Rūpniecībai pavīd gaisma pasaules tirgus tuneļa galā

Par rūpniecības izlaidi 2012.gada oktobrī

Ļoti sarežģītos ārējos apstākļos Latvijas apstrādes rūpniecība oktobrī spējusi panākt nelielu izaugsmi mēneša griezumā: par 0,3%, kā arī par 5,3% gada griezumā. Tradicionāli no laika apstākļiem atkarīgā enerģētika un ieguves rūpniecība pavilka rūpniecības kopējo izaugsmes gada rādītāju uz leju līdz +3,1%.

Runājot par apstrādes rūpniecības galvenajām nozarēm, oktobrī var atzīmēt kādu ievērības cienīgu notikumu – pieaugums pārtikas rūpniecībā (gada griezumā) pārsniedzis pieaugumu rūpniecībā kopumā.

Nozarei palīdzēja arī „izdevīgā” pērnā gada oktobra bāze, taču liels nopelns te ir jau ilgstoši straujajam nozares eksporta kāpumam, kas ļāvis ārējo tirgu ietekmei kļūt izšķirīgai uz izmaiņu virzienu. Iekšējais tirgus joprojām ir bāze, kas nodrošina vairāk nekā pusi apgrozījuma, bet nav galvenais izmaiņu noteicējs.

Pavisam cits stāsts ir par koksni – tā pirmo reizi kopš 2009.gada jūnija iegrimusi mīnusos. Kritums par 1,4% pret pērno oktobri acīmredzami saistīts ar vispārējo ekonomisko situāciju Eiropā un konkrēti celtniecības nozarē, kā arī resursu ierobežotību. Diezgan smagi klājas zāģētavām, kurās kritums ir par 12,5%, bet, par laimi, tieši pretējas izmaiņas notikušas tālākas pārstrādes produktu ražošanā. Tāpat ar kokapstrādi saistītajā mēbeļu ražošanā ir gada pieaugums, turklāt sen nepieredzēts: +15,8%.

Ļoti kontrastaina aina patlaban ir metālapstrādē un mašīnbūvē, kas kā kopums ir lielākā rūpniecības nozare. Starp labajām ziņām – metālizstrādājumu ražošana pieaugusi par 3%, samazinot gada kritumu līdz -3,2%. Šī nozare iepriekšējos trīs mēnešos nepārprotami bija sajutusi pasaules krīzes ietekmi. Ja atkopšanās pirmie vēstneši pasaules rūpniecībā novembrī (skat. raksta nobeigumu) izrādīsies noturīgi, tas būs lūzuma punkts, jo investīciju aktivitāte sektorā pieļauj izlaides kāpumu, ja vien ir pieprasījums.

Taču tieši šajā brīdī pasaules vājuma ietekme, iespējams, sasniegusi mašīnbūvi. Gan elektrisko iekārtu, gan citu iekārtu, mašīnu un mehānismu ražošanā vērojams nopietns kritums pret oktobri, attiecīgi par 3,9% un 9,5%. Elektriskās iekārtas joprojām plusos ir gada griezumā (+14,7%), bet pārējās – jau mīnusos (-7,1%).

Straujš kritums mēneša griezumā ir metālu ražošanā, bet tas noticis no ļoti augstas bāzes un gada griezumā joprojām ir lieli plusi (+29,5%). Lielākais mēneša izlaides apjoms vairāk nekā 10 gadu laikā bijis citu transportlīdzekļu, tātad kuģu un sliežu transporta ražošanā.

Septembrī piedzīvoto izejvielu trūkumu acīmredzot pārvarējuši ķīmiķi, izlaidi atjaunojot aptuveni augusta un arī pagājušā oktobra līmenī. Labs gada izaugsmes rādītājs ir farmācijā, bet janvārī-oktobrī kopumā reģistrētais izlaides pārmaiņu rādītājs joprojām ir mulsinošs -2,8%.

Vēsturiski labāko postpadomju līmeni gandrīz aizsnieguši papīra ražotāji, bet vairākumam citu mazāko nozaru patlaban nav skaidra pārmaiņu virziena.

Apstrādes rūpniecība šogad priecējusi ar labiem gada izaugsmes rādītājiem, bet statistiski tie bijuši iepriekšējā gada laikā panāktā progresa atbalss, līmenim šā gada ietvaros nav bijis skaidras virzības. Tiek veiktas investīcijas, lai būtu kāpums, Latvija pēckrīzes periodā ir starp ES līderēm ar ieguldījumiem mašīnās un iekārtās attiecībā pret ekonomikas lielumu.

Tāpēc pietiktu kaut vai ar mērenu situācijas uzlabošanos pasaulē, lai rūpniecības produkcijas izlaide augtu. Rūpniecība ir ārējām norisēm visvairāk pakļautais sektors. Šis gads un jo īpaši laiks kopš vasaras sākuma nav bijis patīkams pasaules rūpniecībai. Pagaidām izmaiņu virziens nav pilnīgi skaidrs, taču ir redzami gaismas stariņi.

„JP Morgan” apkopotais indekss (tas apkopo pasaules rūpniecības uzņēmumu pasūtījumu vadītāju sniegtos situācijas vērtējumus (PMI)) novembrī nedaudz uzlabojies – no 48,8 līdz 49,7, gan paliekot zem 50 robežas jeb norādot vien uz iespējamu lejupslīdes tempa samazināšanos.

Mums īpaši svarīgajā eirozonā PMI indekss novembrī uzlabojās, taču arī lejupslīdes tempu variāciju ietvaros indekss zem 50 robežas bijis 16 mēnešus. Ļoti nejaukie dati par pakalpojumu nozari, kas veido krietni vairāk nekā pusi ekonomikas, liecina, ka recesija eirozonas ekonomikā 4.ceturksnī ir padziļinājusies.

Rūpniecībai nelielu cerību sniedz eksporta sniegums, kamēr situāciju iekšējā pieprasījuma nozarēs varētu raksturot kā lejupejošu spirāli.

Arī Lielbritānijā situācija mainījusies vien lēnākas lejupslīdes virzienā. Tas pats sakāms par Centrāleiropu, taču situācija patlaban uzlabojusies mums ļoti svarīgajā Krievijas tirgū. Arī „tālajās” jaunattīstības valstīs jaunākajos rūpniecības datos virziens ir uz augšu – gan Ķīnā, gan Indijā un Brazīlijā.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts