Valsts vietu globālajā ekonomikā nosaka cilvēkkapitāls

Latvijai aktīvāk būtu jādomā par ārvalstnieku nodarbinātību, izglītības iespējām, diskriminācijas novēršanu

Mūsdienu globālā tirgus attīstību raksturo četri rādītāji – ekonomiskā lejupslīde, iedzīvotāju novecošana, jaunattīstības ekonomiku pieaugošā loma un urbanizācija (2015. gadā jau 70% pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās).

Tādēļ ir tikai pašsaprotami, ka ekonomikas nākotne balstās uz izglītotu, radošu un ātri integrēties un pielāgoties spējīgu cilvēku kapitālu. Turklāt valstis ar augstu cilvēkkapitālu aug ātrāk un attīstās straujāk nekā tās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks.

Tādēļ Baltijas reģionam, kurā vēsturiski ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits, turklāt patlaban daļa cilvēku ir emigrējuši, arvien aktīvāk jādomā par jaunu ārvalstu talantu, darba meklētāju, studentu, pasniedzēju un citu speciālistu piesaisti, citādi var tikt zaudēta vieta globālajā tirgū. Jauni cilvēki valstij nozīmē iespēju veidot arvien spēcīgāku ekonomiku. Turklāt talanti piesaista citus talantus.

Mūsdienu globālajā tirgū pastāv sīva konkurence, un, ja Baltijas reģions nepalielinās savus intelektuālos resursus, tas, nepiesaistot jaunus talantus un nedomājot par tiem, zaudēs savu konkurētspēju, kā arī jau esošo darbaspēku.

Kā liecina projekta “Expat” ietvaros veiktais pētījums, kura rezultāti nesen tika prezentēti Latvijas Universitātes Austrumāzijas pētniecības centra “AsiaRes” un Rīgas plānošanas reģiona kopīgi rīkotajā konferencē par izglītības internacionalizāciju, Rīgā, salīdzinot ar Somijas, Igaunijas un citu reģiona valstu pilsētām, ir zems tolerances un sadarbības līmenis ar ārvalstniekiem. Turklāt, kā rāda Britu padomes un neatkarīgas bezpeļņas organizācijas “Migrācijas politikas grupa” imigrantu integrācijas indekss, Latvijai aktīvāk būtu jādomā par ārvalstnieku nodarbinātības mobilitāti, izglītības iespējām, diskriminācijas novēršanu, iespējām iegūt Latvijas pilsonību, iesaistīties politiskajos procesos un pilsoniskajā sabiedrībā u.c.

Nodrošinot ārvalstnieku drošību, iesaisti sabiedriskajās aktivitātes, vietējās valodas apguves iespējas, karjeras un studiju pieejamību utt., Latvija varētu piesaistīt arvien lielāku skaitu ārvalstu talantu, kas savukārt veicinātu valsts ekonomikas attīstību.

Bez šaubām, nav noslēpums, ka sabiedrībā ir bažas par ārvalstu speciālistu iebraukšanu Latvijā, tomēr gribu uzsvērt – jo augstāks ir internacionalizācijas līmenis valstī, jo elastīgāka un konkurētspējīgāka valsts kļūst globālā līmenī. Tas savukārt veicina starptautisku kompāniju „ienākšanu” valstī, palielinot finanšu līdzekļu plūsmu. Tiesa, lai līdz tam nonāktu, nepieciešams ieguldīt laiku un resursus, taču esmu pārliecināta, ka tas atmaksāsies, nodrošinot Latvijai stabilu vietu pasaules ekonomikā.

Autore ir starpvalstu projekta Expat vadītāja