Igors Iesalnieks tagad ir Vācijas rietumu pilsētas Gelzenkirhenes klīnikas vadošais nodaļas virsārsts, kas aizvieto galveno ārstu viņa prombūtnē. «Man palicis tikai solītis līdz šefam. Un tikai solītis līdz profesoram.»
Igors Iesalnieks (39) izveidojis veiksmīgu karjeru Vācijas medicīnā un zinātnē, bet tagad unikālu pieredzi nodod Ventspils ķirurgiem, kas pirms 20 gadiem ieveda operāciju zālē viņu pašu
Cik bieži tā bijis, kad redzu - paciente ar mani īsti negrib runāt. Domā: «Ak, Dievs, cik jauniņš! Vai viņš visu zina?» Dzirdu, ka izmeklēšanas istabā prasa māsiņai: «Vai tas ir students?» Protams, māsiņa saka: «Nē, tas taču daktera kungs!» - ar vieglu vācu akcentu stāsta kalsns vīrietis smejošām acīm, kuram arī es tiešām nekad nedotu bez piecām minūtēm 40. Neviena sirma mata, ļoti ieinteresēts dzīvē un cilvēkos, tāds izskatās habilitētais zinātņu doktors Igors Iesalnieks.
Bet, pabeidzot ļoti tipisko stāstu par viņa pieredzi, - 15 minūšu sarunā ar «studentu» pacientes sejā neuzticību parasti nomainot milzīgs atvieglojums. «Viņa redz, ka esmu kompetents, varu palīdzēt... Saka man, ka jau sen ne ar vienu ārstu tik daudz un tik labi nav runājusi,» pasmaida Igors. «Psiholoģiski ir pierādīts - ja cilvēks sāk tev uzticēties, tad viņa acīs tavs izskats mainās. Un pretēji - ja ārsts neatbild uz pacienta jautājumiem, neklausās, tad pēkšņi tas «Džordžs Klūnijs» vairs nav tik smuks.»
