Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus
Ministru kabineta komiteja pirmdien nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu, ziņo LETA.
Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts – IIN vai VSAI – tiktu ņemts vērā.
Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.
Kā norāda VM, abu modeļu realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5% apmērā no IKP, pēc “Valdības rīcības plāna 2014” vēlākais līdz 2020.gadam. Šogad veselības aprūpei atvēlēts 3,1% no IKP, turklāt salīdzinājumā ar 2012.gadu tas sarucis par 0,4%.
Ministru kabineta komitejas sēdē izvērtās diskusija par to, kurām personām tiks nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpe, jo iebildumi bija par to, ka ārpus šī loka ir cilvēki, kas maksā patentmaksas un gūst ienākumus no dividendēm.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) piekrita šiem iebildumiem, norādot – ja jau reiz valdība ir legāli atvieglotos nodokļu režīmus pieņēmusi, tad nav pamata, ka šiem cilvēkiem tiek atteikti veselības aprūpes pakalpojumi.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) atgādināja, ka nav pareizi apgalvot, ka cilvēki nesaņems primāro medicīnisko palīdzību, kas ir neatliekama. Turklāt iedzīvotāji saņemšot pat vairāk, nekā ir noteikts Satversmē. “Nevajag maldināt klātesošos, ka tiek radīts apdraudējums cilvēka veselībai,” strikta bija ministre.
Noslēdzot diskusijas par šo koncepciju, premjers uzdeva līdz valdības sēdei izpētīt Lietuvas un Igaunijas pieredzi, bet sadarbībā ar Finanšu ministriju Veselības ministrijai ir jāizpēta, kas ir veselības nodokļa objekts Lietuvā.
Saskaņošanas procesā VM ir saņēmusi virkni iebildumu par plānotajām izmaiņām. Visvairāk pretenziju izteikusi Finanšu ministrija (FM) un Labklājības ministrija (LM).
FM iebildumi pamatā saistīti ar VM papildu līdzekļu pieprasījumiem. “Uzskatām, ka nepieciešams finansējuma apmērs veselības aprūpes nodrošināšanai, izvērtējot reālas vajadzības un pamatojot to ar detalizētiem aprēķiniem, bet nevis matemātiski nosakot to kā procentu no IKP,” savā atzinumā norādījusi FM. FM uzskata, ka šī koncepcija jāskata divās daļās, proti, viena daļa skar veselības obligātas apdrošināšanas koncepta ieviešanu, bet otrā daļa – papildu budžeta līdzekļu pieprasījumi.
Tāpat FM uzskata, ka nebūtu lietderīgi veidot jaunu speciālo budžetu, kāds paredzēts otrā VM piedāvātā modeļa variantā. Vienlaikus norādīts uz vairākiem jautājumiem, kas iztrūkst projektā, tostarp, detalizēti aprēķini, norādot personu skaitu un izmaksas sadalījumā pa iedzīvotāju kategorijām.
Savukārt LM ieskatā, neviens no piedāvātajiem modeļiem nerisinās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu jautājumu no pieejamības iedzīvotājiem viedokļa. LM norāda, ka pagaidām nav sniegti pierādījumi, ka, ieviešot jauno sistēmu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība pieaugs. “Apgalvojums, ka lielāks finansējums veselības aprūpei uzlabo pakalpojumu pieejamību, nešķiet pietiekami pamatots,” uzsver LM.
Tāpat LM savā atzinumā norādījusi, ka pacientu iemaksas saglabāsies tikpat augstas kā līdz šim, valsts apmaksātās pakalpojumu klāsts netiks palielināts un pakalpojumu reģionālā pieejamība tā arī paliks nevienlīdzīga. Arī LM lūdz novērst vairākas neskaidrības projektā, tostarp izvērtēt sekas, kas radīsies ieviešot jauno finansēšanas modeli.
Veikt precizējumus lūdz arī Tieslietu ministrija (TM). TM ieskatā, koncepcijas projektā ietvertā informācija nesniedz skaidru priekšstatu par to, ka paredzētais ierobežojums kalpo leģitīmam mērķim un ka ierobežojums ir samērīgs.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija kopumā atbalsta koncepcijas projektu pie nosacījuma, ja tiek palielināts pilna laika studentu, kuriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpe, vecums no 18 līdz 30 gadiem un personu, kuras iegūst profesionālo izglītību, vecums no 18 līdz 25 gadiem.
Iebildumus izteikusi arī Ekonomikas ministrija, norādot, ka projektā piedāvātā otrā modeļa īstenošanas mehānismi un tehniskās iespējas ir nekonkrētas.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski iebilst pret koncepcijas otro modeli un uzskata, ka tas nav atbalstāms.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija ieskatā daudz lietderīgāk veselības finansējuma sakārtošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai būtu ieviest fiksētu veselības maksājumu, vienlaikus samazinot algas nodokli par pieciem procentpunktiem.
