrieša un sievietes savienību.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins 30.jūnijā parakstīja likumu, kas aizliedz homoseksuālisma propagandu, un ir paziņojis, ka atbalstīs arī aizliegumu viendzimuma pāriem adoptēt bērnus no Krievijas.
Abu šo norišu gandrīz vienlaicīgums ir sakritība, taču tieši tāpēc īpaši labi parāda, ka attieksme pret seksuālo minoritāšu tiesībām ir kritērijs, pēc kura vērtēt valstu demokrātiskumu. Faktiski tā ir šķirtne starp demokrātiskajām valstīm un dažāda paveida un pakāpes autoritāru valstu pulku.
Gan politiski, gan lielā mērā arī ģeogrāfiski robeža starp valstīm, kurās likums nodrošina vienādas tiesības viendzimuma un heteroseksuālajiem pāriem, un tām, kuras to neatzīst, itin precīzi sadala pasaules karti Rietumos un Austrumos.
Bērnu psihes un ticīgo jūtu Putins
ASV Augstākā tiesa atzina par valsts pamatlikumam neatbilstošu 1996.gadā Kongresa pieņemto tā dēvēto Laulības aizsardzības likumu, kas noteica, ka par laulātajiem var uzskatīt tikai pretēja dzimuma personas, un rezultātā liedza viendzimuma pāriem sociālās un citas tiesības, kuras ir nodrošinātas heteroseksuālajiem laulātajiem.
Prezidents Baraks Obama apsveica tiesas lēmumu un paziņoja: “Mūsu zemes likumi pielāgojas fundamentālajai patiesībai, kuru savā sirdī tur miljoniem amerikāņu: mēs visi kļūstam brīvāki, kad vienlīdzīgi attiecamies pret visiem amerikāņiem neatkarīgi no tā, kas viņi ir un ko mīl.”
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums amerikāņu atbalsta viendzimuma pāru laulību legalizēšanu. Tās ir atļautas jau 13 ASV štatos un Kolumbijas apgabalā.
Krievijas domes pieņemtais likums nosaka, ka ir pretlikumīgi teikt, ka homoseksuālu cilvēku attiecības ir vienlīdzīgas heteroseksuālu cilvēku attiecībām, un paredz naudassodus privātpersonām un organizācijām, kuras to teiktu, bet ārzemniekiem – arī arestu un izsūtīšanu no valsts. Likums aizliedz “izplatīt informāciju, kura vērsta uz netradicionālu seksuālu nostādņu formēšanu nepilngadīgajiem” un “sagrozīta priekšstata veidošanu par tradicionālo un netradicionālo seksuālo attiecību līdztiesību”.
Parakstīdams likumu, Putins paziņoja, ka “runa ir par bērnu aizsargāšanu no attiecīgas informācijas”, un ieteica citām valstīm, “lai neiejaucas mūsu likumos”.
Lai nevienam nav šaubu, ka homofobija iederas Kremļa vērienīgajā pasākumu kopumā pilsonisko brīvību un tiesību ierobežošanai, tajā pašā dienā Putins parakstīja arī likumu, kas paredz kriminālsodu par “ticīgo jūtu aizskaršanu”. (To acīmredzot var uzskatīt par papildus likumiskuma piešķiršanu grupas “Pussy Riot” dalībnieču notiesāšanai pērn par Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā sarīkoto “panku aizlūgumu Dievmātei”, lai atbrīvo Krieviju no Putina.) Bet aizliegums viendzimuma pāriem ārzemēs adoptēt Krievijā bērnus seko agrāk pieņemtajam aizliegumam ASV pilsoņiem adoptēt krievu bērnus, kas bija atbilde uz Amerikas likumdevēju pieņemto tā dēvēto Magņitska likumu – iebraukšanas aizliegumu un kontu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Divas pasaules
Nīderlande bija pirmā valsts, kas 2001.gadā atļāva oficiāli reģistrēt viendzimuma laulības. Kopš tam tas ar likumu atļauts vēl divpadsmit valstīs – Argentīnā, Beļģijā, Brazīlijā, Dānijā, Dienvidāfrikā, Francijā, Islandē, Kanādā, Norvēģijā, Portugālē, Spānijā, Zviedrijā. Jaunzēlandē un Urugvajā šādi likumi stāsies spēkā augustā. Līdzīgi likumprojekti ir ierosināti vai tiek izskatīti arī Andorā, Anglijā, Austrālijā, Īrijā, Luksemburgā, Meksikā, Nepālā, Skotijā, Somijā, Taivānā, Vācijā.
