Kamēr sakārto budžetu, bērnu labklājība “bāreņos”

Pētījums: Bērnu labklājības līmenis Latvijā ir otrais zemākais starp 29 ES un OECD valstīm

Latvijas bērnu labklājības līmenis ir otrais zemākais no visām divdesmit deviņām pētītajām ES un OECD valstīm, ar vēl zemākiem rezultātiem ir tikai Rumānija. Bērniem un jauniešiem Latvijā netiek nodrošināta līdzīga dzīves kvalitāte un labklājība kā citās ES un OECD valstīs, liecina ANO Bērnu fonda (UNICEF) Pētījumu centra izdevums „Bērnu labklājība turīgajās valstīs”.

ANO Bērnu fonda (UNICEF) Pētījumu centra publikācija „Report Card 11: Bērnu labklājība turīgajās valstīs” atklāj bēdīgus faktus par bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā. Pamats uztraukumam ir teju visās jomās, taču viskritiskākie rezultāti ir veselības, drošības un jauniešu uzvedības jomās.

Bērnu un jauniešu dzīves apstākļi pētīti piecās jomās: materiālā labklājība, veselība un drošība, izglītība, uzvedība un riski, kā arī dzīvesvietas un apkārtējās vides kvalitāte.

Mūsu pētījumā par bērnu labklājību, kas publicēts šogad aprīlī, atklājām, ka Latvijas bērnu un jauniešu labklājības līmenis ir viens no zemākajiem starp visām ES un OECD valstīm.

Bērnu un jauniešu dzīves apstākļi pētīti piecās jomās: materiālā labklājība, veselība un drošība, izglītība, uzvedība un riski, kā arī dzīvesvietas un apkārtējās vides kvalitāte. 

Viszemākie rezultāti salīdzinājumā ar citām ES un OECD valstīm ir veselības un drošības jomās: augsts nāves gadījumu skaits

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā zīdaiņu, bērnu un jauniešu nāves gadījumu skaits ir viens no visaugstākajiem starp attīstītajām valstīm (7,6 zīdaiņu nāves gadījumi no 1000 dzīvi piedzimušajiem; 34,7 bērnu un jauniešu nāves gadījumi no 100 000 bērniem vecumā no 1 līdz 19 gadiem).

Savukārt bērnu vakcināciju līmenis ir viens no zemākajiem (90%). Bērnu dzīvesvietas kvalitāte ir zema salīdzinājumā ar citām turīgajām valstīm: 22,4% no visām ģimenēm ar bērniem ir problēmas ar mājokļa kvalitāti (problēmas ar jumtu, sienām, logiem vai labierīcībām). Problēmas ir arī ar apkārtējās vides kvalitāti: gaisa piesārņojums ir visaugstākais Eiropā pēc Rumānijas, Grieķijas, Kipras un Bulgārijas.

Arī apkārtējās vides drošības ziņā, kas salīdzināta, balstoties uz slepkavību līmeni valstīs, ir pamats uztraukumam. Latvijā slepkavību līmenis ir viens no augstākajiem (4,8 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju), kas starp pētītajām ES un OECD valstīm ir vēl augstāks tikai Lietuvā, Igaunijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Uzvedības un risku ziņā Latvijas bērniem un jauniešiem ir vieni no sliktākajiem rezultātiem

Ar vardarbību skolās sastopas gandrīz puse skolēnu. 46% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā atklāj, ka cieš no vienaudžu vardarbības un iebiedēšanas skolā. Smēķēšanas līmenis ir visaugstākais no visām pētītajām valstīm (13,4% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā smēķē), ir izplatīta alkohola lietošana (25% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā atklāj, ka ir bijuši piedzērušies vismaz divas reizes). Nepilngadīgo māmiņu skaits arī ir augsts: 16 no katrām 1000 meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir dzemdējušas.

Pozitīvas iezīmes ar izglītību un nodarbinātību saistītās jomās

Latvija ierindojas salīdzinoši augstās pozīcijās ar izglītību un nodarbinātību saistītās jomās: 89% jauniešu pēc vidējās izglītības turpina iegūt augstāko izglītību (9.vieta starp 29 valstīm) un 92% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir nodarbināti, piedalās izglītībā vai darba praksē (22.vieta). Izglītības kvalitātes un sasniegumu ziņā Latvijas jaunieši, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ierindojas tikai 26.vietā no 29 valstīm, kas norāda uz salīdzinoši zemu konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Bērnu labklājības līmenis nav tieši saistīts ar valsts ekonomisko stāvokli un ienākumu līmeni

Visaugstākais bērnu un jauniešu labklājības līmenis konstatēts Nīderlandē, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt Latvijā un Rumānijā tas ir viszemākais. Mūsu kaimiņi igauņi ierindojas 23. vietā, poļi – 21. vietā.

Lai arī pēc pirmā acu uzmetiena izskatās, ka valstu pozīcija atkarīga no valdības ienākumiem un valsts iekšzemes kopprodukta, atskaitē tomēr atklājas, ka valsts ienākumu līmenis nav tieši saistīts ar bērnu labklājības līmeni. Slovēnijā, piemēram, bērnu labklājības līmenis ir augstāks nekā Kanādā, Čehijā augstāks nekā Austrijā un Portugālē augstāks nekā Amerikas Savienotajās Valstīs.

Lai arī bērnu tagadni un nākotni ietekmē valsts ekonomiskie apstākļi, šajā pētījumā parādīts, ka valsts sociālā un ekonomiskā politika ir tikpat nozīmīga. Bērnu un jauniešu labklājības līmeni tieši ietekmē valsts izdevumu samazināšana sociālajās jomās un sociālo pabalstu apcirpšana. Finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme uz bērniem un jauniešiem ir atkarīga ne vien no pašas krīzes, bet lielā mērā no valdības pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem. 

Valsts uzņemšanās nodrošināt bērnu un jauniešu labklājību ir praktiska vajadzība valsts izaugsmei

Neapšaubāmi, ka nespēja aizsargāt bērnus un nodrošināt piemērotus apstākļus bērnu attīstībai tieši ietekmē valsts izaugsmes iespējas jau pavisam tuvā nākotnē. Slikti dzīves apstākļi bērnībā noved pie zemas produktivitātes un zemiem ienākumiem nākotnē, pie augsta bezdarba līmeņa un atkarības no sociālajiem pabalstiem, pie paaugstinātas noziedzības, pie lielākas narkotisko vielu un alkohola lietošanas varbūtības, pie lielākiem tēriņiem veselības aprūpē un augstākas psiholoģisko slimību varbūtības. 

Tādēļ valsts uzņemšanās nodrošināt bērnu un jauniešu labklājību ir ne tikai morāls pienākums, bet arī praktiska vajadzība valsts izaugsmei. ANO Bērnu fonds mudina valdības analizēt sociāli ekonomiskās politikas ietekmi uz jauniešiem un ģimenēm ar bērniem un uzskatīt bērnus par prioritāti, veidojot politiku.

Autore ir UNICEF Pētījumu centra sociālās un ekonomiskās politikas analītiķe

Publikācija, uz kuras balstīts šis raksts: 

UNICEF Office of Research (2013). ‘Child Well-being in Rich Countries: A comparative overview’, Innocenti Report Card 11, UNICEF Office of Research, Florence. 

Interaktīvais portāls 

Citi raksti starptautiskajos medijos, kas balstīti uz minēto publikāciju: 

UNICEF 

Gordon Alexander, UNICEF Pētījumu centra direktors

Jeffrey Sachs, Columbia University

The New York Times

The Guardian

The Irish Times