Uz neprecizitātēm norādījušas arī Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Komentāri (23)
ligakalnina 21.01.2013. 13.48
“Noslēdzot diskusijas par šo koncepciju, premjers uzdeva līdz valdības sēdei izpētīt Lietuvas un Igaunijas pieredzi…” nu šis ir labais, tad ko tad VM gadu gadiem ir darījusi, ja pat to vēl nav izpētījusi?
Ak, aizmirsu, brauca taču un pētīja, kā ir Kiprā, Maltā, Brāzilijā, utt., līdz Igaunijai vēl netika, tas taču tik tālu!
Nu tad jau nav nekāds brīnums, ka tiek nepārtraukti izgudrots velosipēds, pie kam stūri izgudro viens, riteni – cits, būtu sen pārņēmuši to Igaunijas modeli, kur daļa no soc. nod. tiek novirzīta medicīnai, un tie, kas to maksā, saņem praktiski bezmaksas med. pakalpojumus, un miers.
Mums atkal veido kārtējo hibrīdu ar galīgi neskaidriem noteikumiem un naudas plūsmām.
Un 3,1% no IKP medicīnai – kauns priekš jebkuras civilizētas valsts, vēl jo vairāk, ka tas samazinās.
Nē, nu dabiski, 42 milj. TV un radio apvienošanai – tas ir daudz svarīgāk, nekā cilvēku ārstēšana.
2
Una Grinberga > ligakalnina 21.01.2013. 14.42
Jā, lai pieņemtu tik nozīmīgu reformu būtu līdz pēdējai detaļai jāzina ne tikai kaimiņvalstu, bet arī citu OECD valstu pieredze. Vai tiešām laba ideja tiks padarīta par mēslaini? Lēmums par mehānismu ir jāpieņem nodokļu iekasētājiem (VID) un veselības budžeta administrācijai nevis pašvaldību biedrībai.
P.S. Ja koalīcijas partijas neplēstu varas deķi, tad varētu sagatavot kvalitatīvas reformas visās jomās, bet katra partija raujas pa savam un ar diezgan nekvalitatīvu lēmumu pieņēmēju loku! Principā ne RP, ne NA neinteresē veselības reformas, bet V augstprātīgi tālāk virza ļoti nekvalitatīvus reformu plānus.
0
efeja60 > ligakalnina 21.01.2013. 21.03
Laba ideja ir nevis Circenei, bet Igaunijai. Kāpēc nepārņemt to pilnībā, ja tā tur tik labi darbojas, atšķirībā no Lietuvas sistēmas kura darbojas slikti? A tāpēc, ka Latvijā jāņem vērā visādu interešu grupu intereses – oligarhi, partiju sponsori, bankas, tāpēc Igaunijas sistēmu var ieviest tikai pēc formas, nevis satura un VM šie divi varianti to spilgti raksturo. Kāda tad ir Igaunijas sistēma? Igaunijā sociālais nodoklis ir gandrīz precīzi tikpat liels, kā Latvijā, apmēram 35%. No šiem 35 procentiem 13% aiziet obligātai veselības apdrošināšanai. Latvijā ir tikpat liels soc. nodoklis, bet no tā veselībai aiziet 0%!!! Tad jautājums, kur aiziet mūsu sociālais nodoklis un kur neaiziet Igaunijas sociālais nodoklis? Varbūt vajadzētu sākt ar šo tēmu un salidzināt sociālās apdrošināšanas sistēmas? Savulaik LC censoņi sevi palielija un izreklamēja Latvijas sistēmu kā ļoti progresīvu. Bet man gan šķiet, ka Latvijas sistēma ir pakārtota oligarhu, politisko sponsoru un banku merkantilajām interesēm.
0
disassociative 21.01.2013. 15.42
Nodokļus maksāju ļoti daudzus gadus. Lielus. Šobrīd ikdienā sastopos ar Latvijas medicīnas sistēmu bērnam, kurā reāli viss ir tikai un vienīgi par maksu. Protams, ir iespēja arī bez maksas, pēc mēneša, diviem, trijiem, kad sen jau tas viss ir par vēlu. Šobrīd čekos ir jau vairāki tūkstoši pusgada laikā. Reāli maksāju nodokļus un maksāju pilnu maksu par bērna ārstēšanu. Kas mainīsies, ieviešot šo sistēmu? Tiešām būs iespējams saņemt operatīvu medicīnisko palīdzību? Un ne pēc n mēnešiem? Neticu. Reālā medicīna Latvijā jau labu laiku ir maksas medicīna.
0
janis17 21.01.2013. 15.25
Vai tiešām šī ideja ir tik laba?
Kā būs ar tiem, kas nodokli nemaksā, ārstēties nevarēs, bet inficēt apkārtējos gan varēs – piemēram tuberkuloze, HIV, hepatīts…???
