25.martā plkst. 12 pie Latvijas Okupācijas muzeja Rīgā, Strēlnieku laukumā 1, notiks piemiņas brīdis 1949.gada martā deportēto baltiešu piemiņai
Godinot deportētos Baltijas iedzīvotājus, sarīkojuma dalībnieki aicināti ņemt līdzi svecītes, ko nolikt pie Okupācijas muzeja. Paredzēts nodziedāt trīs Baltijas valstu himnas. Pasākumā solījuši piedalīties Latvijas lietuviešu un igauņu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pēc piemiņas brīža aicinām nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī apskatīt Okupācijas muzeja pagaidu telpas un ekspozīciju Raiņa bulvārī 7.
Pirms 63 gadiem pret Baltijas tautām tika vērsts noziegums. Sevišķi smags noziegums, kuram nav noilguma – noziegums pret cilvēci. Joprojām nav precīzi zināma motivācija, kāpēc Padomju Savienība baltiešus deportēja tieši 1948. un 1949. gadā. Vai noziegumu izraisīja bailes no Trešā pasaules kara sākuma, aprēķins satriekt nacionālo partizānu kustību, vēlme zemniekus beidzot sadzīt kolektīvajās saimniecībās? Varbūt visi šie iemesli kopā?
Galvenais Padomju Savienības komunistiskās partijas vadības mērķis tomēr iezīmējas ļoti skaidri. Baltija – iekarotā Rietumu teritorija un nepakļāvīgie baltieši bija jānovienādo ar visu pārējo Padomju Savienību.
Totalitārā valstī nebija pieļaujams, ka kāda no republikām varētu domāt citādi, saimniekot citādi, jo tad tauta vēl sāktu justos kā saimnieki savā zemē.
Ņemot vērā, ka baltiešiem divdesmit gadus bija savas neatkarīgās valstis, ka vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām viņi aktīvi pretojās komunistiskajam okupācijas režīmam, baltieši Kremlim šķita īpaši neuzticami. Tādēļ Maskavā tika nolemts – daļu no latviešiem, lietuviešiem un igauņiem no Baltijas izsūtīt. Komunistiskā režīma veiktās deportācijas Baltiju skāra jau 1941. gadā un 1945. gadā, taču 1948.-1949. gadā tās bija masveidīgākās. 1948. gada maijā no Lietuvas uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 39 000 cilvēku. Viņi tika saukti par lietuviešu „bandītu un bandītu atbalstītāju” ģimenes locekļiem – „kulakiem”. Lietuvā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, nacionālo partizānu kustība bija spēcīgākā. Tādēļ pirmais komunistu trieciens tika vērsts pret partizānu atbalstītājiem.
Sekoja Komunistiskās partijas vadības sastādītais PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra lēmums par 87 000 cilvēku izsūtīšanu no Baltijas. Šoreiz izsūtāmo personu loks bija plašāks – „kulaku” kategorijā tika iekļauti zemnieki, nacionālo partizānu atbalstītāju, neatkarīgo Baltijas valstu atbalstītāju -„nacionālistu” ģimenes locekļi, legalizētie nacionālie partizāni un viņu ģimenes. Pateicoties vietējo čekas darbinieku centībai, izsūtāmo skaits tika palielināts. Izsūtīja 94 755 cilvēkus.
No Latvijas tika izsūtīti 42 125, no Lietuvas – 31 917, no Igaunijas – 20 713 cilvēki. Vīrieši no izsūtītajiem bija mazākums. Izsūtījumā nonāca 42 000 sieviešu un vairāk nekā 27 000 bērnu. Lai sasniegtu mērķi, okupācijas režīms nebēdāja par to, ka deportāciju laikā daļa tautas tika iznīcināta. Vairāk nekā 95% no izsūtītajiem bija Baltijas pamatnācijas latvieši, lietuvieši un igauņi.
Izsūtītajiem tīši tika radīti tādi dzīves apstākļi, lai tos pilnīgi vai daļēji iznīcinātu. Tā no Latvijas ceļā uz nometinājumu mira 229 cilvēki, bet nometinājumā mira 5231 cilvēks – vairāk nekā 12% no deportētajiem. Sliktie apstākļi nometinājumā, pārtikas trūkums, smags fiziskais darbs, biežie gadījumi, kad daļa no ģimenes palika Latvijā vai atradās ieslodzījumā, bet otra ģimenes daļa izsūtījumā neveicināja bērnu dzimšanu.
Kāpēc par 1949.gadā veiktajiem noziegumiem jārunā vēl šodien? Jārunā, jo noziegumus pret cilvēci aizmirst nedrīkst. Aizmirstot, noziegumiem ir iespēja atkārtoties. Jārunā, jo tauta bez atmiņas par savu vēsturi ir manipulējama. Savukārt 1949.gada marta deportācijas neatzīšana par noziegumu vērtējama kā prettiesiska.
