Krievijas TV vadītājs „atklāj” Ļistjeva slepkavības pasūtītāju

Žurnālista pirms vairākiem gadiem ierakstītā un tā arī nepublicētā saruna uzjunda pagātnes rēgus

Pirms nepilniem 20 gadiem nogalinātā Krievijas žurnālista Vladislava Ļistjeva slepkavību varētu būt pasūtījis pagājušā gadsimta 90.gadu reklāmas tirgus ietekmīgs darbonis Sergejs Lisovskis. To ceturtdien savā blogā portālā „Snob.ru” atklāj žurnāla „Rolling Stone” korespondents Jevgēņijs Ļevkovičs, atsaucoties uz Krievijas TV Pirmā kanāla direktoru Konstantīnu Ernstu.

Iepriekš nepublicētajā Ernsta intervijā teikto Ļevkovičs nolēmis tomēr atklāt. Agrāk Ernsta intervija, kurā „ārpus ieraksta” TV vadītājs izteicis savas aizdomas par žurnālista slepkavības pasūtītāju, nav publicēta tāpēc, ka Ļevkovičam tā arī neesot izdevies panākt Ernsta atļauju publikācijai. Saruna ar Krievijas televīzijas vadītāju notikusi sen, norāda tās autors, tomēr tās saturs joprojām ir aktuāls.

Publikācijai pēc Ļistjeva slepkavības noilguma neesot nekādu slēptu iemeslu – žurnālistam Ļevkovičam vienkārši liekas, ka ir svarīgi, lai iespējami vairāk cilvēku uzzinātu par tajā izskanējušajām aizdomām.

„Off the record”, raksta žurnālists Ļevkovičs, Krievijas valsts TV kanāla vadītājs Ernsts teicis, ka bijušā Krievijas sabiedriskās televīzijas (ORT) ģenerāldirektora un žurnālista Vladislava Ļistjeva slepkavības pasūtītājs, viņaprāt, ir politiķis un uzņēmējs, viens no 90.gadu reklāmas tirgus līderiem Sergejs Lisovskis.

Ceturtdien, kad šī vēsts nonāca sabiedrības uzmanības lokā, radio „Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs savā tviterblogā savukārt rakstīja, ka sarunā ar viņu Ernsts kategoriski noliedzis šādus izteikumus, kā arī to, ka viņš jebkad būtu kaut ko līdzīgu teicis par Lisovski. Savukārt Lisovskis „Eho Moskvi” atteicies komentēt šos izteikumus un paustās aizdomas par Ļistjeva slepkavības pasūtītāju, nosaucot šo vēsti par „muļķību”, kuru „komentēt ir bezjēdzīgi”.

Krievijas sabiedriskās televīzijas (ORT) ģenerāldirektoru un žurnālistu Vladislavu Ļistjevu nogalināja 1995.gada 1.martā dzīvesvietā Maskavā, nama kāpņu telpā, bet slepkavas tā arī nav atrasti. Šajā augstajā amatā Ļistjevs paguva nostrādāt vien 33 dienas. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka slepkavības ticamākā versija ir saistīta ar Ļistjeva profesionālo darbību, jo tajā laikā tika izstrādāta ORT programmu attīstības koncepcija. Žurnālisti kolēģa slepkavību saistīja ar jauno augsto amatu, kas ļāva kontrolēt televīzijas reklāmu finanšu plūsmu, kuras liela daļa gājusi „melnajā kasē”, ziņoja Radio Brīvība. Lai arī toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins solīja atrast slepkavas, 2006.gada aprīlī izmeklēšana tika apturēta. Tagad šajā lietā jau iestājies noilgums.

Kā vēsta portāls „gazeta.ru“, nupat sabiedrības uzmanību piesaistījusī nepublicētā intervija ar Krievijas valsts TV vadītāju Ernstu ir aktuāla ne tikai saistībā ar neatklāto slepkavību. Intervijā Ernsts stāsta arī par to, ka Pirmais kanāls patiesi apspriežot publikāciju tēmas ar Kremļa preses dienestu, kā arī piekrītot atspoguļot dažas tēmas pēc ministriju lūguma.

Nepublicētajā intervijā telekanāla vadītājs Ernsts nenoliedz, ka viņš atrodas nemitīgā kontaktā ar varas pārstāvjiem. Ernsts arī atzīst, ka Pirmā kanāla ziņu raidījumos varas opozicionāri Eduards Ļimonovs un Garijs Kasparovs netiekot pieminēti, jo viņi neesot politiķi, pēc paša Ernsta domām, nevis tāpēc, ka to būtu aizliedzis Kremlis.