SM izvairās no atbildības par Vecpiebalgas ceļa remontu

Ilgtermiņa plāni esot iesniegti jau februārī; gaidīs ES naudu

Par autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona plānotajiem remontdarbiem Satiksmes ministrija (SM) pirmdien nosūtījusi vēstuli atbilstoši premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūcijām, savukārt precizēto informatīvo ziņojumu par valsts autoceļu finansēšanas modeli SM iesniegusi jau 22.februārī, paziņojumā medijiem norāda ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Viņš skaidro, ka plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija par Satiksmes ministrijas (SM) valdības vadītājam Dombrovskim iesniegto plānu, kā īstermiņā un ilgtermiņā uzlabot ceļu stāvokli Latvijā, neatbilst patiesībai.

Precizēto informatīvo ziņojumu par valsts autoceļu finansēšanas modeli paredzēts skatīt Ministru kabinetā kā jaunās politikas iniciatīvas 2014.-2016.gadam. Finansēšanas modeļa projekts paredz, ka ceļiem tiktu novirzīts transporta līdzekļa ekspluatācijas nodoklis 100% apmērā un no 2014.gada noteikta daļa no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kas līdz 2020.gadam pakāpeniski pieaugtu no 20% līdz 80%, vēsta “Nozare.lv”.

SM Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns pēc piedalīšanās valdības koalīcijas padomes sēdē pastāstīja, ka par autoceļa posmu Cēsis-Vecpiebalga-Madona premjeram iesniegta precīza informācija par īstermiņa plāniem, kā arī par to, kādas ir cerības nākotnē šo ceļu pilnībā rekonstruēt.

Lubāns skaidroja, ka šis ceļa posms iekļauts to vidū, ko paredzēt rekonstruēt ar ES līdzfinansējumu nākamajā plānošanas periodā. Kad līdzekļi tiks piešķirti, ceļš tiks rekonstruēts pakāpeniski un tas nenotiks viena gada laikā, teica SM pārstāvis. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka “pie labvēlīgu apstākļu sakritības” 2014.gadā varētu sākt šā ceļa posma rekonstrukciju. Savukārt pabeigt to varētu 2015.gadā.

Īstermiņa risinājumi, tāpat kā citos ceļa posmos, paredz bedrīšu lāpīšanu, kas varētu sākties ne ātrāk kā pēc nedēļas. Lubāns arī atgādināja, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis samazināt laiku, kad jāveic visu bedrīšu masveida remonts, proti, šogad tas būs jāizdara par divām nedēļām ātrāk.

Runājot par SM sagatavoto ceļu finansēšanas modeli, Lubāns sacīja, ka tas paredz septiņu gadu laikā pakāpeniski palielināt no valsts budžeta atvēlēto finansējumu autoceļiem, 2020.gadā sasniedzot aptuveni 300 miljonu latu gadā. Ar šādu finansējumu ceļus varēšot uzturēt nemainīgā kārtībā, piebilda SM ierēdnis.

Savukārt svētdien LTV raidījums “de facto” ziņoja, ka Nacionālā attīstības plānā iekļautās Latvijas cerības, ka ceļus turpinātu atjaunot par Eiropas Savienības līdzekļiem, Eiropas komisija varētu neatbalstīt, jo arī tā nav mierā ar faktu, ka valsts ceļos neiegulda pati. Kā noprotams no Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Armanda Eberharda, gan arī no Satiksmes ministrijas valsts sekretāres Ilzes Aleksandrovičas teiktā, neformālās sarunās par nākamā perioda investīcijām šis ir kļuvis par lielāko domstarpību jautājumu.

Latvija, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk ceļu problēmu vēlas risināt uz nākamā Eiropas naudas plānošanas perioda rēķina. Taču Eiropas Komisija šādai Latvijas praksei gribot pateikt “stop”. “Jāatzīst, ka kopumā Eiropā jau ilgstoši valda skepse par investīcijām ceļos,” atzīst Aleksandroviča. Eiropas Komisija (EK), pēc viņas teiktā, neiebilst, ka naudas tiek ieguldīta lielajās šosejās, taču ieguldījumi reģionālajos un vietējās nozīmēs autoceļos EK ieskatā valstij jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas prioritāte ir dzelzceļš, kas arī skaidri norādīts Eiropas Komisijas pozīcijas dokumentā, kas nosūtītas Latvijai, iesakot, kā plānot nākamos tēriņus. “Finansiālā priekšroka būtu jādod dzelzceļa sektoram, jo īpaši, jaunas ātrgaitas vilciena līnijas būvniecībai ar Centrāleiropu – “Rail Baltica”,” vēsta dokumenta teksts.