Visasākos eiroparlamentāriešu jautājumus raisīja tieši Latvijas iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums pret eiro
Otrdien Briselē Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti aptuveni pusotru stundu iztaujāja finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai, galvenokārt jautājumus koncentrējot uz Latvijas ekonomikas ilgtspēju un skeptisko iedzīvotāju attieksmi pret eiro.
Visasākos eiroparlamentāriešu jautājumus raisīja tieši Latvijas iedzīvotāju skeptiskais noskaņojums pret eiro. EP deputāts no Francijas Žans-Pols Besets, kurš pārstāv “Zaļo/ Eiropas Brīvā apvienības” grupu, norādīja, ka ir iepriecināts par Latvijas vēlmi iestāties eirozonā, taču bažas rada vairākas lietas, tostarp iedzīvotāju skepse pret eiro, vēsta LETA. “Ja nebūs [iedzīvotāju] iesaistes [eiro ieviešanas procesā], diez vai tikai tehniskie instrumenti varēs palīdzēt,” sacīja Besets.
Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāvis no Grieķijas Nikolaoss Hountis, kurš strādā vienā politiskajā grupā ar Alfrēdu Rubiku (SC), paziņoja, ka neizprot, kādus pozitīvus vēstījumus Latvija saskata krīzes plosītajā eirozonā. Eiroparlamentārietis pauda neizpratni par to, uz kādu attīstību Latvija cer, ieviešot eiro.
Savukārt deputāts no Vācijas Verners Langens, kurš pārstāv lielāko EP politisko grupu – Eiropas Tautas partiju -, pauda pretēju viedokli, norādot, ka Latvija pierādījusi, ka ekonomisko krīzi iespējams pārvarēt. Turklāt grieķu deputātiem neklātos kritizēt Latviju, ka tā virzās uz eirozonu, bet Grieķijai pašai vajadzētu sekot Latvijas piemēram. Vienlaikus Langenu interesēja, kā Latvijas ekonomikas ilgtspēju ietekmēs energoatkarība un valsti ilgtermiņā – minoritāšu problēmas.
Jautājumus par Latvijas ekonomikas ilgtspēju uzdeva arī citi eiroparlamentārieši, proti, tika vaicāts par augstajiem bezdarba rādītājiem, emigrāciju, banku sistēmu un citiem jautājumiem.
Vilks un Rimšēvics skaidroja, ka Latvijā, ņemot vērā kopējās tendences pasaulē, iedzīvotāju atbalsts eiro nemaz neesot tik zems, proti, trešdaļa Eiropas vienotās valūtas ieviešanu atbalsta, trešdaļa ir pret, bet vēl trešdaļa nav izšķīrusies. “Šis ir laiks, kad sniegt vairāk informācijas, skaidrot šo procesu,” uzsvēra Latvijas finanšu ministrs. Turklāt Vilks sacīja, ka līdz vasaras vidum vairāk nekā puse iedzīvotāju varētu paust atbalstu eiro. Labs piemērs Latvijai esot Igaunija. “Latvieši uzticas igauņiem kā tautai, tāpēc šis tuvais piemērs ir lielisks,” bilda finanšu ministrs.
Taujāts, kāds iemesls ir tam, ka Latvija, neskatoties uz lielo iedzīvotāju skepsi, tik steidzīgi vēlas pievienoties eirozonai, Vilks norādīja: ja mūsu valsts nogaidīs tagad, tad vēlāk tai var nākties gaidīt daudzus gadus.
Tāpat Latvijas finanšu ministram un Latvijas Bankas prezidentam tika vaicāts, vai mūsu valsts būtu gatava kļūt par tiltu starp tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras ir un kuras nav eirozonā. Vilks uz šādu iespēju raudzījās pozitīvi, norādot, ka valstis, kuras nav eirozonā, Latvijai uzticas un mūsu valsts ar savu piemēru būtu spējīga pietuvināt eirozonai valstis, kuras vēl nav izlēmušas.
