Aizmizāju prom

  • Ieva Puķe
  • 17.10.2012
  • IR
«Bebra dambis strādā gluži kā mazie HES, kas foreļu izplatību samazinājuši dramatiski. Rada nepārvaramu šķērsli nārsta ceļā: zivij nav kur ieskrieties, lai dambi pārlēktu,» skaidro ne tikai rūdīts makšķernieks, bet arī zivju draugs Andris Akmentiņš. Tikko nojaucis bebru krāvumu foreļupē.

«Bebra dambis strādā gluži kā mazie HES, kas foreļu izplatību samazinājuši dramatiski. Rada nepārvaramu šķērsli nārsta ceļā: zivij nav kur ieskrieties, lai dambi pārlēktu,» skaidro ne tikai rūdīts makšķernieks, bet arī zivju draugs Andris Akmentiņš. Tikko nojaucis bebru krāvumu foreļupē.

Es gribu latviski rakstīt, latviski redzēt sapņus - Andris Akmentiņš stāsta, kāpēc aizgājis no reklāmas industrijas. Karjeru Rīgā apmainījis pret sabiedriskā zivju inspektora pienākumiem Ventspilī, kur dzīvo ar trim dēliem un sievu Ievu

Pārbrauksi pāri Lemberga ribām, tad būs veikals Tobago. Stāvlaukumā satiksimies - norādes telefonā dod Andris Akmentiņš. Kā pats smejas, Ventspils otrgadnieks, palicis šajā vietā uz otru gadu. Nezinu, vai tā ir Akmentiņa, vai kolektīvā folklora, bet viena no Kurzemes galvaspilsētas vizītkartēm - tilts ar abpus brauktuvei pārliektām laternām - patiesi atgādina cilvēka krūšukurvi.

Satiekot Andri, vairs nav laika apzelēt iepriekšējo sarunu. Dodamies pie dabas! Ar tikpat lielu prieku kā savulaik par Rīgas namiem, kam uz dzegām aug sīki kociņi, Akmentiņš stāsta par Ventspils apkārtnes upītēm.

Jaunākajā žurnālā