fbpx

Nesteigsimies palielināt algas valdēs un padomēs 18

Foto: Evija Trifanova, LETA
Dāvids Zalāns
Print Friendly, PDF & Email

Bez lielās brēkšanas par nepieciešamību palielināt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem nav dzirdēts, ka viņi paši būtu pametuši šo darbu

Latvijas Saeima šāgada novembrī 1.lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, kas paredz gandrīz vai dubultot valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu. Šajā rakstā piedāvāju nelielu atskatu uz šīs kapitālsabiedrību algu palielināšanas iniciatīvas vēsturi, ekonomiskajiem aspektiem, pamatojuma trūkumu un iespējamajiem situācijas risinājumiem saistībā ar valsts kapitālsabiedrību valdēm un padomēm.

Pirmkārt

Plāns palielināt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu nav nekas jauns. 2010. gadā Saeimas Tautsaimniecības komisija iesniedza priekšlikumu palielināt valsts uzņēmumu valdēs un padomēs iecelto personu algas. Tobrīd lielo kapitālsabiedrību vadītāji saņēma ap 2800 latu mēnesī. Tāpat kā tagad – 2012.gadā.

Komisijas vadītāja Tautas partijas biedra Venta Armanda Kraukļa priekšlikums paredzēja dubultot atalgojuma koeficientu no 6 uz 12, kā rezultātā lielo uzņēmumu valdes locekļu alga sasniegtu ap 5600 latu mēnesī. Pamatojums šim plānam pirms diviem gadiem bija identisks tāpat kā šoreiz – šī alga esot salīdzinoši maza un profesionāļi aizejot no valdēm uz privāto sektoru.

Tomēr toreiz šis priekšlikums netika atbalstīts – 2010.gadā ekonomiskās krīzes ietekme bija būtiski jūtama visās jomās, strauji bija pieaudzis bezdarbs un neviens nezināja, vai turpmāk situācija nepasliktināsies vēl vairāk. Turklāt tuvojās Saeimas vēlēšanas, pie varas esošās partijas nevēlējās riskēt un pieņemt nepopulāru lēmumu tik riskantā brīdī.

Līdz ar to valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu alga ir palikusi nemainīga līdz pat 2012.gada nogalei. Lieki teikt, ka pa šo laiku – vairāk nekā diviem gadiem kopš priekšlikuma palielināt atalgojumu valdēs – publiski nav izskanējis neviens (!) gadījums, kad kāds būtu labprātīgi aizgājis no labi atalgotā darba valsts uzņēmumu valdēs un devies uz labāk apmaksātu darbu privātajā sektorā. Šādu gadījumu nav bijis.

Tāpēc visi argumenti par algu palielināšanu, lai cilvēki nedotos uz citu darbu, ir vienkārši nepatiesi un diezgan ciniski, ņemot vērā pašreizējo sociālekonomisko stāvokli Latvijā – parastie iedzīvotāji nudien vēl neizjūt to, ka krīze ir beigusies un bezdarbs valstī joprojām ir virs 14%.

Otrkārt

Neskatoties uz to, ka patlaban valdību veidojošās partijas – „Vienotība”, Reformu partija un Nacionālā apvienība – valdības deklarācijā ir publiski apņēmušās uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, nekas neliecina, ka līdz šim šajā jomā notikušas kādas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām.

Joprojām turpinās politizētu cilvēku iecelšana valsts uzņēmumu valdēs un padomēs bez atklātu un godīgu konkursu rīkošanas. Satiksmes ministrs Aivis Ronis jauno lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāju izvēlējās pats, jo “neticot konkursam”, savukārt pirms tam šīs ministrijas pakļautībā esošās a/s “Pasažieru vilciens” valde pēc vairāku mēnešu neziņas, kas bija saistīta ar problēmām par no ES fondu naudas finansēto vilcienu iepirkumu, vienkārši tika nomainīta dažu dienu laikā, tai skaitā to papildinot Saeimā neiekļuvušajam politiķim Aigaram Štokenbergam.

Šo iecelšanas procesu publiski atļāvās kritizēt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija – RP), saucot to par necaurskatāmu un neatbalstāmu. Tas gan netraucēja pašam ekonomikas ministram a/s “Sadales tīkls” valdē bez konkursa iecelt RP pietuvināto A.Pētersonu bez jebkādas pieredzes elektroenerģētikas nozarē. Tas Pavļuta kungam netraucēja arī atlaist Privatizācijas aģentūras valdi un pagaidu valdē iecelt sev pietuvinātas personas.

Šie ir tikai daži spilgtākie gadījumi, kas ilustrē to, ka valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju iecelšanas process nav uzskatāms par kvalitatīvu. Šā gada septembrī kompānijas “Fontes”, kas nodarbojas ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte nāca klajā ar publisku aicinājumu beigt izvēlēties valsts uzņēmumu vadītājus no paziņu loka vai politizēti un sākt profesionālu un godīgu pieeju valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāju atlasei. Diemžēl izskatās, ka politiķu un atbildīgo ministru vidū Latvijā vadošas personāla atlases kompānijas vadītājas aicinājums palicis nesadzirdēts.