10
+3
-6
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
@ilmisimo > janis17 21.01.2013. 15.44
..socialās un infekciju slimības, kas apdraud apkārtējos, ārstē bez maksas vai pat piespiedu kārtā.
_____________
arī absint/enci un ciklodola ciklu?
0
Una Grinberga > janis17 22.01.2013. 11.15
@Normunds
Tu domā, ka Igaunijā nav 2.pensijas līmenis? Tu maldies – viņi maksā vēl vairāk nekā LV. Ēnu ekonomika gan tur ir vismaz 2x mazāka.
0
ligakalnina > janis17 21.01.2013. 20.23
Nu bet par ko tad es runāju – būtu paņēmuši Igaunijas modeli – konstanta soc. nodokļa daļa iet konkrēti medicīnai, paši tāpat neko labāku nespēj vai negrib izveidot.
Un sab. vienaldzīga attieksme pret šo te lietu arī neadekvāta, bet, tā jau mums ir, katru interesē tikai, ja tas skar konkrēti viņu, kamēr viņu neskar, viss vienalga.
Tāpēc jau politiķi var novest to līdz kliņķim, zina, ka tas vairākumam nav būtisks jautājums, vairākums taču veseli.
0
efeja60 > janis17 21.01.2013. 21.13
Es jau augstāk uzrakstiju, lai to konstanto procentu iedalītu medicīnai (kā Igaunijā 13% no algas), tad ir vai nu jāpalielina nodokļi vai kādam jāatņem. Paaugstināt nevar. Kam atņemt? Bankām 2.pensiju līmeni? Tu ko? To nedrīkst!
0
janis17 > janis17 21.01.2013. 16.09
Dzeri, tad kāda jēga no tā projekta, ja tāpat Latvijas tradīcija ir pie ārsta iet, kad viss jau par vēlu, vai cilvēks vienkārši nokrīt gar zemi.
piemēram hepatīta ārstēšana ir dārga, kompensē tik 50% zāļu cenas, bet, ja nebūsi nodokļu maksātājs, nekompensēs pat to. Un tad vēl vairāk trolejbusā uzšķaudījušo izplatīs tādu hronisko buķeti…
Principā trakāk kā viduslaikos…
http://www.irlaiks.lv/health/diet/diseases/article.php?id=6882077
0
Una Grinberga > janis17 21.01.2013. 18.16
@dzeris
Zinot to, ka politiķiem patīk apgraizīt vai pārdalīt to budžeta daļu, kas tieši mazāk skar valsts centrālo aparātu, tad vienīgais veids kā pasargāt veselības budžetu no politiskās ietekmes, ir obligātā veselības apdrošināšana vai speciālais budžets. Kamēr netiks “iezīmēta” nodokļu maksātāju nauda veselības aprūpei uz veselības budžeta dubultošanu var necerēt! Tā kā veselības jautājumi populistu un vispār sabiedrības uztverē nav tik svarīgi (kamēr paši vai radinieki no sistēmas problēmām necieš), veselības joma būs pabērns un papildus nauda tiks novirzīta labākajā gadījumā sociālajai palīdzībai un izglītībai.
0
ligakalnina > janis17 21.01.2013. 16.05
Beidzot, sagaidīju tavu dežūrasprātību, cerēju gan, ka būsi pa šo laiku izdomājis ko jaunu, bet, dabūsi plusiņus arī par to pašu, jums tur publika, pārsvarā, tāda vienkārša, ar visai savdabīgu humora izjūtu, tā ka raksti vēl, droši, “savējie” jau atbalstīs jebkurā gadījumā.
0
Una Grinberga > janis17 21.01.2013. 15.35
@aivarsk
Nevajag jaukt idejas būtību ar idejas tehnisko izpildījumu. To, kas atrodas valsts apmaksāto pakalpojumu portfelī lai nosaka ārsti un kas tiek iekļauts sociālās palīdzības klāstā, lai formulē Labklājības ministrija.
P.S. Ja nemaldos, tad Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kur nav “iezīmēts” veselības nodoklis vai arī nepastāv obligātā veselības apdrošināšana sasaistīta ar darba līgumu.
0
ligakalnina > janis17 21.01.2013. 16.17
Latv. medic. atvēlē turpat uz pusi mazāk no IKP, nekā vidēji ES valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā, ko tad tu gribi?
Un vēl drausmīgā korupcija tai sistēmā un absolūta nespēja organizēt normālu sistēmu, arī šoreiz tur nekas jēdzīgs nesanāk, veido kādu monstru.
Nu, toties birokrātijai mēs tērējam vairāk par visiem, izņemot Maltu un Kipru, att. uz IKP, tādas mums politiķiem prioritātes.
0
ligakalnina > janis17 21.01.2013. 15.29
Parasti t.s. socialās un infekciju slimības, kas apdraud apkārtējos, ārstē bez maksas vai pat piespiedu kārtā.
0