IZM: Jāpanāk 533 latu minimālā alga jebkuram pedagogam par slodzi

Valsts necentīšoties ierobežot pedagogu algu, ja to varēs nodrošināt skolas un pašvaldības

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir nevis samazināt atlīdzību tiem pedagogiem, kas patlaban nopelna vairāk, bet gan rūpēties par to, lai pedagogi lielāka atalgojuma dēļ nav spiesti pārstrādāties, kamēr citiem darba pietrūkst, apgalvo izglītības ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Ministrijas mērķis reformas rezultātā ir panākt, ka pedagogi strādā vienu slodzi, kas, summējot visus pienākumus, nepārsniedz 40 stundas nedēļā, un par to saņem cilvēka cienīgu atalgojumu. Tukišs apgalvo, ka ministrija rūpēsies, lai atalgojuma minimālais slieksnis būtu 533 latu mēnesī. Tāpēc jebkuru citu skaitļu minēšana patlaban esot tikai spekulācijas, jo reforma aizvien tiek izstrādāta.

LTV raidījums „de facto” svētdienas vakarā ziņoja, ka jau no nākamā gada rudens IZM grib mazināt skolotāju nevienlīdzību, kardināli reformējot algu sistēmu. Esošās samaksas vietā esot plānots ieviest “cieto” algu, kas būtu visiem vienāda. Sīkākas detaļas, piemēram, cik daudz bērnu vai klašu būs jāmāca vienas slodzes ietvaros, ministrija vēl rēķinot. Taču konceptuāli pārdales mehānisms esot skaidrs.

“Izlīdzinot slodzes, mazajās skolās nebūs nepieciešams tik liels pedagogu skaits. Taču lielajām skolām nāktos pieņemt kolēģus klāt. Mums ir aprēķini, ka skolās, kur ir 700 bērnu, nāktu klāt vēl 12 skolotāji,” raidījumam stāsta IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.

„de facto” min, ka neoficiāli “cietā” alga par šo slodzi tiek minēti 500 lati uz papīra, un tas nozīmē, ka lielo skolu pedagogiem slodzes pārdale par labu jaunpienācējiem nestu lielu algas kritumu. Raidījums arī norāda, ka ministrija sol – tiks palielinātas kvalifikācijas piemaksas līdz pat 30%, tomēr algas griesti vienalga būs tikai 650 latu.

Patlaban lielākās algas, pēc „de facto” minētā, skolotāji saņem Siguldas Valsts ģimnāzijā. Tās direktors Vilnis Trupavnieks apstiprina, ka ir pedagogi, kas mēnesī saņem pat virs 1000 latiem „uz papīra”. Šī skola ar savu algu līmenī pārspējot arī tādus Rīgas grandus kā Valsts 1.ģimnāziju, Franču liceju un citus.

Ministrija nenoliedz, ka pašreizējā sistēmā pastāv liela nevienlīdzība – Latvijā ir gan pedagogi, kas strādā pusotru un lielāku slodzi (lielākoties pilsētas skolās), par to saņemot cienījamu atalgojumu, gan arī pedagogi, kas nespēj nodrošināt sev pilnu slodzi, un tādēļ to atalgojums ir neliels (galvenokārt lauku skolās).

Tomēr, pēc Tukiša ziņotā, ministrija noliedz, ka atalgojumam pastāvētu 650 latu griesti. „Šāda skaitļa minēšana ir spekulācija, kurai nav nekāda aprēķinos balstīta pamata. Ja skolas un pašvaldības varēs atļauties lielāku atalgojumu, valsts necentīsies to ierobežot,” saka Tukišs.

IZM patlaban izvērtē esošo koeficientu lietderību un strādā pie principiāli jaunas pieejas pedagogu darba samaksa ieviešanā – 40 stundu darba nedēļas, kas paredz nodrošināt samaksu par definētiem darba pienākumiem.

Samazinoties skolēnu skaitam, samazinās arī pedagoģisko likmju skaits, kas rada nepieciešamību pēc pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides atbilstoši izglītības iestādes vajadzībām. IZM ir sagatavojusi MK noteikumu projektu „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai un profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kas skolotājiem paredz plašākas iespējas pasniegt vairākus mācību priekšmetus gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā, ja tiek apgūta noteikta pedagogu profesionālās pilnveides programma. Ieviešot 40 stundu darba nedēļu, jaunā pieeja ļaus skolās ar mazāku skolēnu skaitu efektīvi izmantot esošos pedagogu resursus, norāda izglītības ministra padomnieks.