Valsts budžeta finansējums zinātnei Latvijā krīzes laikā pamatīgi saruka, līdzīgi kā tas notika citās nozarēs. 2009.gadā budžeta naudas apjoms samazinājās par 40%, un turpmākajos gados tas sarucis vēl mazliet.
Nozarei gan šīs budžeta konsolidācijas sāpīgās sekas krietni mīkstināja Eiropas Savienības fondi, kuru apguve tieši krīzes laikā uzņēma apgriezienus. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem pagājušajā gadā Latvijas zinātnē ieguldītais fondu finansējums sasniedza pat 71 miljonu latu. Dažos turpmākajos gados šis finansējums gan paredzams mazāks, un zinātnes institūcijām var nākties tagad saskarties ar problēmām, kuras tās asi neizjuta krīzes gados.
Infografikā var apskatīt, kā pa gadiem mainījies finansējums dažādās valsts budžeta apakšprogrammās un atšķirīgās Eiropas fondu aktivitātēs. Protams, ja zinātnieki ir pietiekami konkurētspējīgi, viņiem ir iespēja rast arī citus finansējuma avotus, gan gatavojot pieteikumus starpvalstu sadarbības programmām un starptautiskiem konkursiem, gan sadarbojoties ar pašmāju un ārvalstu uzņēmējiem.
Komentāri (23)
Sarmīte Žumbure 14.02.2013. 09.49
Grafiks iet uz aukšu vai uz leju vienā vai otrā mērogā…. Bet problēma ir naudas summās. Salidzinajumam viens FP7 integrētais projekts 11 Meiro, katram partnerim 1-2 M. Tās ir summas par kurām kaut ko puslīdz nozīmīgu var paveikt zinātnē. Tā kā varētu teikt, lai šim finansējumam nebūtu “mazuma piegaršas”, būtu jāpārceļ komats. :)
Un par to zinātnieku it kā neprasmi pelnīt naudu — ar katru pētījumu nevar un nav jāvar pelnīt. Ir jomas, kur zinātne iet pa priekšu vidusmēra un it sevišķi reģionālai ražošanai gadus 10. Ja zinātnieks pārvēršas par konsultantu un piedalās tikai inovāciju ieviešanas projektos (kur varbūt maksā vairāk(, tad viennozīmīgi cieš pētījumu kvalitāte. Un starp citu tas atspoguļojas publikāciju kvalitātē (un kvantitātē).
0
dainis_valters_inbox_lv 13.02.2013. 13.29
Kāds jauks, hrestomātiski nekorekts grafiks pie «valsts budžeta finansējums zinātnei», kas ar vienkāršu apakšdaļas izgriešanu panāk iecerēto efektu, ka finansējums ir krities līdz nullei.
Nekropļojot mērogu, grafiks zaudē savu neesošo dramatismu, http://i.imgur.com/RPKwBus.png .
2
Mārtiņš Mits > dainis_valters_inbox_lv 14.02.2013. 05.00
Latvijā “nekropļo” ļoti reti, un viņus parasti medijiem nav interesanti piesaistīt.
Diemžēl vai par laimi greiza datu atspoguļošana un interpretācija ir amatpersonu (dizaineru, žurnālistu …) vājo zināšanu un ticības melnajam PR’am rezultāts.
Pie šiem datiem jāliek klāt vismaz Lietuvas un Igaunijas informācija. Tikai tad var redzēt Latvijas “aktivitāšu” mērogu – nolemtību atpalicībai.
0
Signija Aizpuriete > dainis_valters_inbox_lv 13.02.2013. 13.48
——-
Var jau arī kādu “jaukāku” grafiku uzzīmēt – galu galā tendence ir nemainīga, – nācijas “smadzenes mirst, noveco un aizplūst”. Vai tāpēc reformisti ‘a la ķīli’ satrauksies, sāks sava biznesa filosofiju pārdomāt? Amerikanizācija rullē:
“Akadēmiķis Jānis Stradiņš uzsvēra, ka kopš pirmā PLZK Latvijā vairāk nekā uz pusi sarucis zinātnieku skaits: “1991. gadā bija 17 000 zinātnieku, tagad – tikai 5500. Notika krasa zinātnieku novecošanās, jo tika runāts, ka zinātne nav nepieciešama. Diemžēl pēc krīzes vismaz līdz 2015. gadam atlikta Latvijas zinātnes budžeta palielināšana un arī ES fondu apgūšana.” Tāpat akadēmiķis atgādināja, ka aptuveni tūkstotis perspektīvu Latvijas zinātnieku strādā citās valstīs,…..”
Noturēt smadzenes Latvijā http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=331637:noturt-smadzenes-latvij&Itemid=93
0
Jānis Blumbergs 13.02.2013. 12.59
Vajadzētu summāro zīmējumu, bet arī tur 2013. būtu tikai 1/5 no 2008. gada?
0