Mūžībā aizgājis komponists un diriģents Imants Mežaraups

Viņš kopš 1999.gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs

Mūžībā aizgājis latviešu komponists, mūzikas pedagogs un diriģents Imants Mežaraups, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Komponistu savienībā. Viņš atrast miris savās mājās pie datora.

Mežaraups bija dzimis Filadelfijā, ASV, 1958.gada 10.oktobrī. Viņš mācījies Setlmenta mūzikas skolā Filadelfijā, to beidzis ar Leona Bankina godalgu kā izcilākais pianists. Studējis Pensilvānijas universitātē, Filadelfijā.

Viņš ieguvis bakalaura grādu mūzikā un inženierzinātnēs, pēc tam – maģistra grādu kompozīcijā. Mežaraups mācījies pie Džordža Krama, Džordža Ročberga un Ričarda Vērnika. Papildus studējis diriģēšanu. Mūzikas studijas turpinājis Boijeres Mūzikas augstskolā Tempļa universitātē Filadelfijā, kur ieguvis doktora grādu kompozīcijā. Mežaraups uzņemts Pī Kapa Lambda mūzikas goda biedrībā.

Darba gaitas viņš sācis kā ērģelnieks un mūzikas dzīves vadītājs Filadelfijas latviešu evaņģēliski luteriskajā Svētā Jāņa draudzē ASV (1975-1995). Bijis mūzikas teorijas pasniedzējs, kora un orķestra diriģents Pensilvānijas Universitātē. No 1985.gada līdz 1993.gadam strādājis Džērmtaunas akadēmijā Pensilvānijā par mākslu nozares vadītāju, kur mācījis mūzikas teoriju, vēsturi, kompozīciju un elektronisko mūziku, bijis orķestra, kameransambļu, kora un džeza ansambļa diriģents.

Uz dzīvi Latvijā Mežaraups pārcēlās 1996.gadā. Pēc četriem Latvijā pavadītiem gadiem viņš vēl zināmu laiku strādājis par pedagogu ASV, Vilmingtonas Kvēkeru skolā.

Latvijā Mežaraups strādāja Rīgas Doma kora skolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā un Talsu mūzikas skolā, kā arī bija Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes kora diriģents un ērģelnieks.

Kopš 80.gadu beigām Mežaraupa mūzika skan Latvijā, viņam izveidojušies aktīvi radoši kontakti ar Latvijas mūziķiem. Kopš 1999.gada viņš ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Savas dzīves laikā viņš saņēmis dažādas balvas un godalgas ne tikai Latvijā, bet arī ASV. Pēdējā balva viņam bija “Autortiesību bezgalības balva 2012” par skaņdarbu “Musica arcuata” stīgu orķestrim.