Kad Tals Benšahars Hārvarda Universitātē pasniedza kursu par laimi, viņa lekcijas bija visapmeklētākās
Visi vēlas būt laimīgi, bet ne visiem tas izdodas. Daudzi kopš cilvēces pirmsākumiem ir teikuši, ka zina, kā laimi sasniegt, taču tikai pēdējos 20 gados zinātnieki ir sākuši pētīt, kas faktiski padara cilvēkus laimīgus. Viens no šiem pētniekiem ir Tals Benšahars. Viņš ir uzrakstījis vairākus dižpārdokļus par laimīgu dzīvi un bieži parādījies Rietumu televīzijas raidījumos un presē. Nesen viņš lasīja lekciju arī Rīgā. Mums laimējās ar iespēju viņu intervēt.
Noskatījos interviju ar jums populārajā ASV televīzijas raidījumā The Daily Show with Jon Stewart, kur jūs teicāt, ka pirmo reizi vēsturē ir radīta «laimes zinātne». Kas tā tāda ir?
Līdz salīdzinoši nesenam laikam tā sauktajai pašpalīdzības literatūrai un pēc tam ezotēriskajai New Age kustībai bija redzamākā vieta visā, kas saistīts ar dzīves uzplaukuma iespējām. Viņi mums solīja atklāt «piecus soļus līdz laimei» vai «labas dzīves noslēpumu». Par nelaimi, viņi solīja par daudz un deva par maz. Taču pēdējās pāris desmitgadēs zinātnieki – psihologi, sociologi – ir sākuši veikt pētījumus par psihisko un fizisko labklājību, izmantojot zinātniskās metodes, un uzdevuši svarīgos jautājumus: kā varam kļūt laimīgāki? Kā varam palielināt studentu vai darbinieku fizisko un garīgo labklājību? Tāpēc mēs tagad zinām, kāda rīcība patiešām dod rezultātu. Vairs nav jāpaļaujas tikai uz iedvesmu un fantāziju, uz kāda personisko atklāsmi, harismu vai pārliecināšanas spēju. Mūsu zināšanas balstās uz pierādījumiem.
Ko šie pētījumi rāda? Kas padara cilvēkus laimīgus?
Daudzas lietas ir it kā pašsaprotamas, taču, kā reiz teicis franču filozofs Voltērs, tikai retais saprot pašsaprotamas lietas. Viena svarīga lieta ir regulāras fiziskas nodarbības. Aizvien vairāk pētījumu rāda, ka vingrošana – pat tikai trīs reizes nedēļā pa 30 minūtēm – rada efektu, kas līdzvērtīgs visspēcīgākajiem antidepresantiem. Patiesībā vingrošana iedarbojas tāpat kā šīs zāles, palielinot ķermenī bioķīmisko vielu norepinefrīna, seratonīna un dopamīna līmeni. Arvien vairāk pētījumu rāda, ka «apzinātība» («mindfulness») un meditācija, vai nu nodarbojoties ar jogu vai lūdzot Dievu, vai koncentrējot uzmanību uz kādu mantru, palīdz mūsu smadzenēm labāk pretoties stresam. Tās vieglāk uzņem patīkamas emocijas un spēj labāk pārciest sāpīgas emocijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.