Šādu nostāju kritizēja no Latvijas ievēlētais EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), uzsverot, ka būt par tiltu nav ērta pozīcija, jo “kājas var saslīdēt viena uz vienu un uz otru pusi”. Turklāt Latvija jau vēsturiski mēģinājusi būt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kas izrādījies problemātiski un grūti. Zīle uzsvēra, ka nav šaubu par Latvijas ekonomikas ilgtspēju, bet bažas drīzāk rada politiskā ilgtspēja. Jautājumu uzdeva arī otrs deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (V), kurš interesējās, uz kādiem aspektiem Latvija balsta ekonomikas ilgtspēju.
Finanšu ministrs skaidroja, ka Latvijai galvenā prioritāte nākamā gada budžetā būs nevienlīdzības mazināšana, nabadzības mazināšana un atbalsts ģimenēm. “Mēs tagad pēc krīzes varam reaģēt ar šīm ļoti svarīgajām politikām. Mēs samazināsim nabadzību, valdībai ir stingra apņemšanās to izdarīt,” uzsvēra Vilks. Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka savulaik Latvijas ekonomika balstījusies celtniecībā un mazumtirdzniecībā, taču tagad izaugsme balstīta visās nozarēs.
Latvijas pievienošanās eiro mērķa datums ir 2014.gada janvāris. Valdība lems par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, kam būs jāizvērtē, vai Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus un ir gatava pievienoties eirozonai.
Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Šāds ziņojums par eirozonas kandidātvalstīm tiek sagatavots ik pēc diviem gadiem. Iepriekšējais ziņojums par Latviju tika sagatavots pērn, tāpēc Latvijas valdībai šogad jāpieprasa ārkārtas novērtējums.
Komentāri (60)
ligakalnina 26.02.2013. 12.54
Vairākums jautājumu norāda nevis uz Latvijas valdības un sabiedrības kvalitāti, bet gan uz Eiroparlamenta kvalitāti.
ņemot vērā to, kas patreiz notiek dažās ES valstīs, ES, principā, varētu tikai apskaust Latviju par mūsu valdības un parlamenta kvalitāti, tātad, arī par sabiedrības kvalitāti un izpratni ( tai pat Itālijā, ko savēlēja, apmēram kā Latvijā būtu savēlēts 30% SC vai kādi citi “kreisie”, 30% PLL, un 30% Zīgerista partijas), neskatoties uz trūkumiem un pretenzijām, kas ir vienmēr.
“Garanta” laikā par tādu valdību un politisko klimatu ( atkal, sīkumos neiedziļinoties), varēja tikai sapņot.
8
dzerkaleliva > ligakalnina 26.02.2013. 13.42
Aizej uz jebkuru, jebkādu tuvāko Tev veikalu un izskaiti cik tur ir Latvijā un cik Itālijā ražotu preču, gudriniek. Pēc tam pajautā vilkam, ne tam, kas mežā, kā tad tā? Citās valstīs cilvēki nebalso par lellēm, kuras rausta no Briseles un Berlīnes, sevišķi lepnas tautas tā nedara. Vēl viņi nebalso par politiķiem, kuri dara to, ko vēlētāji nav akceptējuši. Ja nākamie būs tādi pat meļi, tad cilvēki ies ielās. Pat Merkele to zina, ka itāļi var aizlaucīt miskastē viņas uzlaboto marku, euro. Bet nu tas ir cirks, tā jūsu šobrīdējā pievienošanās, cirks par rubli, vai atvainojos, par euro. ————— Italian politicians appear unlikely to form government a day after parliamentary elections, thrusting the euro-zone debt crisis back into the headlines and causing choas for Europe markets. ————— Tas būtu kā 2008.beigās sākt tautai pozitīvisma kampaņu par TP, un, ka tagad tik gāzēsim. Āksti.
0
efeja60 > ligakalnina 26.02.2013. 13.44
Vairākums jautājumu norāda nevis uz Latvijas valdības un sabiedrības kvalitāti, bet gan uz Eiroparlamenta kvalitāti.
===================
Neskatoties uz mūsu valdības “kvalitāti”, Latvijā nabadzība pieaug, bezdarbs nesamazinās (jeb samazinās minimāli), cilvēki bēg.