Viendzimuma laulības un citas seksuālo minoritāšu tiesības par daļu no vispārējām cilvēktiesībām pirmīt minētajās valstīs atzītas vai nu ar konstitucionālās tiesas lēmumiem, vai nu ar parlamenta pieņemtiem likumiem. Trijos no ASV štatiem, kuros var reģistrēt viendzimuma laulības, šādas tiesības apstiprinātas referendumos.
Tas ne vienmēr un visur ir gluds un rāms process, kā nupat redzējām Francijā, kur likuma pieņemšanu par viendzimuma laulību atļaušanu šopavasar pavadīja plašas protesta demonstrācijas. Tomēr, lai cik pretrunīgi vērtēti katrā valstī šādi likumi, kopējā tendence demokrātiskajās valstīs ir skaidra – homoseksuāliem cilvēkiem ir tādas pašas tiesības kā heteroseksuāliem.
Latvija arī šajā ziņā kopā ar virkni pēcpadomju valstu atrodas pelēkajā zonā uz Rietumu un Austrumu robežas. 2005.gadā Saeima pat ierakstīja Satversmē, ka laulība ir “savienība starp vīrieti un sievieti”. Līdz ar to viendzimuma pāriem ir liegtas tiesības, kuras ir heteroseksuālajiem laulātajiem. Kaut gan Satversme aizliedz diskrimināciju, seksuālā orientācija kā aizliegts diskriminācijas iemesls minēts tikai Darba likumā.
Kopš Aināra Šlesera un Jāņa Šmita izbiršanas politikas miskastē laikam vairs nav populāri saiņot plastmasas maisiņos izkārnījumus, lai ar tiem nomētātu “nepareizos” līdzpilsoņus, kā tas notika 2005.gadā seksuālo minoritāšu gājiena laikā Rīgā. Taču homofobija ir pamats, uz kura mūsmāju putinisti var justies ērti vienoti ar “nacionāli konservatīvajiem” bērnu psihes sargātājiem. Sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka arī vairākumam Latvijas iedzīvotāju homoseksualitāte arvien šķiet pat amorālāka nekā laulības pārkāpšana. Tāpēc arī mūsmāju it kā eiropeiskajiem politiķiem šis jautājums neesot “darba kārtībā”.
Tomēr tas ir jautājums par cilvēktiesībām un brīvību, kas nevar nebūt demokrātiskas valsts pastāvīgā dienas kārtībā. Pašlaik tas kļūst arvien aktuālāks politiskās dienas kārtības jautājums gan Rietumu demokrātiskajām valstīm, gan Austrumu autoritārajiem režīmiem. Tāpēc arī robežvalstij Latvijai būs jāizdara izvēle.
Komentāri (166)
buchamona 07.07.2013. 00.32
Pašlaik tas kļūst arvien aktuālāks politiskās dienas kārtības jautājums gan Rietumu demokrātiskajām valstīm, gan Austrumu autoritārajiem režīmiem. Tāpēc arī robežvalstij Latvijai būs jāizdara izvēle. +++ ok, rīkojam referendumu par to vai Latvijā ir, vai nav jāmaina Satversmē punkts, kurš nosaka kas ir laulība.
Vai, kādēļ naudu tērēt referendumam – nākošgad ir Saeimas vēlēšanas, tad lūdzu – politiskās partijas – formulējiet šo jautājumu – tieši un nepārprotami savās pirmsvēlēšanu programmās, un startējat.
