Plakāts politiski represētā Valtera Rudzīša rīkotajā piketā 9.maijā šogad pie Okupācijas muzeja. Foto: Ieva Lūka, LETA
Mums vēlreiz visiem ziņotājiem jāatgādina: valodas un pilsonības jautājumi ir katras valsts iekšēja lieta
Cilvēktiesību organizācijas „Amnesty International" pēdējā ziņojumā Latvija atainota kā salīdzinoši jauna valsts, kas neatkarību ieguvusi vien 1991. gadā. Tas paver iespēju manipulēt ar nepilsoņu tiesībām un pieprasīt nulles pilsonības variantu.
Vai vēsture ir svarīga?
Lai arī dažkārt starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Latvijas virzienā izsaka noteiktas rekomendācijas, ir atzīts, ka cilvēktiesību situācija Latvijā ir laba, un būtu dīvaini Latvijai pārmest pamata cilvēktiesību neievērošanu. Pērn „Amnesty International" (AI) Baltijas valstis minēja kā pozitīvu piemēru cilvēktiesību ievērošanas jomā, un kopš tā laika cilvēktiesību situācija mūsu valstī tiek vienīgi uzlabota. Piemēram, nostiprinot bērnu tiesības, paredzot aizsardzību sievietēm un bērniem pret varmācību ģimenē. Tā ir būtiska cilvēktiesību daļa.