Autors ir Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks
Komentāri (68)
buchamona 25.03.2013. 08.59
Pieminēt okupantu terora upurus – tā ir svēta lieta, tikai mēs to tā dīvaini darām. Atsevišķos datumos aizejam nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet ikdienā solidarizējamies ar tiem ļaužiem, kuri sevi personificē ar šiem Kremļa slepkavām, kuru upurus mēs atsevišķos datumos pieminām.
Kā citādi var izskaidrot faktu, ka Latvijā var notikt tādi brīnumi, kā valodas referendums, kurā tika apšaubītas tiesības latvietim Latvijā runāt tikai latviski? Kā var Latvijas Republikas teritorijā organizēt nepilsoņu kongresu, kura mērķis ir likvidēt Latvijas Republiku? Kā tas var tā būt, ka Pārdaugavā legāli ik gadus pulcējas Latvijas valsts ienaidnieki, lai 9. maijā sarīkotu orģijas un līksmotu par to staļinistu upuru nāvi, kurus pieminot tagad tiek rīkots šīs piemiņas pasākums, par kuru raksta autors…utt
Vai tas, kas šobrīd notiek Latvijā ir uzskatāms par kaut kādu augstākās demokrātijas paraugdemonstrējumu pārējai pasaulei? Nē, jo demokrātija beidz eksistēt tajā brīdī, kad caur to tiek radīts ļaunums.
Vai tas, kas šobrīd notiek Latvijā ir uzskatāms piemērs kristīgai piedošanai? Nē, jo kalpošana Dievam un kalpošana ļaunumam – tās ir divas nesavienojamas lietas.
Tad, kas tad tas ir? Kā var skaidrot šo mūsu pietāti pret ļaunumu? Domāju, ka tas ir kaut kāds Stokholmas sindroma paveids, kurš ir pārņēmis lielu daļu latviešu un ar kuru pēc iespējas ātrāk būtu jātiek galā, ja gribam dzīvot brīvā, neatkarīgā Latvijā arī turpmāk
10
Sandris Maziks > buchamona 25.03.2013. 19.16
rinķī apkārt
“Kādā veidā šis pakts, kuru pieminu, un ar kuru PSRS un Vācija sadalīja Eiropu”
Šis pakts nebija vajadzīgs iebrukumam Baltijā, Polijā vai ultimātam pret Rumāniju, šī pakta mērķis nebija Eiropas sadalīšana. Tā nolūks bija pamudināt Vāciju iebrukumam Polijā un ieraut karā Franciju un Lielbritāniju, lai tiktu novārdzināts vienīgais kaut cik vērā ņemamais pretinieks, Vācija.
0
Sandris Maziks > buchamona 25.03.2013. 14.23
rinķī apkārt
“PSRS karaspēks nekad nebūtu iebrucis Baltijā, ja pirms tam nebūtu panākta Vācijas piekrišana šim noziegumam.”
Tas ir stulbs mēģinājums jebkādiem līdzekļiem rast attaisnojumu krievu fašistisko izdzimteņu zvērībām pret pasaules tautām. Ja nepietiek laika vai saprašanas izlasīt vai noklausīties Viktora Suvorova “Pēdējo republiku”, iesaku
http://www.youtube.com/watch?v=Ckw7lrahhe4
Kādi Austrijas anšlusi, kādas Čehoslovākijas likvidēšanas? Fašistisko izdzimteņu krievija uzsāka WWII, iebrūkot Spānijā 1936. gadā. Nepaveicās, pasaules “atbrīvošana” tika atlikta uz laiku.
0
buchamona > buchamona 25.03.2013. 11.22
articulus100. Molotova – Ribentropa pakts radīja Baigo gadu, un vēl – ja Tu šodien Vācijā sāktu publiski visu vācu tautu saistīt ar viņu nacionālsociālistiem, visdrīzāk Tu dabūtu pa kaklu :))
0
buchamona > buchamona 25.03.2013. 16.01
articulus100. Tas ir stulbs mēģinājums jebkādiem līdzekļiem rast attaisnojumu krievu fašistisko izdzimteņu zvērībām pret pasaules tautām. +++ Kādā veidā šis pakts, kuru pieminu, un ar kuru PSRS un Vācija sadalīja Eiropu, kalpo par ” plāksteri” ar kuru varētu mēģināt attaisnot staļinistu pastrādātos noziegumus pret cilvēci? :) Bet ok, netieku Tavai domai līdz, tas man ir par sarežģītu – tādēļ lieku punktu šai sarunai :)
0
buchamona > buchamona 25.03.2013. 13.37
articulus100.Nu, un kā Tu komentē Austrijas anšlusu, 1939.gadā Čehoslovākijas likvidēšanu, Polijas sadalīšanu, pēc kuras PSRS un Vācijas armijas daļas rīkoja kopīgu parādi par – godu savai kopīgajai uzvarai. Kāpēc Tu nepiemini faktu, ka trīsdesmitajos gados vācu lidotāji, tankisti utt tika apmācīti PSRS poligonos? Kā Tu komentē nacistu iebrukumu ” vecajā Eiropā”? Lai nosargātu pasauli no boļševisma, bija jāokupē Norvēģija, piemēram? :))
PSRS karaspēks nekad nebūtu iebrucis Baltijā, ja pirms tam nebūtu panākta Vācijas piekrišana šim noziegumam. Tāds pavisam dīvains ir Tavs skatījums uz pavisam neseno vēsturi :)
0
Sandris Maziks > buchamona 25.03.2013. 13.17
rinķī apkārt
“Molotova – Ribentropa pakts radīja Baigo gadu”
Excusez-moi, vai Jums prātiņš pavisam sašķiebies?