Varu galvu likt ķīlā, ka neviena politiskā partija, kuras plānos ir ” demokratizēt” Latvijas Republiku, mainot tās Satversmes punktu, kurš definē laulību, par to atklātā tekstā pirms vēlēšanām nerunās, toties mēģinās šo ” problēmu” risināt pa “sētas durvīm” jau pēc vēlēšanām, jo mums tauta ir par tumsonīgu, lai par tik sarežģītām lietām kā laulība izteiktu savu viedokli. :)
Par pašu Ozoliņa raksta uzbūvi un argumentācijas stilu :), tipisks gaismnesis, ko citu te var piebilst :)
1
Sanšains > buchamona 07.07.2013. 00.36
nākošgad ir Saeimas vēlēšanas, tad lūdzu – politiskās partijas – formulējiet šo jautājumu – tieši un nepārprotami savās pirmsvēlēšanu programmās, un startējat
========================================
Ušakovam un Vešņakovam tāds scenārijs būtu vienkārši ideāls.
Jau Ēlerte savulaik krietni papūlējās, lai sarīdītu latviešus pat šajā aspektā un vairotu politnihilismu. Ozoliņš un citas viņķeles tikai turpina iesākto – cilvēkinženierija un dažādu iznireļu egoistiskās iegribas un ērtības über alles.
Savā ziņā tas arī lieliski savietojas ar Zoļika un Maskačkas ušakoviešu slāpēm pēc 50 metru garajiem zelta trolejbusiem.
0
Sanšains 07.07.2013. 10.37
“Riņķī apkārt” ieteikums, ka ar viendzimuma laulību “problēmu” būtu jāprofilējas vēlēšanās un ka tikai pēc šādi notikušām vēlēšanām drīkstētu ķerties klāt attiecīgā likuma vai Satversmes maiņai, ir saprotams.
Tomēr šādam ieteikumam būtu jāpaliek tikai teorētiskam. Vai mums vajag atkārtot Rīgas Domes vēlēšanu scenāriju, kad Ēlerte viena pati ar nepievilcīgu plosīšanos spēja nodrošināt gan “Vienotības” neuzvarēšanu, gan līdz ar to varbūt arī latviešu partiju neuzvarēšanu kopumā? Ušakovs tikai klusi priecātos, ja latviešu partijas pirms vēlēšanām nolemtu iztrakoties savstarpējās “dubļu cīņās” sakarā ar pediņu tēmu.
Ozoliņa, Ēlertes, u.c. rīcība ir ļoti raksturīga un komplementāra šai “man pienākas” jeb “liberālajai” kultūrai. Kārtējai šaurajai “upuru kastai” vienkārši pienākas, lai tur lūst vai plīst – kaut vai lai visa sabiedrība, kultūra, nācija saplīst.
Hipertrofēts egoisms un NEIECIETĪBA pret vairuma apkārtējo uzskatiem, pasaulskatu un dzīvesveidu.
Vēl viens košs, nesens šādas domāšanas piemērs bija Streipa – kristieša (!) Streipa – praktiski zākāšanās par Bībeli, jo, redz, to izmanto arī streipu iegribu ierobežotāji.
“”Ja jums nepatīk geji un lesbietes 5000 gadus veca nomadu teksta dēļ, ko sauc par Bībeli, vai tādēļ, ka paši esat apjukuši par savu seksualitāti, tieciet (lamu vārds ar f) sev pāri, apsēdieties, aizverieties un saprotiet, ka mēs vairs nedzīvojam XIV gadsimtā. Paldies!” savos izteikumos skarbs bijis Streips.” http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/streips-sola-jau-nakamgad-precet-savu-puisi.d?id=43447917
Kristietis un.. tomēr neslēpti nicinoša replika “5000 gadus vecs nomadu teksts”.
Man, kurš sevi uzskata par neticīgu, droši vien vajadzētu tikai paņirgt.
Tomēr ņirgt negribas, jo tāds te hipertrofētā egoisma (izlaista bērna) sindroms ir pārāk atbaidošs, lai nāktu jebkāda veida smiekli. Vienkārši nepatīkami.
9
ligakalnina > Sanšains 07.07.2013. 11.05
Taisni otrādi – kompleksainā un homofobiskā “pelēkā masa” grib parādīt savu pārākumu par cilvēkiem, kuri negrib neko citu, kā tikai vienādas tiesības ar šo “pelēko masu”.
0
cekuleuna > Sanšains 07.07.2013. 11.45
Nomētā ar fekālijām.