0
kristaps_drone > ligakalnina 26.02.2013. 14.10
“Citur ES gan ir neredzēts labklājības pieaugums.” – citur Eiropā tādēļ neskrien kā apsviluši uz eUro.
0
efeja60 > ligakalnina 26.02.2013. 14.12
Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM) (angļu: European Stability Mechanism) ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, kurš aizstās īslaicīgos Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu. Līgums par ESM stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas dalībvalstis, kas pārstāv 90 % kapitāla saistību (kopā 0,7 triljoni eiro)
Latvijas Saeima 2012. gada 9. martā gandrīz vienbalsīgi ratificēja Lisabonas līgumam izdarītos papildinājumus par ESM.[2] Latvija nav pakļauta ESM, kamēr tā nav ieviesusi eiro. Tiek paredzēts, ka pēc eiro ieviešanas Latvijai būs 5 gadu laikā jāiemaksā fonden.wikipedia.org/wiki…ā 186 miljoni eiro, maksimālā kapitāla daļa, kas pēc pieprasījuma būtu jāiemaksā Latvijai, būs, apmēram, 1,4 miljardi eiro
Igaunijas tieslietu kanclers Indreks Teders, kurš lūdzis Igaunijas Augstākajai Tiesai izvērtēt ESM Līguma atbīlstību Igaunijas Konstitūcijai, izteicies, ka “[Igaunijas] parlamentam nav tik daudz pilnvaru, lai viņi lemtu par to vai Igaunijai būs ‘neatgriezeniski un bezierunu kārtībā'[p 4] jāiemaksā glābšanas fondā, iespējams, vairāk nekā miljards eiro uz noteikumiem, kas [pēc ESM ratificēšanas] būs atkarīgi no kādas iestādes, kura neatrodas Igaunijā
Tāpat paredzēts, ka nākotnē ESM var vienpusēji lemt par pašreiz noteiktā kapitāla apjoma izmaiņām.
=========================================
Maksimālā summa 10 gadu laikā 2,8 miljardi, bet ESM var vienpusēji lemt par noteiktā kapitāla apjoma izmaiņām neatgriezeniski un bezierunu kārtībā.
0
efeja60 > ligakalnina 26.02.2013. 14.05
Mums viņu samazinātā labklājība nav aizsniedzama vispār nekad,ja netiks mainīta nodokļu sistēma. Tāpēc viņu samazinājums un mūsu samazinājums ir pilnīgi no dažādām galaktikām, kas principā nav salīdzināmi.
0
gstrazds > ligakalnina 26.02.2013. 13.11
Parlamenta kvalitāti es tomēr apšaubītu. Taču apskaužama ir valdības atslēgas ministru spēja ignorēt to zvēru dārzu un konsekventi darīt savu darāmo.
0
ligakalnina > ligakalnina 26.02.2013. 13.31
Dabiski, tur ir dažādi spēki, ar dažādu līmeni, bet, principā, ja nebūtu tāds vairākums, nebūtu tāda valdība.
Redzēs, kāds būs nākamais parlaments, manuprāt, daudz sliktāks, ņemot vērā, kāda kampaņa notiek pret RP, var tikai iedomāties, kas nāks tās vietā, ne jau kas līdzīgs V, drīzāk, kas līdzīgs PLL vai ZZS, tāpēc jādara, ko var izdarīt, tagad.
0
ligakalnina > ligakalnina 26.02.2013. 13.58
Citur ES gan ir neredzēts labklājības pieaugums.
0
oktaavs 26.02.2013. 12.59
Protams, ka pievienos eirozonai. Ctādi pievienos rubļa zonai.
To izjautāšanu un morāles lasīšanu varēja pieteupīt kaut vai Grieķijai, Spānijai un citiem euro teicamniekiem.
2
efeja60 > oktaavs 26.02.2013. 13.48
Runāšana par rubli ir emocionālas bābas cienīgs arguments. Jeb arī neģēlīga manipulēšana ar latvieša zemapziņu. Jebkurā gadījumā, cilvēks, kas lieto šādu tekstu nav cieņas vērts.
