Uzņēmumā Peruza strādā ap 50 darbinieku, bet tas realizē miljoniem vērtus projektus un lolo ambiciozus plānus kļūt par vienu no pasaules līderiem savā jomā – pārtikas pārstrādes iekārtu ražošanā
Uzzinot, cik daudz pie mums ir zivju pārstrādes uzņēmumu, nesen kāds korejiešu biznesmenis nosaucis Latviju par zivju pārstrādes lielvalsti. «Tas notika Japānā, kur meklēju jaunus noieta tirgus, un viņam acis toreiz vārda tiešā nozīmē no brīnumiem palika apaļas,» smaidot atceras uzņēmuma Peruza valdes priekšsēdētājs Arnis Petrānis. Viņa uzņēmums gan nenodarbojas ar zivju pārstrādi, bet rada iekārtas pārtikas ražotājiem.
Kā uzskata Petrāna kolēģis, uzņēmuma valdes loceklis Roberts Dlohi, pēc savas biznesa filozofijas Peruza esot gandrīz ideāls Latvijas uzņēmums – balstās uz vietējo pieredzi un intelektuālo potenciālu, spēj atrisināt uzdevumus, kas citiem pasaulē nav pa spēkam. Tas globālajā tirgū ar savu vārdu piedāvā jaunus tehnoloģiskos risinājumus, izstrādājot un ražojot gan specifisku nišas produktu – mazo zivju pārstrādes iekārtas, gan iekārtas gaļas pārstrādei, farmācijai un piena rūpniecībai.
Paldies reņģēm
Par to, ka aptuveni 75% Peruza ražoto iekārtu paredzēti zivju pārstrādei, jāpateicas Baltijas jūras reņģēm un brētliņām. Rietumeiropa un ziemeļvalstis jau kopš seniem laikiem vairāk orientējušās uz lielajām zivīm – lašiem, mencām vai tunčiem, bet latvieši vienmēr ķēruši arī mazās zivis. Turklāt nereti tās pārvēršot visīstākajās delikatesēs. Tā 1890.gadā radās Rīgas šprotes, bet vēl pirms tam Rīgas ķilavas, kuras sākumā tirgoja stikla burkās. Padomju laikā Latvijas zivju pārstrādātāji ar konserviem apgādāja ne tikai Maskavu un Ļeņingradu, bet arī citas brālīgās republikas. Piemēram, Azerbaidžānā, kur mūsu ražotie konservi cieņā joprojām, ap 80% zivju izstrādājumu bija no Latvijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.