0
ligakalnina > Sanšains 07.07.2013. 12.05
Visas mantojuma tiesības, aizbildniecības tiesības, bērnu adopcijas tiesības, med. apdrošināšana( ASV lulātie var izmantot cits cita polisi), utt.
0
Eleonora Maisaka > Sanšains 08.07.2013. 00.07
Inga Jēruma
Nomētā ar fekālijām.
Nu fekāliju mešana, tā ir jūsējo prerogatīva, kā piemēram krievu oficiera Turlā palīgs, prokremliskais fekāliju stumdītājs, Jānis Dzelme, meta sava šefa izkārnījumus, uz prorietumnieciskiem praidistiem. Veseli cilvēki met olas vai tomātus un tikai.
0
Sanšains > Sanšains 07.07.2013. 11.06
fretka –
Ne vienu reizi vien esmu dzirdējis viņu to sakām.
Šeit arī rakstīts:
“Streips 1992. gadā bijis viens no anglikāņu draudzes dibinātājiem, un patlaban no viņiem draudzē palicis vienīgais. “Jau kopš tās darbības sākuma esmu asistējis mācītājiem Mārim Santam un Jurim Cālītim,” žurnālam Privātā Dzīve skaidrojis Streips.
[…]
Streips sevi uzskata par pārliecinātu ticīgo.”
http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/karlis-streips-anglikanu-baznica-vada-dievkalpojumus.d?id=27104355
2009. gada 29. septembris
0
Kaspars Špūle > Sanšains 07.07.2013. 11.16
Haris –
Paldies par atsauci, uzzināju tur šo un to tiešām interesantu :)
Piemēram, “Viens no Latvijas populārākajiem žurnālistiem Kārlis Streips jau kādu laiku no darba brīvajos brīžos Svētā Pestītāja Anglikāņu baznīcā vada dievkalpojumus angļu valodā.”
0
Kaspars Špūle > Sanšains 07.07.2013. 10.58
Haris: vienkārši pienākas, lai tur lūst vai plīst
——————
IMHO viņiem vienkārši gribas parādīt savu pārākumu pār “pelēko masu”. „Biezie” par visādu izrādīšanos, piemēram, ar īpašām auto numura zīmēm, vismaz maksā naudu, bet šie vēlas to darīt par brīvu.
P.S. Kas liecina par to, ka Streips ir kristietis? :)
0
brigita_damme_rtk_lv > Sanšains 07.07.2013. 15.02
Džeri, mantojuma tiesības var nodrošināt ar mantojuma līgumu vai testamentārā kārtā, pat atstumjot likumīgos mantiniekus(lejupējos – bērnus, ja tādu nav, tad augšupējos – vecākus) dēl dažādiem iemesliem, kaut vai tāpēc, ka iespējamais mantinieks traucējis testatoram taisīt testamentu. http://likumi.lv/doc.php?id=90222 Neredzu problēmas.
Latvijā laulātie nevar izmantot cits cita polisi.
Ar aizbildniecību šeit nav nekāda sakara. http://likumi.lv/doc.php?id=90223
Adoptēt var katrs atsevišķi, tādejādi cillvēktiesības nav pārkāptas. Kopā nevar, un labi ka tā, jo māte ir māte, bet tēvs ir tēvs.
0
janis17 > Sanšains 07.07.2013. 11.30
Dzeri, nopietni, kādas vienādas tiesības ar šo “pelēko masu” viņiem nav???
Ugunsdzēsēeji nebrauc dzēst?
Neuzņem universitātē?
Sit uz ielas, liek nēsāt varavīksnīti reizi gadā Vērmanes dārzā???
0
grislits 07.07.2013. 17.25
Paldies “riņķi apkārt”, Harim un Kalvim Apsītim par komentāriem. Šoreiz paldies arī “Viedoklis_lv”.
Man vairs tur nav daudz ko piebilst, par sīkām niansēm vai precizējumiem nav nozīmes ko bilst, būtība šo autoru komentāros ir pateikta.
Bet Ozoliņam – saprotu, ka var izvēlēties viedokli aizstāvēt viendzimuma laulības, bet nodefinēt to par demokrātijas kritēriju, tas nu ir par traku.
0