Eiro standarts • IR.lv

Eiro standarts

4
Pauls Raudseps

Vēsture rāda, cik izplatīta ir valstu vēlme nodrošināt stabilu valūtas režīmu

Zelta standarts, kurš ilgus gadus noteica lielas daļas pasaules valstu valūtu vērtību, radās vismaz daļēji tāpēc, ka viens no visu laiku lielākajiem ģēnijiem, modernās matemātikas un fizikas pamatlicējs sers Īzaks Ņūtons kļūdījās aprēķinos. Dzīves pēdējos 30 gadus viņš bija Karaliskās naudas kaltuves vadītājs, un 1717.gadā viņa noteiktais sudraba kurss pret zeltu manāmi pārvērtēja dzelteno dārgmetālu. Kā savā klasiskajā modernās pasaules monetārās sistēmas vēsturē Globalizing Capital (Kapitāla globalizācija) raksta Bērklijas Universitātes ekonomikas profesors Berijs Eihengrīns, Ņūtona lēmuma rezultātā teju viss Anglijas sudrabs tika izpirkts un pazuda no apgrozības, atstājot valsti de facto uz zelta standarta.

Tolaik tas padarīja Lielbritāniju par izņēmumu, jo gandrīz visas pārējās valstis savas naudas sistēmas pamatā lika sudrabu, dažkārt laižot apgrozībā arī zelta monētas, ja vajadzēja naudu ar lielāku nominālu. Taču nākamo 150 gadu laikā industriālā revolūcija padarīja Lielbritāniju par pasaules tirdzniecības un finanšu sistēmas asi, un rezultātā līdz 19.gadsimta 70.gadiem faktiski visas pasaules valstis bija nomainījušas sudrabu pret zeltu kā savas naudas pamatu. Tas atviegloja norēķinus starptautiskajā tirdzniecībā un pasargāja no neprognozējamām valūtas kursa svārstībām. Zelta standarta zelta laiki bija no 1871. līdz 1914.gadam, kad pasaule piedzīvoja līdz tam nepieredzētu labklājības un starptautiskās tirdzniecības pieaugumu.

Par šo aizgājušo laiku nācās domāt saistībā ar nedēļas galveno notikumu: valdības lēmumu oficiāli lūgt Eiropas Savienību izvērtēt Latvijas gatavību ieviest eiro. Tā ir kulminācija procesam, kas formāli sākās ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tika atstāts novārtā treknajos gados un ieguva jaunu, gandrīz izmisīgu intensitāti pēc valsts nonākšanas uz bankrota robežas 2008.gada beigās, kad eiro ieviešana tika noteikta kā tautsaimniecības glābšanas programmas gala punkts, patvērums no graujošās nestabilitātes, kuru ekonomikā radīja plaši izplatītās šaubas par valsts spēju noturēt noteikto lata kursu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu