Alkohola lietošana jāmazina ar izglītošanu, nevis aizliegumiem

Nozaru pārstāvju vienošanās par alkohola reklāmu parasti ir pat stingrāka par jau esošo likumā iekļauto mārketinga regulējumu

Sabiedrības attieksme pret alkohola ražotājiem un to mārketinga aktivitātēm nekad nav bijusi vienprātīga. Tas īpaši redzams patlaban, kad aktualizējusies diskusija par stingrākiem alkohola reklāmas ierobežojumiem, kuras ietvaros kaismīgi alkohola apkarošanas apoloģēti arvien skaļāk pārmet alkohola ražotājiem dzīšanos pēc peļņas uz sabiedrības veselības rēķina.

Tomēr jāņem vērā, ka alkohola kā jebkuras citas preces apriti nosaka brīvā tirgus principi un patērētāju pieprasījums. Līdz ar to apgalvojums, ka stingrāks reklāmas regulējums ir efektīvs rīks alkohola patēriņa samazināšanai, ir pārsteidzīgs un lielā mērā uz emocijām balstīts. Lai risinātu alkohola kaitīgas lietošanas problēmu, ir nepieciešams plašs aktivitāšu kopums, kas jābalsta uz rūpīgu alkohola lietošanas paradumu analīzi.

Diskutējot par alkohola reklāmas ierobežojumiem, ir jāapzinās, ka alkohols nav ierindas produkts – tā pārmērīga lietošana var nest nopietnas sociālās sekas, ietekmējot gan indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, pieprasījums pēc alkohola ir bijis vienmēr un būs arī turpmāk. Interesanti, ka virkne atzītu starptautisko akadēmisko pētījumu liecina, ka kopējais alkohola patēriņš un alkoholisma līmenis valstī noteikti nav saistīti rādītāji. Tas norāda, ka, strādājot pie pārmērīga alkohola patēriņa problēmas risināšanas, ir svarīgi pievērsties arī jautājumam par pārdomātu tā patērēšanu jeb iedzīvotāju izglītošanu, nevis koncentrēties tikai uz vienu risinājumu – brīvo tirgu ierobežojošām aktivitātēm.

Arī Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Alkohola rīcības plāns 2012.-2020.gadam tā pašreizējā redakcijā akcentē nepieciešamību paaugstināt informētības līmeni par kaitīgas alkohola lietošanas (nevis produkta lietošanas vispār) ietekmi uz veselību, sociālo un arī ekonomisko attīstību, arīdzan uzsverot, ka jebkurām stratēģijām un intervencēm jābūt tikai pierādījumu balstītām. Jēdziens kaitīga (jeb bīstama) alkohola lietošana (harmful consumption) jau savā būtībā raksturo patēriņa dabu – pārmērīga alkohola lietošana, nezināmas izcelsmes vai surogātproduktu patēriņš, alkohola lietošana atļauto produkta lietošanas vecumu nesasniegušu jauniešu vai topošo māmiņu vidū u.tml. – tas ir patēriņa veids, pret kuru aktīvi vēršas arī dzērienu nozare.

Maldīgi domāt, ka nozare ir ieinteresēta tikai izdzertajā apjomā – bezatbildīgs patērētājs ne vien rada sociālu risku un nav vēlams nozares reputācijai, bet bieži vien arī ir deklasēts lietotājs – nevis nozares, bet nelegālā produkta patērētājs.

Nenoliedzami, reklāma ir viens no jebkura produkta tirdzniecības virzītājspēkiem. Tajā pašā laikā nav pamata cerēt, ka alkohola reklāmas aizliegums samazinās pieprasījumu pēc tā. Tas, kas varētu mainīties, ja šādi ierobežojumi stātos spēkā, ir izmaiņas tirgus sadalījumā starp dažādiem zīmoliem, kur ieguvēji būtu labi zināmi dzērieni ar augstu atpazīstamību, ilgu vēsturi un atzītu kvalitāti.

Savukārt aizliegumu ietekme uz alkohola kā produkta patēriņu nebūt nebūs izteikta – īpaši, ja alkohols no ekonomiskā viedokļa nav tiešs citu pārtikas produktu aizvietotājprodukts. Piemēram, aizliedzot automobiļu reklāmu, neviens negaida, ka mazināsies cilvēku nepieciešamība pārvietoties vai auto tirdzniecība, taču notiks tirgus iekšējā pārdale – ieguvēji būs spēcīgākie zīmoli, kuru virzīšanā aktīvai reklāmai ir mazāka loma. Turklāt, ņemot vērā dramatiski lielo nelegālā alkohola tirgus īpatsvaru Latvijā, reklāmas aizliegums neietekmēs nelegālā alkohola patērētāju, kuri ir ļoti būtiska un apjomīga auditorija alkoholisma līmeņa samazināšanas kontekstā.

Alkohola ražotāji, kas darbojas legāli, apzinās savu atbildību un ir gatavi meklēt risinājumus kopā ar veselības nozares pārstāvjiem un iesaistīties sabiedrības izglītošanā. Diemžēl līdz šim šāda veida sadarbība nav bijusi pietiekami plaša, jo ražotāji joprojām tiek vērtēti kā „pretējās frontes spēlētāji” un sadarbības piedāvājumi nereti tiek noraidīti. Neskatoties uz to, Latvijas alkohola ražotāji pēdējo gadu laikā ir iniciējuši virkni izglītojošu aktivitāšu, apliecinot, ka ir sociāli atbildīgi un īsteno sabiedrībai nozīmīgus projektus.

Piemēram, pirms diviem gadiem LADRIA kopā ar sadarbībai atvērtajiem ārstiem narkologiem dažādu mērķauditoriju izglītošanai ir izveidojusi interneta vietni “dzeratbildigi.lv”. Jānorāda, ka šis resurss kļuvis par vienu no populārākajiem šāda veida resursiem Eiropā – ik gadu to skata vairāk nekā 20 tūkstoši unikālu apmeklētāju, kas liecina, ka portāla saturs ir nozīmīgs.

Tāpat daļa nozares pārstāvju, atbalstot brīvprātīgu iniciatīvu, ziedo savu brīvo laiku un dodas uz skolām pie vidusskolēniem – pilngadīgiem jauniešiem ar lekcijām par atbildīgu alkohola lietošanu. Tas tiek darīts, apzinoties, ka, sasniedzot pilngadību, pastāv ļoti liels risks, ka tieši nezināšanas dēļ alkohola lietošana jauniešu vidū var kļūt pārmērīga un negatīvi ietekmēt visu turpmāko dzīvi. Tādēļ mēs stāstām par to, kādas sekas gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai var radīt pārmērīga alkohola lietošana un brīdinām arī par nezināmas izcelsmes alkohola bīstamību.

Vēl viens darbības virziens ir izpēte. Lai iegūtu objektīvus datus par alkohola lietošanu Latvijā, pirms gada LADRIA sadarbībā ar Latvijas augstskolu pētniekiem ir veikusi Latvijā pirmo starptautiski aprobētas metodoloģijas balstīto pētījumu par nelegālā alkohola tirgu. Rezultātā ir radušās jaunas atziņas un konkrēti piedāvājumi nelegālā alkohola apkarošanai – ar tiem esam dalījušies ar Latvijas valdības pārstāvjiem un alkohola politikas veidotājiem arī starptautiskā līmenī.

Pirms dažām nedēļām LADRIA ir sākusi sociālo kampaņu “Aizkulises”, kuras mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz sekām, ko dzīvībai un veselībai var radīt nelegālas un nepārbaudītas izcelsmes alkoholisko dzērienu iegāde un lietošana. Gatavojoties šai kampaņai, esam veikuši izpēti un konstatējuši virkni noderīgu faktu par alkohola lietošanas paradumiem Latvijā, kas palīdzēs turpmāk mūsu aktivitātes padarīt vēl mērķtiecīgākas un aizsargāt patērētāju.

Ņemot vērā alkoholisko dzērienu jeb tā dēvētās „grēka industrijas” specifiku, gan ražotājiem, gan reklāmas pārstāvjiem jāapzinās, ka šīs nozares produktu mārketingam jāatbilst augstākajiem ētikas standartiem.

Latvijā diemžēl šiem jautājumiem netiek pievērsta pienācīga uzmanība, kaut gan atbildīgai alkohola reklāmai ir būtiska loma patērētāju kultūras veidošanā. Ņemot to vērā, 24.oktobrī LADRIA sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un Eiropas Foruma par atbildīgu alkohola lietošanu atbalstu (EFRD) organizēja semināru par atbildīgu alkohola reklāmu. Tajā piedalījās vairāk nekā simts Latvijas alkohola un reklāmas nozares pārstāvju. Seminārā kopā ar Eiropas regulācijas jomas ekspertiem, vietējiem ražotājiem un reklāmas ekspertiem tika iepazīta labākā starptautiskā prakse un meklēti risinājumi atbildīga alkohola mārketinga izaicinājumiem.

Diskusijā secināts, ka vēl viens veids, kā nozare var apliecināt savu atbildīgo attieksmi pret patērētāju, ir pašregulējums.

Proti, iesaistīto nozaru pārstāvju publiska vienošanās par normām, kas attiecas uz alkohola reklāmu, papildina un parasti ir pat stingrāka par jau esošo likumā iekļauto mārketinga regulējumu.

Izcils piemērs tam ir Eiropas Forums par atbildīgu alkohola lietošanu – organizācija, kas apvieno 32 alkohola ražotāju nacionālās asociācijas no visas Eiropas. Visi organizācijas dalībnieki ir vienojušies par kopējiem mērķiem un arī mārketinga standartiem par alkohola reklāmas izvietošanu un saturu.

Vēlos uzsvērt, ka visas iepriekšminētās aktivitātes tika veiktas esošā normatīvā regulējuma ietvaros, kas parāda – kamēr notiek skaļas diskusijas par jauniem ierobežojumiem, daudz lietderīgāk būtu koncentrēties arī uz lietām, kuras var reāli paveikt ar niecīgu finansiālu ieguldījumu, bet ar patiesu gribēšanu un brīvprātīgu darba ieguldījumu kopīga mērķa sasniegšanai. Protams, lai īstenotu vēl lielāka mēroga projektus un sasniegtu vēl plašāku auditoriju, ir nepieciešama arī veselības nozares institūciju iesaiste gan no valstiskā, gan no nevalstiskā sektora.

Ne problēmas, ne to risinājumi nerodas tikai vienas nozares darbības rezultātā. Mēs kopā veidojam šo valsti un sabiedrību – arī atbildība par  šajā jomā pieņemtajiem lēmumiem, paveikto vai nedarīto ir kopīga. Tieši tādēļ, strādājot pie alkohola kaitīgā patēriņa samazināšanas valsts līmenī, ir nepieciešama dziļa un daudzpusīga problēmas analīze un uz to balstīti iedarbīgi risinājumi, kuru īstenošanā alkohola ražotāji ir gatavi piedalīties kā līdzvērtīga iesaistītā puse.

Autors ir Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas (LADRIA) valdes loceklis