Parlaments pieņem izmaiņas būvniecības regulējumā
Saeima ceturtdien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, ziņo LETA.
Visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālais regulējums būvniecībā noteikts, ka papildu izvērtējuma gadījumos iestāde termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu – divus mēnešus. Personai būs pienākums apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iesniegumā norādīt būvatļaujas prettiesiskuma pamatojumu, informēja Saeimas Preses dienestā.
Ja persona, pārsūdzot būvatļauju, tiesai nelūgs būvatļaujas darbību apturēt, tad tā atjaunosies ar dienu, kad būvnieks par to saņems paziņojumu. Savukārt, ja tiesa saņems šādu lūgumu, tiesnešiem vienlaikus ar lietas ierosināšanu būs jāvērtē, vai būvatļaujas darbību nepieciešams apturēt. Būvatļauja paliks spēkā, ja tiesa noraidīs personas lūgumu apturēt tās darbību.
Tāpat noteikts regulējumu būvatļaujai, kas izdota būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumos. Proti, ja iestāde nolems atstāt spēkā apstrīdēto būvatļauju, tās būs spēkā tad, ja netiks pārsūdzēta tiesā.
Līdzšinējais būvniecības regulējums noteic, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā. Praksē apstrīdēšanas gadījumu izskatīšana pašlaik var ilgt no viena mēneša līdz pat vairāk nekā vienam gadam.
Paredzētas izmaiņas arī sabiedrības informēšanas kārtībā, nosakot, ka būvniecības pasūtītājam turpmāk par saņemto būvatļauju trīs darba dienu laikā būs jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar būvniecībai plānoto zemes gabalu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi un arī izvietojot zemes gabalā informējošu būvtāfeli.
Tāpat jaunajā regulējumā pašvaldībai būs pienākums trīs darba dienu laikā publicēt savā mājaslapā informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu. Pašlaik likums noteic, ka pašvaldībām šāda informācija jāpublicē vismaz reizi mēnesī savā mājaslapā vai vietējā laikrakstā.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā.
Komentāri (21)
Aivars Krauklis 18.04.2013. 12.28
Ar būvatļaujas apstrīdēšanu tiešām ir uzlabojums, bet kā reāli funkcionēs šis – “…trīs darba dienu laikā būs jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar būvniecībai plānoto zemes gabalu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi…” grūti iztēloties. Sevišķa jautrība paredzama adresu meklēsanā, īpaši, ja vēl būvobjekts ir starp daudzdzīvokļu mājām, kur dzīvokļu īpašniekiem pieder arī zemes daļa (zemes nodokli ta šie maksā). Un kur lai liek būvtāpeli, rekonstruējot dzīvokli?
4
Una Grinberga > Aivars Krauklis 18.04.2013. 13.30
3 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, bet tas jau nenozīmē, ka attīstītājs atrast adresātus nevar sākt agrāk (kamēr tiek gatavots pieteikums būvatļaujai!). Ne jau dienā, kad tiek saņemta būvatļauja, attīstītājs saprot, ka īstenībā viņam ir arī kaimiņi :)
0
Una Grinberga > Aivars Krauklis 18.04.2013. 12.44
Būvvaldei, kas izsniedz atļauju, ir detālplāns, kur var redzēt visas pieguļošās adreses un VZD var atrast visu info – ar to nevajadzētu būt problēmām un ar daudzzīvokļu mājām ir pavisam vienkārši (mājas numurs un visi dzīvokļi pēc kārtas). Pie tam izsūtīt ierakstītas vēstules maksā lētāk nekā piem. apturēt būvniecību uz gadu. Kas man raisa jautājumu, tad vai tas, ka es nenosūtu vēstuli kādam no īpašniekiem, vai es esmu izpildījis šos nosacījumus? Piem., man ir divi kaimiņi – viens ok un otrs kašķīgs. Ja es nosūtu nekašķīgajam, bet nenosūtu kašķīgajam, vai es esmu izpildījis likumu vai nē?
0
Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 18.04.2013. 12.57
Nasing spešal – Ja lasījāt uzmanīgi, tad par būvatļaujas apturēšanu mums domstarpību nav, bet par adresu vienkāršo atrašanu unn vēstuļu izsūtīšanu (3 dienu laikā) – kad būsiet praksē izmēģinājis, tad parunāsim.
0
ineta_rr > Aivars Krauklis 18.04.2013. 14.31
Stacionāro radaru sāga liek domāt, ka pat valsts policijai rokas par īsu, lai noskaidrotu zemes īpašniekus.
0
Aivars Krauklis 18.04.2013. 17.13
Fantastiem pastāstīšu piemēru. Ja likums tiešām atbilst te aprakstītajam, tad:
Mājā bez mana vēl 59 dzīvokļi. Zeme robežojas ar 3 mājām, kur sekcijās 2-4 dzīvokļi stāvā, tātad vidēji 15 sekcijā (to skaits atšķirīgs) , kopā ap 150. Daļa no tiem nav privatizēti, tātad īpašnieku kopskaits mazāks (pamēģini noskaidrot), dažu īpašnieki izīrējuši un paši tālumā. Savu augšējā stāva dzīvokli gribu pārbūvēt, skarot nesošās konstrukcijas un komunikācijas, tātad vajadzīgs tehniskais projekts un būvatļauja. Tas, ka nekas no iecerētā neskar nevienu manu kaimiņu, izņemot 4 apakšējos, prasības neatvieglo. Likuma priekšā bez nozīmes arī tas, ka lielāki daļai nav redzams pat mans dzīvoklis, kur nu vēl tā iekšiene. Detālplānā daudzdzīvokļu mājas īpašniekus nolasīt var tikai tas, kurš to nav redzējis. Zemes dienestam izsniegt man ziņas par svešiem īpašumiem pienākuma nav. Teorētiķi, ko nu?
0