0
kristaps_drone > oktaavs 26.02.2013. 14.14
“Ctādi pievienos rubļa zonai.” – šī fāze ir nekaunīgas demagoģijas vai bezgalīga stulbuma rādītājs. Ja pie mums ar vienotības atbalstu tiek pilnā sparā tirgotas uzturēšanās atļaujas krievijas bandītiem un Latvijas uzņēmumi tiek iztirgoti krievijai (pēdējās ziņas – Lužkova sieva tikko nopirka trīs Rīgas viesnīcas), tad nevajag liekulīgi vaimanāt par rubļa zonu.
0
janis17 26.02.2013. 13.13
Manuprāt, jautājumi norāda uz vēl aizvien zemo Eiropas parlamenta informētības līmeni par Latvijas patiesajām problēmām. Izņemot, protams, Latvijas deputātus, tikai vācieša jautājumam par enerģētisko neatkarību un daļēji jautājumam par kremļa ietekmi vienas minoritātes dricelēšanā ir jābūt pirmajiem dienaskārtībā uz valdības galda.
Tas nozīmē, ka ļoti daudz vēl vajadzētu darīt, lai informētu par darāmo un padarīto šeit!
19
+3
-9
Atbildēt
+7
-11
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+5
-6
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+5
-5
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+8
-7
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
+10
-6
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+8
-3
Atbildēt
+14
-5
Atbildēt
+11
-2
Atbildēt
+14
-4
Atbildēt
@marmed > janis17 26.02.2013. 15.23
Heil Dzeri!
0
marmed > janis17 26.02.2013. 14.24
Principā Dzeri, Tu esi slēpts rasists, jo ja tiesības vēlēt dotu pēc Taviem kritērijiem, tad Eiropā 90% imigrantu zaudētu tiesības vēlēt, nabadzīgie slāņi arī paliktu bez balstiesībām, Latvijā tas nozīmētu 50% laucinieku zaudētu balstiesības…… Skatos Tu tāds riktīgs fīrers esi :) varbūt piedāvāsi arī koncentrācijas nometnes ierīkot, kur sliņķus iemācītu strādāt?
Īsāk sakot, pēc Dzera komentāriem Gēbels otdihajet :)
0
efeja60 > janis17 26.02.2013. 14.23
ES būtu par. Tik no kura datuma rēķināsim?
0
marmed > janis17 26.02.2013. 14.43
Dzeri,
Vot te Tu īsti neizproti demokrātijas būtību, jā, šofera tiesības, šaujamieroča atļauju protams, ka nevar dot narkomānam dzērājam utt, bet tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir viens no Demokrātijas stūrakmeņiem, bez tā nav Demokrātijas, pat cietumniekiem ļauj balsot.
Var jau būt, ka ir tautas, kurām labāk ir dzīvot demokrātijā, pusdemokrātijā un ir tautas kam labāka ir diktatūra, principā tam es varētu piekrist.
Un vēl pēc kādiem kritērijiem Tu noteiksi, kurš cilvēks ir cienīgs vēlēt, ja Tu aptaujātu, tad es domāju, ka visi atbildētu, ka viņi ir cienīgi. Kādi kritēriji? Ienākumi, izglītība, samaksātie nodokļi?
0
efeja60 > janis17 26.02.2013. 16.15
Visiem, kas saņem no budžeta algas – vēlēšanu tiesības nost! Visiem, kas saņem subsīdijas vai kurš dzīvo no valsts pasūtījumiem – vēlēšanu tiesības nost! Pensionāri – pats par sevi saprotams.
0
janis17 > janis17 26.02.2013. 15.41
dzeri, Skandināvijas vēlētājs ir atbildīgs vēlētājs, atšķirībā no Grieķijas vēlētāja ______________________________________________________
Nav rasisms? Nav nacisms? Vienas tautas stādīšana pāri otrai!!!!!!!???? dzeri, dzeri, kauns!!!!