Мы на горе всем буржуям
Мировой пожар раздуем
Мировой пожар в крови
Господи благослови
(Aleksandrs Bloks)
Jau otrā dienā pēc Pilsoņu kara beigām krievs sāka gatavot nākamo karu. Ja būtu izdevusies intervence Spānijā 1936. gadā, ja spāņu tauta Franko vadībā nebūtu nosargājusi savu neatkarību, nekādas vajadzības vairs Staļinam pēc Molotova-Rībentropa kara pakta nebūtu. Drausmīgākie izdzimteņi, kādus vien sātanam bija izdevies radīt, visu Eiropu būtu noslīcinājuši asinīs vēlākais 1938. gadā.
0
Sandris Maziks > buchamona 25.03.2013. 11.02
rinķī apkārt
“Atsevišķos datumos aizejam nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet ikdienā solidarizējamies ar tiem ļaužiem”
“Кесарю-кесарево, а слесарю-слесарево”
Kamēr mūsu vidū atradīsies cilvēki, kas apšaubīs vāciešu lomu cilvēces vēsturē vēl nepiedzīvotā genocīda “Baigā gada” izbeigšanā un nepieļaušanu tā izplatīšanu visā Eiropā, tikmēr viena čekas padla varēs represētām sirmgalvēm parādīt savu “prezidentes žestu” un uzdzīvot 9. maijā kopā ar viņu spīdzinātājiem.
0
janis17 > buchamona 25.03.2013. 17.15
Tas ir plāksteris, ja aizmirstam staļina plānu par “vispasaules revolūciju”, kas radās ilgi pirms 1939.g. 23. augusta. Tāpat ir zināms, ka tieši staļins gatavojās lauzt šo līgumu, tas Hitleru piespieda uzbrukt pirmajam, it kā neloģiski sākot karu 2ās frontēs. Hitleram vienkārši nebija citas iespējas.
Staļins, atšķirībā no Hitlera,nevienu dienu neuzskatīja, ka tāds Eiropas sadalījums būs ilgstošs. staļinam vajadzēja visu.
0
ilmisimo > buchamona 25.03.2013. 09.18
…..Viņš bija parakstījis papīrus par cilvēku iznīcināšanu, faktiski bija pelnījis tīru nāvi, bet mēs viņu audzinājām. Pāraudzinājām……….
http://vip.latnet.lv/lpra/lachu_medn.htm
0
putekliic > buchamona 25.03.2013. 09.14
Un spilgtākais piemērs šai abstulbinošajai divkosībai būs Ušakova, kurš šodien došoties pieminēt genocīda upurus (tak jau latviešu balsu zvejošanai), bet 9.maijā slavinās Latvijas otrreizējo okupāciju, kā rezultāts bija šis genocīds.
0
Sanšains 25.03.2013. 09.27
Plašāku skatījumu un plašāku konteksta tvērumu, lūdzu!
Vienmēr – arī 25. martā – pieminēsim arī faktu, ka 9. maijā mēs redzam dižojamies tos kolonistus, kuri identificējas ar projām neaizgājušajiem “atbrīvotājiem” – ar tiem pašiem, kuri 1949. gada 25. martā tikai atsāka jau 40. gada okupācijā un 41. gada deportācijās iesākto, atbrīvojot vietu savējiem un izveidojot labvēlīgu sistēmu turpmākajai kolonizācijai.
25. marta notikumi nebija nekāda “force majeure” nelaime, par ko mums te abstrakti būtu jāpaskumst – tas bija uz konkrētas nācijas un kultūras pamata balstīta režīma realizēts noziegums.
Un vienmēr ievērosim un atminēsimies arī spēku samēru mūsu valstī, kāds joprojām katru gadu izpaužas 16. marta/9. maija pasākumos un norisēs.
0
putekliic 25.03.2013. 08.55
Katram no mums vajag aizvērt acis un iztēloties kā tas būtu ar mani un manu ģiemeni konkrēti. Tad var labāk saprast šo cilvēku traģēdiju – kad tu un tavi tuvinieki vienā mirklī labākajā gadījumā tiek brutāli padarīti lopiem, bet sliktākajā – tevi iznīcina. Un vislielākais rūgtums sirdī par par to, ka tas ir tik netaisni – šis noziegums pret tevi tiek vērsts par to, ka tu esi bijis izglītots, strādīgs savas zemes patriots – vienkārši krietns cilvēks. Un mirstošo bērnu jautājumi – mammu, kāpēc tā notiek ar mums viticamāk palika bez atbildes…. Nolieksim galvu šo cilvēku priekšā.
0