Treškārt

Latvijai, kā jau daudzām bijušās Padomju Savienības valstīm, ir izcili negatīva pieredze ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Neskatoties uz valdes locekļu lielo atalgojumu, Latvijas kapitālsabiedrības tā arī nav tikušas veiksmīgi pārvaldītas, turklāt dažreiz ar būtiskiem zaudējumiem valstij un nodokļu maksātājiem.

Piemēri nav tālu jāmeklē. Pret Bertoltu Fliku, bijušo lidsabiedrības „airBaltic” valdes locekli, jau sākta tiesvedība par apzināti kaitnieciskām darbībām, turklāt arī „airBaltic” padomes locekļu bezdarbība, kā uzskata eksperts Tālis Linkaits , radīja būtiskus zaudējumus „airBaltic” un Latvijas valstij kā uzņēmuma kapitāldaļu turtētājai. Lieki teikt, ka „airBaltic” padomes locekļus politizētā veidā iecēla Satiksmes ministrija.

Otrs zināmākais piemērs ir a/s “Pasažieru vilciens” valde, kura tā arī nespēja īstenot korektu iepirkuma procedūru no ES fondu naudas finansētajam vilcienu iepirkumam, kā rezultātā konkursa uzvarētājs spāņu kompānija CAF ir sākusi tiesvedību pret Latvijas valsti Stokholmas arbitrāžas tiesā. Nelabvēlīga lēmuma gadījumā Latvijas valstij var nākties zaudēt desmitiem miljonu latu.

Šie gadījumi saistībā ar valsts kapitālsabiedrībām runā paši par sevi, tomēr izskatās, ka visinteresantākā situācija šajā jomā varētu būt kapitālsabiedrībās, kurās daļa pieder ne tikai valstij, bet arī pašvaldībai. Piemēram, Ventspils brīvostas valdes locekle un premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniece Sandra Bukane pirms trim mēnešiem žurnālistam Lato Lapsam tā arī nespēja paskaidrot, kādus pienākumus viņa veic savā amatā, savukārt pret Rīgas brīvostas pārvaldi patlaban ir ierosinātas trīs administratīvās tiesvedības, bet pirms diviem gadiem KNAB bija pat ierosinājis kriminālprocesu.

Šie visi ir tikai daži pēdējo mēnešu spilgtākie gadījumi, kas parāda valžu un padomju locekļu neprofesionālu darbību. Visi šie gadījumi liecina par ļoti, ļoti būtiskām problēmām valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un atbildīgo institūciju izpratnē par to, kādai tai jābūt.

Kāds ir situācijas risinājums?

Vispirms, Latvijas Saeimai nevajadzētu steigties ar likumprojekta “Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemšanu 2.lasījumā. Atbildīgajai komisijai vajadzētu svītrot no tā normu par valsts kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojuma palielināšanu. Šāda rīcība būtu tikai loģiska, ņemot vērā iepriekš norādītos argumentus – valžu un padomju locekļi nedodas prom uz privāto sektoru, šo cilvēku iecelšana amatā ir nekvalitatīva un bieži neatbilstoša amatam, kā arī esošo valžu un padomju locekļu darbība mēdz būt tik nekompetenta, ka rada būtiskus zaudējumus valstij.

Tālāk ir divi scenāriji – sauksim tos nereālais un reālais. Nereālais būtu, ka valdība un atbildīgā Ekonomikas ministrija kopā ar Pārresoru koordinācijias centru izstrādātu kritērijus, lai rūpīgi izvērtētu visu esošo politiskā tirgus rezultātā amatā iecelto valdes locekļu kompetenci un atbilstību amatam, darbības rezultātus un atbrīvotu no pienākumu pildīšanas tos, kuri attiecīgos kritērijus neizpilda, to vietā konkursa kārtībā ieceļot kompetentus profesionāļus. Tādējādi garantējot, ka turpmāk atkal Latvijas valstij nenākas tiesāties ar bijušajiem uzņēmumu valžu un padomju locekļiem par zaudējumu radīšanu Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, kā, piemēram, gadījumā ar „airBaltic”.

Diemžēl nekas neliecina, ka tuvākajā laikā šis scenārijs varētu īstenoties. Reālais scenārijs savukārt paredz to, ka vismaz turpmāk uz katru vakanto valdes locekļa amatu tiek sludināts atklāts konkurss un pretendenti tiek izvērtēti, tikai balstoties uz viņu profesionālo kvalifikāciju, nevis politisko piederību vai atrašanos paziņu vai kursabiedru lokā atbildīgajam politiķim, kā tas noticis līdz šim.

Diemžēl arī šis variants var nepiepildīties. Pārresoru koordinācijias centra (šis centrs vada darba grupu par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu) vadītājs Mārtiņš Krieviņš nesenā intervijā norādīja – lai gan tic, ka valsts uzņēmumu valdēs ir iespējams iecelt augsti kvalificētus profesionāļus, visticamāk, tas neīstenosies tuvāko divu trīs gadu laikā, tam esot nepieciešams ilgtermiņa risinājums.

Līdz ar to atliek tikai cerēt, ka Latvijas Saeimai un valdībai pietiks godaprāta un, pat ja tās nespēs labi apmaksātos amatos kapitālsabiedrību valdēs un padomēs turpmāk neiecelt savējos, vismaz nerīkosies atklāti ciniski un šiem cilvēkiem nepalielinās jau tā ekonomiski nepamatoti lielās algas. Nodokļu maksātāju naudu tomēr varētu izmantot daudz lietderīgāk un efektīvāk.

Autors ir neatkarīgs pētnieciskais žurnālists

 

Komentāri (18)

Ilze Nagla 05.12.2012. 11.23

kamēr valdes bus siltas vietas savējiem partijas biedriem un čomiem, algas palielināt nevajadzētu. bet ja vēlamies labu uzņēmumu pārvaldību, kas rezultējas šo uzņēmumu peļņā vai tās pieaugumā ar attiecīgām iemaksām valsts budžetā, būs jāpiesaista vadītāji no privātā sektora. gribu redzēt, kā tas ir iespējams ar politiski noteiktu algu 2000 latu apmērā. nebūs nekas un turpināsim muļļāties. jautājums komplekss – kapitālsabiedrību vadītāju atlase, profesionāla darba uzraudzība (sākot jau ar konkrētu mērķu noteikšanu uzņēmumiem) un atalgojums.

+3
0
Atbildēt

1

    Una Grinberga > Ilze Nagla 05.12.2012. 14.50

    @deis
    Magoni arī lielāka alga neapmierinātu, jo ar savu firmu tas pumpē ārā lielāku summu no LDz, bet kādu lielo privāto uzņēmumu vadītāju gan apmierinātu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ligakalnina 05.12.2012. 07.59

Kur runa par labiem “robiem” savējiem un partiju kasēm, nekādi argumenti nestrādā, palielinās tās algas tik un tā.
Ir lietas, kas Latvijā nemainīsies nekad, lai kādas partijas pie varas arī nebūtu,mentalitāte tāda, tur neko nevar darīt.
Un kolektīvās bezatbildības sistēma, kas mums sen iedibināta, strādā arī šeit, neviens no neveksmīgajiem pārvaldītājiem, kur ar neapbruņotu aci redzama korupcija, nekādu atbildību nav nesis, ja par atbildību nevar nosaukt pārcelšanu tikpat “smagā un atbildīgā” amatā.
Vispār, Latvijā sen izveidojusies t.s. “nomenklatūra”, kā PSRS laikos, rūpnīcas direktoru, atbildīgo par kādu nozari, utt., kurš visu salaidis grīstē, pārcēla vadīt citu iestādi vai uzņēmumu, galvenais rādītājs bija būt uzticamam partijas biedram, un kas tad tagad ir mainījies, izņemot to, ka “nomenklatūras” skaits, vismaz, dubultojies.

+5
-3
Atbildēt

4

    aivars_silins > ligakalnina 05.12.2012. 10.01

    Zaļie ābolīši smuki pārkrāsojušies oranžā krāsā. Tikai bruģakmeņi kaut ko var iemācīt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 05.12.2012. 09.27

    Nebūs pirms, būs pēc vēlēšanām, tāpat vien par to runāt nesāka, un visas varas partijas ir stipri ieinteresētas, par sevi, mīļajiem, neaizmirsīs, nesatraucies.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Kārlis > ligakalnina 05.12.2012. 09.16

    Nesen runāju ar vienu ietekmīgu deputātu. Viņš man atklāja vienu svarīgu lietu , ja tu nebalsosi pēc īkša norādes, tad gatavo ceļa somu ( tiek atgādināti visi tavi grēki, ja nelīdz tie – tad radu grēki) Kuram gribas atstāt savu ienākumu iesildītu vietiņu? Tā varētu turpināt…..

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Andris Jautriņš > ligakalnina 05.12.2012. 08.31

    Ceru (un tikai!), ka vismaz pirms vēlēšanām dzera pravietojums, ka algas raus augšā jebkurā gadījumā, nebūs paties…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

emb_riga 05.12.2012. 12.42

Prātīga doma.2800ls ir laba alga priekš Latvijas.Ja nemaldos,tad premjers saņem 1900.Lai nu paciešas līdz 2014.gadam,kamēr neesam ieviesuši €,ni un ni.

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu