Vīķe-Freiberga: Latvijā īstu mediju brīvību vēl nebaudām

Mediju intrigās iesaista eksprezidenti un prezidentu

Latvijā īsta masu mediju brīvība vēl nav baudāma, šādu viedokli savā profilā sociālajā tīklā “Facebook” paudusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Vīķe-Freiberga šādu spriedumu izteikusi pēc tam, kad nav kļuvusi par TV3 un laikraksta “Diena” projekta “Latvijas lepnums” patronesi, skaidrojot to ar “Dienas” nepatiku. Laikraksts “Diena” šādiem pārmetumiem nepiekrīt, ziņo LETA.

Pēc Vīķes-Freibergas vārdiem, oficiāla politiskā cenzūra, kāda valdīja padomju laikos, Latvijā sen vairs nepastāv, “taču īpašnieki un sponsori nekautrējas iejaukties, piemēram, TV programmu satura noteikšanā, tā pārkāpjot Eiropā par fundamentālu uzskatīto satura veidotāju redakcionālo neatkarību”.

“Mazs piemērs “iz dzīves”. Šī gada 17.novembrī saņēmu ielūgumu no MTG TV Latvija kanālu direktores Baibas Zūzenas piedalīties TV3 programmas “Latvijas lepnums” ierakstā un arī uzņemties šī pasākuma 2012.gada patroneses lomu. Es piekritu un piedalījos, kā bija norunāts. Bija skaists un aizkustinošs vakars. Taču nekas par kādu patronesi vakara gaitā netika minēts. Labi – pie sevis nodomāju – nav jau arī vajadzīgs, jo pasākums bez tā var mierīgi iztikt. Bet ne tur ir tā sāls. [Vēlāk] saņēmu no Zūzenas kundzes e-pasta vēstuli, kas izskaidro, kamdēļ nav noticis tā, kā mūsu starpā bija norunāts. Bijusi pretestība no AS “Diena” puses, kas kategoriski iebilda, ka es tiktu saukta par “Latvijas lepnuma 2012” patronesi. Ņemot vērā faktu, ka “Diena” ir šīgada ceremonijas sponsors, viņai nebijis iespēju viņu viedokli neņemt vērā, jo tad tiktu apdraudēta projekta ceremonijas filmēšana,” rakstīja eksprezidente.

Vīķes-Freibergas pārstāvētā Eiropas līmeņa darba grupa ziņojumā par mediju brīvību Eiropā uzsvērusi to, cik mediju brīvība ir cieši saistīta ar demokrātiju un tās pamata principiem. “Ja apdraudēta tiek viena, rodas nopietns drauds arī otrai. Nav svarīgi, vai spiediens un cenzūra nāk no politiskiem, vai ekonomiskiem spēkiem, no abiem diviem kopā, vai pat no cita medija. Ja mediji nav redakcionāli brīvi, īsti brīva un demokrātiska nevar būt valsts, jo mediji veido to publisko telpu, ar kuras starpniecību mēs visi sazināmies.”

“Dienas” galvenais redaktors Guntis Bojārs šādu Vīķes-Freibergas reakciju sauc par “pēkšņu, skaļu un indīgu”, uzsverot, ka “Dienas” vainas notikušajā nav.

Bojārs skaidro, ka “Latvijas lepnuma” ceremoniju daudzus gadus pēc kārtas rīko “Diena” kopā ar TV3, kurus saista sadarbības līgums un visas rīcības tiek savstarpēji saskaņotas. Kā ik katru gadu, arī šoreiz bijis paredzēts, ka pasākumu atklās augstākā valsts amatpersona, proti, Valsts prezidents Andris Bērziņš, tomēr viņš esot atteicis, aicinot “pasveicināt” TV3, kas pret prezidentu esot izvērsusi negatīvu kampaņu.

“Diena” par šo atteikumu ziņojusi TV3, un nākamajā dienā TV3 atbildējusi, ka par dalību pasākumā esot panākta vienošanās ar eksprezidenti Vīķi-Freibergu patroneses statusā. “Diena” “korektuma vārdā” par to informējusi Valsts prezidenta kanceleju, kas tad nolēmusi mainīt lēmumu, paziņojot, ka Bērziņš ceremonijā tomēr piedalīšoties. Tad esot panākta vienošanās, ka Bērziņš atklās ceremoniju, savukārt Vīķe-Freiberga pasniegs vienu no balvām. Par patronu vai patronesi neesot izvēlēts neviens, “kā tas arī vienmēr ir bijis”.

“Atbilstoši šādai vienošanās TV3 uzraksta pasākuma scenāriju, tas tiek nosūtīts visām pusēm, tiesa, kā izrādās vēlāk, diemžēl ne Vīķei-Freibergai. Valsts prezidenta kanceleja, sazinoties ar viņas pārstāvi, uzzina, ka viņa joprojām ir pasākuma patronese, un maina lēmumu vēlreiz. Proti, Bērziņš sveikšot Latvijas lepnuma ieguvējus pie sevis Melngalvju namā, bet pašā ceremonijā tomēr nepiedalīšoties. Ņemot vērā, ka esošā prezidenta atteikums ir tikai daļējs, scenārijs jau uzrakstīts, ceremonija tuvojas, “Diena” un TV3 paliek pie iepriekšējās vienošanās un jautājumu par patronesi atliek uz nākamo reizi kā iespējamu ilgtermiņa sadarbību,” skaidro Bojārs.

“Šim “Latvijas lepnuma” pirms ceremonijas stāstam, kā redzat, nav ne mazākā sakara ar eksprezidentes piesaukto preses brīvību, taču diemžēl tas caurstrāvo un parāda varas greizsirdību, sīkus aizvainojumus, pat atriebību, neizdarību un māņus – cilvēciski it kā saprotamas un ikdienišķas īpašības, taču ne tās, par kurām būtu jārunā saistībā ar tik izcilu un godīgu pasākumu kā Latvijas lepnums, kurā to ieguvēji ar savu rīcību visai Latvijai apliecina tieši pretējo, ka bez visa sliktā var iztikt un ka patiesās vērtības ir pavisam citas,” piebildis Bojārs.