Ja latviešu ģimene dzīvo Kārsavas novadā, kur fiziski ir tikai krievu skola, jo krievi tajā apgabalā ir vairākumā, tad tas ir vai nav sāpīgāk par Ziemassvētku eglīti???
Tikai nemaini atkal komentāru, nav jēga, ir nokopēts!
0
marmed > janis17 26.02.2013. 16.37
izskatās, ka termins liberālais fašisms nav tikai “tumsoņu” izdomājums rekur mums ir ideāls eksemplārs :D
0
janis17 > janis17 26.02.2013. 16.49
Trakais suns, trāpīgi teikts!
Dzeri – it kā pirms 40-50 gadiem tur Kārsavā nebija latviešu skola? Nu paies vēl 20 gadi un zviedri sūtīs bērnus Zviedrijas islāma šariata pamatskolās???? Vai tomēr iebraucēji Zviedrijā apmeklē zviedru skolu un mācās, kāds izskatās kralis un kur pasaules kartē atrast Zviedriju?
0
ligakalnina > janis17 26.02.2013. 19.37
Nu nevajag jau sagrozīt faktus, neiet runa par pensionāriem, kas savu pensiju nopelnījuši, un budžeta iest. strādājošiem, tie pie lumpeņu klases nepieder, un tiem tai projektā nekādas balsstiesības neviens atņemt neplāno.
Bez tam, vai tad tiešām nav saprotams, ka tas viss ir teorija, samērā radikāla, un nekas tāds praksē nekad netiks īstenots, un es to vairāk pieminēju vienkārši tāpēc, lai rosinātu diskusiju.
0
Ieva > janis17 26.02.2013. 20.42
Džeri, pieliku plusiņus.
Es arī esmu par to, lai nemaksātu pabalstus sliņķiem un dzērājiem, lai valsts nenodrošinātu šļirces narkomāniem, lai tie, kas rāpjas tiltos un torņos, drīkst lekt no tiem, lai tie, kas nevar samaksāt komunālos maksājumus, pārceļas uz dzīves vietu ,ko var atļauties..
Es esmu par to, ka ienākumi ir jānopelna, nevis tie jāsaņem. Es esmu par censoņiem, darbaholiķiem, gudriem prātiem un motivētiem darbiniekiem.
Man simpātiska šķiet Tečere, jo viņa darītāju lika centrā. Mēs centrā liekam vaidētāju…
0
ligakalnina > janis17 26.02.2013. 16.07
Man patīk Rietumu demokrātijas, bet, tas nenozīmē, ka tām nav trūkumi, bez tam, es te izsaku tikai savu viedokli, un neapgalvoju, ka nevar būt cits viedoklis, Krievija un Baltkrievijai nav nekāda sakara ar pārspīlēto politkorektumu un visu pārējo,labāk jai vissliktākā demokrātija, nekā vislabākais totalitarisms.
aivarsk – starp Krāslavas krievu, kas tur dzīvo paaudzēm, un Nigērijas vai Somālijas imigrantu, kas nesen kā ieradies Eiropā, laikam, starpība ir, vispār, tu jau arī visu noved līdz absurdam, absolūti visu projecēdams un krievu – latviešu problēmām, visur ir savas īpatnības un nianses, krievu un latviešu kultūrām vairāk kopīgā, nekā atšķirīgā, atšķirībā no islama un kristietības, jo islams nav tikai reliģija, tā ir kultūra, tiesību sistēma, dzīvesveids, utt.
0
janis17 > janis17 26.02.2013. 14.31
trakais suni, Jā, dzeris ir rasists ārpolitikā un superkonservatīvs ekonomikā, uzskata, ka visām nācijām var, bet vienai nācijai nevar būt pašnoteikšanās tiesības, ienīst proletariātu – sauc to par ļumpenizētu, ienīst politkorektumu, bet krīt histērijā, kad kāds pasaka, ka krieviem te jārunā latviski vai arī jābrauc uz pleskavu un pēc tā visa sauc sevi par liberāli :))))
0
efeja60 > janis17 26.02.2013. 14.07
Tad jau prezidents Bērziņš paliks bez balss tiesībām.
