Ārvalstīs tiek veikti ap 90% latviešu valodas, kultūras, vēstures, politikas, mūzikas, dejas un teātra pētījumu
Diskusijās par augstākās izglītības finansēšanu izskan viedoklis, ka Latvijas kultūras un nacionālās valsts pastāvēšana ir apdaudēta, ja aizskar programmas, kas pēta un māca Latvijas kultūru, mākslu un identitāti. Jo neviens cits, izņemot mūs pašus, latviešus, šīs tēmas nepētīs un nemācīs, valoda un kultūra izmirs.
Tāpēc augstākās izglītības finansētājiem ir būtiski zināt, kuras skolas veic kvalitatīvus Latvijas kultūras pētījumus un publicējas starptautiski atzītos žurnālos. Šī informācija noderēs arī tiem, kuri domā par doktorantūras studijām Latvijas kultūras pētniecībā.
No Web of Science datiem analizēju starptautiski atzītās publikācijas par Latviju. Kopā kopš 1991. gada Latvija ir pētīta 3517 reizes. No šī kopējā skaita 762 pētījumi ir par Latvijai specifiskajiem jautājumiem – kultūru, valodu, vēsturi, politiku un mākslām.
Infografikā izmantoti Thomson Reuters ISI Web of Science dati. Izmantotas 1991.-2012. gadu publikācijas, kuru nosaukumā vai kopsavilkumā minēta Latvija. Skaitļu summa var nesakrist ar kopējo rādītāju, jo viens raksts var piederēt vairākām jomām, institūcijām vai valstīm. Par 2011. gadu var būt daļēji dati.
Autors ir zinātnes un tehnoloģiju politikas doktorantūras students Džordžijas Tehnoloģiju institūtā Atlantā
Komentāri (18)
Kristīne Rudzīte-Stejskala 16.11.2012. 10.13
Rezultāti neizbrīna. Tāpēc brīdī, kad mākslas augstskolas bļauj, ka nepieciešams lielāks finansējums kvalitatīvākiem pētījumiem, tad rodas jautājumi. Piemēram, kāpēc ESF vairs nedod naudu Kultūras akadēmijas doktorantiem? Vai gadījumā iemesls nebija tāds, ka neviens nespēj pabeigt disertācijas laikā? Atgriežoties pie H.Demakovas – viņa ESF naudu saņēma, ja nemaldos, 4 gadus. Saņemot 800 Ls mēnesī, četros gados var paspēt uzrakstīt promocijas darbu, turklāt tas būtu pieklājīgi, jo Eiropa par to maksā un sagaida rezultātus (ok, ja cilvēks stipendiju uztver kā uzturlīdzekļus, tad tas ir cits stāsts).
Medijiem vairāk jāvelk ārā šādas lietas, jo patlaban sabiedrība redz tikai virspusi – neapmierinātos augstskolu vadītājus un īpatnējo Ķīli. Tas pats par studiju programmām – (saprotu, ka tas ir dārgi un grūti īstenojams) tās nevar izvērtēt, skatoties uz uzrakstītajām programmām, vētītājam ir jāsēž lekcijās un jāanalizē, vai pasniedzējs stāsta to, kas minēts programmā. Programmas mēdz būt uzrakstītas skaistas, taču tās netiek īstenotas.
Problēmas h-izglītībā ir acīm redzamas un elementāras. Man šķiet, ka par problēmām augstākajā izglītībā ir jārunā no šāda skatu punkta.
1
Jolanta > Kristīne Rudzīte-Stejskala 17.11.2012. 14.40
Kas uga_skulmem pret Demakovu? Iepriekšējais viedoklis “+ Ķīlis (vai vienkārši žurnālisti) varētu painteresēties, vai Helēna Demakova ir beigusi LKA doktorantūru. Šī rakstīja disertāciju, saņemot ESF naudu un bija paredzēts aizstāvēt ja ne pirms 2 gadiem, tad pērn toč. Man nav nekas pret to, ka Helēna saņēma lielo stīpu, tomēr, cik dzirdēts akadēmiskajās aprindās, darbs ir ļoti švaks. Varbūt mediji varētu palūgt LKA Helēnas disertācijas manuskritpu.” drīzāk pieder Delfu komentāros, nevis Ir lasītāju pulkā.
0
ievuliitis 16.11.2012. 10.01
Atvainojos, ka ar savu primitīvu cittautietes loģiku jaucos smalki zinātniskā tēmā. Pēc manām domām mākslas un kultūras augstskolu galvenā funkcija ir izskolot profesionāļus, kas to mākslu un kultūru spētu radīt, uzturēt un nest tautā. Lai gudriem pašmāju un ārzemju pētniekiem būtu ko pētīt ne tikai pagātnes, bet arī tagadnes un nākotnes nozīmē.:)
2
Signija Aizpuriete > ievuliitis 16.11.2012. 14.14
——-
Neesmu ne ‘South Park’, ne ”Krēslas” fanu pulciņā – tāpēc tikai piedāvāju informāciju domāšanas asināšanai (smadzeņu kustināšanai):
Šoreiz – žurnālistes un rakstnieces Ingas Jērumas viedoklis.
(..)
