Pētījums: Bērnu labklājības līmenis Latvijā ir otrais zemākais starp 29 ES un OECD valstīm
Latvijas bērnu labklājības līmenis ir otrais zemākais no visām divdesmit deviņām pētītajām ES un OECD valstīm, ar vēl zemākiem rezultātiem ir tikai Rumānija. Bērniem un jauniešiem Latvijā netiek nodrošināta līdzīga dzīves kvalitāte un labklājība kā citās ES un OECD valstīs, liecina ANO Bērnu fonda (UNICEF) Pētījumu centra izdevums „Bērnu labklājība turīgajās valstīs”.
ANO Bērnu fonda (UNICEF) Pētījumu centra publikācija „Report Card 11: Bērnu labklājība turīgajās valstīs” atklāj bēdīgus faktus par bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā. Pamats uztraukumam ir teju visās jomās, taču viskritiskākie rezultāti ir veselības, drošības un jauniešu uzvedības jomās.
Bērnu un jauniešu dzīves apstākļi pētīti piecās jomās: materiālā labklājība, veselība un drošība, izglītība, uzvedība un riski, kā arī dzīvesvietas un apkārtējās vides kvalitāte.
Mūsu pētījumā par bērnu labklājību, kas publicēts šogad aprīlī, atklājām, ka Latvijas bērnu un jauniešu labklājības līmenis ir viens no zemākajiem starp visām ES un OECD valstīm.
Bērnu un jauniešu dzīves apstākļi pētīti piecās jomās: materiālā labklājība, veselība un drošība, izglītība, uzvedība un riski, kā arī dzīvesvietas un apkārtējās vides kvalitāte.
Viszemākie rezultāti salīdzinājumā ar citām ES un OECD valstīm ir veselības un drošības jomās: augsts nāves gadījumu skaits
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā zīdaiņu, bērnu un jauniešu nāves gadījumu skaits ir viens no visaugstākajiem starp attīstītajām valstīm (7,6 zīdaiņu nāves gadījumi no 1000 dzīvi piedzimušajiem; 34,7 bērnu un jauniešu nāves gadījumi no 100 000 bērniem vecumā no 1 līdz 19 gadiem).
Savukārt bērnu vakcināciju līmenis ir viens no zemākajiem (90%). Bērnu dzīvesvietas kvalitāte ir zema salīdzinājumā ar citām turīgajām valstīm: 22,4% no visām ģimenēm ar bērniem ir problēmas ar mājokļa kvalitāti (problēmas ar jumtu, sienām, logiem vai labierīcībām). Problēmas ir arī ar apkārtējās vides kvalitāti: gaisa piesārņojums ir visaugstākais Eiropā pēc Rumānijas, Grieķijas, Kipras un Bulgārijas.
Arī apkārtējās vides drošības ziņā, kas salīdzināta, balstoties uz slepkavību līmeni valstīs, ir pamats uztraukumam. Latvijā slepkavību līmenis ir viens no augstākajiem (4,8 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju), kas starp pētītajām ES un OECD valstīm ir vēl augstāks tikai Lietuvā, Igaunijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
Uzvedības un risku ziņā Latvijas bērniem un jauniešiem ir vieni no sliktākajiem rezultātiem
Ar vardarbību skolās sastopas gandrīz puse skolēnu. 46% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā atklāj, ka cieš no vienaudžu vardarbības un iebiedēšanas skolā. Smēķēšanas līmenis ir visaugstākais no visām pētītajām valstīm (13,4% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā smēķē), ir izplatīta alkohola lietošana (25% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā atklāj, ka ir bijuši piedzērušies vismaz divas reizes). Nepilngadīgo māmiņu skaits arī ir augsts: 16 no katrām 1000 meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir dzemdējušas.
Pozitīvas iezīmes ar izglītību un nodarbinātību saistītās jomās
Latvija ierindojas salīdzinoši augstās pozīcijās ar izglītību un nodarbinātību saistītās jomās: 89% jauniešu pēc vidējās izglītības turpina iegūt augstāko izglītību (9.vieta starp 29 valstīm) un 92% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir nodarbināti, piedalās izglītībā vai darba praksē (22.vieta). Izglītības kvalitātes un sasniegumu ziņā Latvijas jaunieši, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ierindojas tikai 26.vietā no 29 valstīm, kas norāda uz salīdzinoši zemu konkurētspēju starptautiskā līmenī.
Bērnu labklājības līmenis nav tieši saistīts ar valsts ekonomisko stāvokli un ienākumu līmeni
Visaugstākais bērnu un jauniešu labklājības līmenis konstatēts Nīderlandē, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt Latvijā un Rumānijā tas ir viszemākais. Mūsu kaimiņi igauņi ierindojas 23. vietā, poļi – 21. vietā.
Lai arī pēc pirmā acu uzmetiena izskatās, ka valstu pozīcija atkarīga no valdības ienākumiem un valsts iekšzemes kopprodukta, atskaitē tomēr atklājas, ka valsts ienākumu līmenis nav tieši saistīts ar bērnu labklājības līmeni. Slovēnijā, piemēram, bērnu labklājības līmenis ir augstāks nekā Kanādā, Čehijā augstāks nekā Austrijā un Portugālē augstāks nekā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Lai arī bērnu tagadni un nākotni ietekmē valsts ekonomiskie apstākļi, šajā pētījumā parādīts, ka valsts sociālā un ekonomiskā politika ir tikpat nozīmīga. Bērnu un jauniešu labklājības līmeni tieši ietekmē valsts izdevumu samazināšana sociālajās jomās un sociālo pabalstu apcirpšana. Finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme uz bērniem un jauniešiem ir atkarīga ne vien no pašas krīzes, bet lielā mērā no valdības pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.
Valsts uzņemšanās nodrošināt bērnu un jauniešu labklājību ir praktiska vajadzība valsts izaugsmei
Neapšaubāmi, ka nespēja aizsargāt bērnus un nodrošināt piemērotus apstākļus bērnu attīstībai tieši ietekmē valsts izaugsmes iespējas jau pavisam tuvā nākotnē. Slikti dzīves apstākļi bērnībā noved pie zemas produktivitātes un zemiem ienākumiem nākotnē, pie augsta bezdarba līmeņa un atkarības no sociālajiem pabalstiem, pie paaugstinātas noziedzības, pie lielākas narkotisko vielu un alkohola lietošanas varbūtības, pie lielākiem tēriņiem veselības aprūpē un augstākas psiholoģisko slimību varbūtības.
Tādēļ valsts uzņemšanās nodrošināt bērnu un jauniešu labklājību ir ne tikai morāls pienākums, bet arī praktiska vajadzība valsts izaugsmei. ANO Bērnu fonds mudina valdības analizēt sociāli ekonomiskās politikas ietekmi uz jauniešiem un ģimenēm ar bērniem un uzskatīt bērnus par prioritāti, veidojot politiku.
Autore ir UNICEF Pētījumu centra sociālās un ekonomiskās politikas analītiķe
Publikācija, uz kuras balstīts šis raksts:
UNICEF Office of Research (2013). ‘Child Well-being in Rich Countries: A comparative overview’, Innocenti Report Card 11, UNICEF Office of Research, Florence.
Citi raksti starptautiskajos medijos, kas balstīti uz minēto publikāciju:
Gordon Alexander, UNICEF Pētījumu centra direktors
Jeffrey Sachs, Columbia University
Komentāri (8)
putekliic 14.05.2013. 09.57
Es tā vispārīgi šoreiz un mazliet par citu aspektu šajā sakarā. Jā, no vienas puses par problēmām ir jārunā, jo, lai būtu iespēja to novērst, pirmais, kas ir jāizdara – tā ir jākonstatē. Bet no otras – sabiedrībai vienkārši jau nelabi metās no tā, ka kārtējo reizi ir jādzird, ka kārtējā jomā mēs esam beigu galā visā ES. Tas nomāc, rada nolemtības sajūtu, pat mazvērtības kompleksus padziļina, kuru jau tā latviešiem netrūkst. Tas, ka tiekam salīdzināti ar pasaules attīstītākajām valstīm, kaut kā šajā ziņā spēlē mazu lomu. Kāda izeja? Vairāk vajadzētu arī ko pozitīvu publicēt, jo uz pasaules fona kopumā izskatāmies itin pieklājīgi. Pie tam arī šajā gadījumā vajadzētu cienītu ekspertu viedokļus. Politiķu kladzināšana par “veiksmes stāstu” vairumu arī jau tracina. MUMS IR AR KO LEPOTIES, BET TAM IR JĀRADA APSTĀKĻI UN JĀGRIB TO DARĪT.
1
Una Grinberga > putekliic 15.05.2013. 10.04
@S&M
Arī starp attīstītajiem kādam ir jābūt pēdējam… Var jau dzīvot ar apziņu, ka esam lūzeri starp 40 labākajām pasaules valstīm vai ar apziņu, ka esam starp pasaules attīstītajām valstīm! Problēmas vajaga konstatēt nevis tās ranžēt.
0
tuba76 14.05.2013. 11.28
ES definē nopietnu materiālo nabadzību kā nespēju atļauties noteiktu dzīves standartu t.i. – nabadzīgs ir tas, kurš nevar apmaksāt vismaz četrus no sekojošiem posteņiem:
-neparedzēti izdevumi
-vienu nedēļu atvaļinājuma gadā
-vienu ēdienreizi ar gaļu, vistu vai zivi katru otro dienu
-pietiekamu mājokļa apsildīšanu
-tādas preces kā veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru, telefonu vai mašīnu
-parādus (hipotekārais aizdevums vai īre, rēķini, iepirkumi uz nomaksu vai aizdevuma atmaksa)
1
dzerkaleliva > tuba76 14.05.2013. 12.52
Tā arī ir nopietna nabadzība un nelaime ir tā, ka ne-nabadzīgi mums ir tikai siles lopi, viņiem pietuvinātie un jaunlaiku vergturi (ne visi, daži arī maksā algas) uzņēmēji.
0
Una Grinberga 15.05.2013. 10.16
Patiesībā žēl, ka arī itkā cienījami pētnieki tiražē muļķības, ka bērnu nāves gadījumu skaits, jauniešu vardarbība, apreibinošu vielu lietošana u.c. ir valsts politikas kļūda. Tā vien šķiet, ka vecāki ir tikai bioloģiski donori, bet valdība ir tā, kurai jānodarbojas ar bērnu audzināšanu. Vai tiešām tā ir valdības kļūda, ka turīgu vecāku bērni sarīko tusiņu, sadzeras un aizdedzina savu vienaudzi, jo tas atsakās dzert? Ja pētnieki pacenstos papētīt cēloņu, tad nebūtu brīnums, ja izrādītos, ka vardarbība, apreibinošo vielu lietošana u.c. nav atkarīgi no materiālā stāvokļa. Kārtējo reizi vecāku loma tiek attaisnota un tiek potēta sabiedrībā ideja, ka ar audzināšanu ir jānodarbojas valstij nevis vecākiem!
0