Lai arī speciālisti atzīst, ka tas ir nepieciešams, šaubas rada, vai tas nav pieskaņots divu lielu grupējumu interesēm
Tieslietu ministrija nolēmusi revidēt šķīrējtiesas – uzrakstīts jauns likums, šovakar ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga””.
Šķīrējtiesu likumprojektu nākamnedēļ plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) domā, ka līdz šā gada beigām jaunajam likumam jau vajadzētu stāties spēkā. Šķīrējtiesām, kas jaunajiem rāmjiem neatbildīs, būs gads, lai izšķirtu jau aizsāktos strīdus un beigtu pastāvēt.
Turpmāk šķīrējtiesu varēs izveidot biedrība, kurā būs vismaz desmit biedri – juridiskas personas un biedru kopējais apgrozījums gadā nedrīkstēs būt mazāks par 50 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu laukumā paliks uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi spēlētāji, kam jau tagad ir šķīrējtiesas, tādas kā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas komercbanku asociācija, raksta LETA.
Rāmji uzlikti arī šķīrējtiesnešiem. Tiem turpmāk būs jākārto eksāmens, ko vērtēs eksperti no tieslietu ministrijas, tiesām un augstskolām. Turklāt ar vienreizēju pārbaudi uzraudzība nebeigsies.
Uzņēmumu reģistrā pašlaik reģistrētas 212 šķīrējtiesas. Salīdzinājumam, Zviedrijā – tikai viena, Francijā – divas, Igaunijā – trīs.
Daudzas šķīrējtiesas Latvijā vairs nedarbojas, noskaidrojis raidījums. Citas radītas tikai vienam darījumam. Šķīrējtiesas ienākumus veido honorāri, vidēji līdz 2% no piedzenamās summas.
Šķīrējtiesas radās 90 gadu sākumā uz padomju gados mantotās saimnieciskās tiesas pamatiem. Tās strīdu izskata zibenīgi – vidēji mēnesi, pusotru. Un pamatīgi atvieglo valsts tiesas no civiltiesisku strīdu izskatīšanas.
Patlaban šķīrējtiesu dibināt ir tikpat viegli, kā uzņēmumu. Šķīrējtiesnesim nav obligāti jābūt juristam. Ilgu laiku izšķirt strīdu varēja pat agrāk tiesātas personas.
Brīvība šķīrējtiesu dibināšanā un uzraudzības trūkums noveda pie likumsakarīga rezultāta – tās sāka izmantot negodprātīgiem mērķiem. Zvērināts advokāts Olavs Cers min izcilus tā dēvētos “kabatas šķīrējtiesas” gadījumus, kur ir skaidras pazīmes, ka lietu izskatīs tikai vienas puses interesēs, taču, kur sūdzēties nav. “Šķīrējtiesa pieder vīram, prasību šķīrējtiesā iesniedz komersants, kuru pārstāv sieva. Atbildētājs to visu redz, raksta sūdzības, bet visiem viss šķiet normāli,” akcentē Cers.
Rīgas starptautiskā šķīrējtiesa darbojas jau 17 gadus un tai ir laba reputācija. Tās prezidija priekšsēdētājs Ziedonis Špengelis ir sašutis, jo pēc jaunā likuma, viņam tiesa jāslēdz ciet. Viņš pārmet ministrijai darbošanos dažu biedrību interesēs, kamēr pārējās šķīrējtiesas, no tirgus tikšot izstumtas.
“Jāierobežo šis skaits ir, bet jāskatās reāli! Tas tomēr būtu neprāts aizliegt darboties tām šķīrējtiesām, kas darbojas godprātīgi un dod zināmu pienesumu tautsaimniecībai un palīdz uzņēmējiem un valstij!” uzskata Špengelis.
Savukārt profesors, Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns, kas savulaik izšķīris strīdus arī kā šķīrējtiesnesis, uzskata, ka valsts iejaukšanās bija sen nobriedusi, taču, viņaprāt, ar jauno likumu nevar brist otrā grāvī un 200 tiesas apcirpt tikai līdz divām arbitrāžām.
“Pašlaik likumprojekts ir pārmērīgs, un es jau dzirdēju atsauksmes, ka ir pieskaņots divu lielu grupējumu interesēm. Ja atradīs vidusceļu, kā darboties pavisam augstām šķīrējtiesām, tad vidējām, kā atsijāt tās kabatas tiesas un visu sašķirot, tad jau tas būtu vērtīgi,” vērtē Torgāns.
Komentāri (23)
saki 27.01.2013. 21.10
Iesaku šī jautājuma attīstībai pievērst uzmanību. Perfekts uzskates līdzeklis, ja gribas redzēt, kā visā pasaulē pārbaudītu un atzītu lietu Latvijā izgroza un sagrauj līdz nepazīšanai. Jebkurā normālā valstī jau sen ir pašsaprotams, ka privātpersonas (it īpaši juridiskās personas) var ļaut savu strīdu izšķirt jebkuram, kam vēlas. Kaut vai nolīgt tiesnesi tikai šim konkrētajam strīdam. Tiek pieņemts, ka ar varu uz šķīrējtiesu nevienu aizvilkt nav iespējams. Personām, kas šķīrējtiesu nodibina ar mērķi krāpties vai uzspiest tās pakalpojumus citiem, tiek piespriesti bargi sodi, un netiek ierobežoti tie, kas neko sliktu nav nodarījuši. Vispār visu šķīrējtiesu mērķis ir atvieglot un demokratizēt strīdu izskatīšanu, neuzspiežot valsts tiesu tiem, kas to nevēlas. Izrādās, Latvijā šāda pieeja nav iespējama un nekas cits neatliek kā atļaut ar ārpustiesas strīdu izskatīšanu nodarboties tikai ļoti ierobežotam “izredzēto” lokam.
0
dace_roze_lmt_lv 27.01.2013. 20.20
Visiem sen ir zināms, ka šķīrējtiesas vienīgais uzdevums ir mānīt, apšmaukt un piekrāpt lētticīgos, jo šķīrējtiesas lēmums NAV OBLIGĀTS, un to var atcelt pat rajona tiesa. Tātad šķīrējtiesas lēmums ir spēkā tikai šādā gadījumā, ja lohs nezina, ka tas nav oblgāts. Nu bet visādi šķēles ar saviem juristiem likumdevējiem grūtupiem un pārējiem nacionālistiem labi piestrādājuši, lai apkrāptu valsts iedzīvotājus, nodibinot šķīrējtiesu institūtu. Domājams, ka Latvijas iedzīvotāji to ir pelnījuši ar savu kūtrumu un gļēvumu.
0
janazakovica 28.01.2013. 11.57
parex ipasnieku-zidu intresees ieviesa sis “kabatas” skirej tiesas..lai varetu nesoditi atnemt paradniekam visu ipasumu..puse latvijas taa palika pliki no zidu rokas..
0