Nauda, nauda un tikai nauda
Kamēr es gudroju, vai mans domu gājiens ir vai nav pareizs, uz Latviju ciemos atbrauca mana krustmeita Laila Grīnberga. Viņa ieguvusi bakalaura grādu Londonas universitātes Karaļa koledžā (King’s College) angļu valodā un literatūrā un šopavasar beidza maģistrantūru Izglītības institūtā (Institute of Education). Viņas maģistra darba temats bija par izglītības nozīmi sabiedrības attīstībā. Parunājot ar viņu, beidzot sapratu, ko nozīmē kultūras ministres teiktais apaļā galda sarunās “Latvijas Avīzē”: “Mēs nedabūsim naudu, ja nerunāsim valstiskā valodā.” Un valstiskā valoda, pēc ministres domām, ir noskaidrot, kāds labums būs valstij no tā, ka cilvēki lasīs. Citēju: “Labums būs, ja teiksim: izdosim četrus, piecus, septiņus žurnālus, un no katriem tūkstoš iedzīvotājiem to izlasīs simts, tad bērniem skolā lasītprasme uzlabosies no vidēja līmeņa līdz augstam.”
Valstiskā valoda tātad ir skaitļu valoda?
– Tieši tā, – apstiprināja mana krustmeita. – Rietumos jau sen tiek iedzīvināta teorija – cilvēkiem jāmācās, lai vēlāk varētu pelnīt naudu un vairot valsts bagātību. Jautājums vienmēr ir – vai tu noliki eksāmenu? Tā ir tā sauktā cilvēku kapitāla teorija (human capital theory). Tevī investē, tu iegūsi noteiktu zināšanu daudzumu un vēlāk šo ieguldījumu atmaksāsi, vairodams savas valsts ekonomisko potenciālu….’
«Krēsla» mūs gaismā neizvedīs
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356617:lkrslar-ms-gaism-neizveds&Itemid=201
0
Sandris Maziks > ievuliitis 17.11.2012. 22.47
edge_indran ——-
“«Krēsla» mūs gaismā neizvedīs”
В дерме броду нету
0
loptik 16.11.2012. 09.18
Labs ieskats. Atzīmēšu gan arī, ka jāskatās dziļāk. Pat tie pētījumi, kuros ir kā latviešu tā ārzemju zinātnieki, pagalam daudzos gadījumos izrādītos, ka latvieši tajos “strādā par latvieti”, t.i. pienākums ir pamatā būt tulkam, kopētājam un vietējās specifikas pārzinātājam. Atklāti sakot, gribētos atrast kaut vienu latviešu pētnieku, kurš būtu publicējies peer reviewed žurnālos, būtu vadošais pētnieks no pētnieku grupas, un tēma nebūtu no sērijas “Latvijas politika z jomā no 19XX līdz 20YY”. Varbūt tādi ir daudz, bet tad varbūt jāveido “Zvaigžņu liste”.
3
0
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > loptik 16.11.2012. 14.04
——-
Autors ir zinātnes un tehnoloģiju politikas doktorantūras students Džordžijas Tehnoloģiju institūtā Atlantā.
============================================================================= Superīgs! Atliek vien paskatīties uz aizvien pieaugošo ASV parādu, lai APJĒGTU visu to speciālistu patieso IQ.
Sākotnēji gan vajadzētu savu darbu sekas izlabot, tad turpināt pļāpāšanu par ‘kvalitāti’, ko Rietumu gudrie spējot panākt:
http://www.usdebtclock.org/
0
loptik > loptik 17.11.2012. 01.00
Isti nezinu, ko saja konteksta nozimee “1st country”. Es vairak par to, ka pat shis niecigais rakstu skaits ar Latvijas autoriibu, iespejams, uzrada parak optimistisku ainu. Ir divi diezgan izplatiti “nacionalas zinatnes” veidi Latvijaa:
1) “strada par latvieti” t.i. vietejas specifikas eksperti. Pamataa raksturiigs socialas zinatnes. Piem. paredzu, ka driz noverosim socialo zinatnju rakstu bumu ar rakstiem “2008 – 2010 krizes ietekme uz x nozari”. Tas ir gaismas gadus talu lidz normalai zinatnei, kuras merkis ir atklat kaut ko jaunu sava nozaree.
2) finansu industrijaa tos sauc par “quants”. Matematikas vai programmesanas intensivas nozares ir kads, kurs dara tehnisko darbu: vac datus, kopee, programme. Autors paradas blakus petijuma vaditajam, bet arii shis process nav seviski kvalificets. Arii taa ir muusu loma. Ja vel atceresimies, ka ES fondu sadalee labakas iespejas dabut grantus ir, ja piesaisti liekezhus no kohezijas valstim, iegustam otru lielu “nacionalo zinatnieku” grupu…
Protams, abas shis grupas var izaugt, it seviski otraa. Tachu vai izaug?
Un tad ir tie citi – tadi, kuriem tiesam ir ko teikt sava nozaree. Cik saprotu no nostastiem, tads kadreiz savaa nozaree bija Janis Stradins, lidz bridim, kad vinja nozare izchaksteja. Kas ir tagad? Varbut javelk ara tos retos vaardus, ja taadi ir, un varetu sakt ari vinjiem maksaat daudz vairak.
0
Ira > loptik 16.11.2012. 14.45
Nav tik traki. Latvija kā publikācijas “1st country” ir 80% gadījumu, kad latvieši ir piedalījušies.
0