0
ligakalnina > janis17 26.02.2013. 14.33
Diemžēl, tas nav mans viedoklis, kaut, tam daļēji varētu piekrist.
Dabiski, tam ir savi plusi, savi mīnusi, nesaprotu tikai, kāds tam sakars ar rasismu?
Kā teica kāds no šī viedokļa piekritējiem – ja dzērājam, narkomānam, sliņķim, vienkārši cilvēkam, kas ir absolūti neinformēts, nevar uzticēt pat autovadītāja tiesības, kā gan tam var uzticēt izlemt valsts likteni balsojot?
aivarsk – un kāds tam sakars ar nācijas pašnoteikšanās tiesībām?
0
lindapastare > janis17 26.02.2013. 13.50
S&M – palasi Platonu un sapratīsi, ka tieši tā arī ir :)
0
ligakalnina > janis17 26.02.2013. 15.16
Skandināvijas vēlētājs ir atbildīgs vēlētājs, atšķirībā no Grieķijas vēlētāja, tāpēc, arī politiķi tur ir atbildīgi, bet, ja pat tur nu jau var aizliegt Ziemassvētku egli kādā apdzīvotā vietā, jo tur ir musulmaņu iedzīvotāju vairākums, kas, pārsvarā, dzīvo uz pabalsta, bet, kuriem ir balsstiesības, kaut kas te kārtībā nav.
Tā, drīz vien, aizliegs staigāt arī bez lakatiņiem un minisvārkos, vai, tiem, kas strādā, aizliegs agri no rīta braukt uz darbu, jo tas traucēs gulēt nestrādājošos bezdarbniekus.
Un es jau neesmu pret atbildīgu sociālo politiku un palīdzību trūcīgajiem un ienākumu izlīdzināšanu, bet gan pret to, lai tie, kas grib strādāt, uztur tos, kas negrib ( nevis nevar vai nespēj) strādāt, un vēl tie sliņķi diktē tiem savus noteikumus.
0
ligakalnina > janis17 26.02.2013. 13.35
Iedzīvotāju attieksme vairākumā valstu ir līdzīga – mazāk strādāt, vairāk saņemt par brīvu.
Un tos, kas nekritiski seko “iedzīvotājiem”, sauc par bezatbildīgiem populistiem, un kur tas aizved – piemērs ir Grieķija un vēl daudzas valstis valdībai jābūt gudrākai un atbildīgākai par iedzīvotājiem.
0
ligakalnina > janis17 26.02.2013. 14.13
Vai tad tas būtu slikti, ja visi bijušie augsti komunistu funkcionāri paliktu bez balss tiesībām?
0
ligakalnina > janis17 26.02.2013. 14.03
Ir atšķirība starp demokrātiju un ohlokrātiju – pūļa varu.
Demokrātija nozīmē, ka vēlētājs ir atbildīgs un izglītots.
Doiemžēl, ņemot vērā lumpeņu skaitu, ko Rietumu demokrātijas ir vairojušas un turpina vairot, demokrātijas arvien vairāk sāk līdzināties ohlokrātijām.
Kreisajiem, dabiski, tas ir izdevīgi, tas ir viņu elektorāts.
Jau rakstīju, ir viedoklis, ka balsstiesības jādod tikai tiem, kas valstij vairāk dod, nekā no tās saņem, dabiski, tas, diezin vai, tuvākajā laikā tiks īstenots.
Cik atceros, kaut kas līdzīgs bija tad, kad Eiropa strauji auga, kļuva spēcīgāka, atbalstīja iniciatīvu, kamēr pie varas nenāca komunisti – socialisti, un tās jau ir tās Eirop[as vērtības – brīva iniciatīva, plus palīdzība tiem, kas tiešām nevar ( nevis negrib), nopelnīt sev iztiku, nevis tas, kas tiek pasludinātas patreiz – pārspīlētais politkorektums, sociālisms ar ienākumu noņemšanu strādāt gribošiem, un pārdalīšanu sliņķiem, milzu birokrātija, utt.
Tās ir arī liberalās vērtības, ko te tā neieredz.
0