Ieteikumi NAP 2020 revīzijai
Ir patīkami, ka NAP 2020 ir daudz labāks par agrākos 12 gados izstrādātiem Latvijas strateģisko mērķu pieteikumiem, inovācijas programmām un saimnieciskās attīstības plāniem. Diemžēl, pēdējo trīs gadsimtu pieredze rāda, ka inovācija un jauninājumi nav Latvijā populāri. No tiem baidās. Eiropas inovāciju vērtējumos Latvija atrodas pēdējā vietā.
Lai cik vērtīga ir NAP 2020 plašā pieeja, šā plāna prioritātes vēl ir neskaidras. Lielais lēciens nevar būt arī lēns gājiens uz priekšu platā frontē.
Vispārēji izteiktās vēlmes nav pietiekamas operatīvai vadībai. Laikā, kad šiem paziņojumiem trūkst ticības tautā, ir svarīgi izteikt plāna prioritātes vairāk strukturālā formā ar reāli sataustāmiem mērķiem un uzdevumiem.
Tālāk izteiktie ieteikumi un ierosinājumi ir domāti, lai veicinātu diskusijas par nacionālās attīstības jautājumiem un palīdzētu konstruktīvi revidēt NAP 2020.
1. NAP 2020 revīzijās ir jāiekļauj nepārprotami sakārtotas prioritātes, labākos finansiālos aprēķinus un sīkāk jāapraksta paredzētos operatīvos uzdevumus. Ir nepieciešams sagatavot rezerves plānus situācijai, kad plāna finansējums ir vismaz par 10 procentiem zemāks par paredzēto. Lai drošāk sasniegtu vēlamos rezultātus, ar inovācijām un redzamiem uzlabojumiem ir jāatjauno tautas sociālais kapitāls un jānostiprina latviešu pamatvērtības. Lai revīzijas būtu viegli pārskatāmas, plāns jāraksta ar plašāku ievadu kam seko atsevišķas plāna iedaļas.
2. Revīzijas nepieciešamas divās daļās. Pirmā, domāta līdz 2016.-2017.gadam, jākoncentrē uz tūlītējiem uzlabojumiem lielākam lauksaimniecības un industrijas produkcijas eksportam. Šajā daļā jānorāda arī uz paredzamiem kapitāla ieguldījumiem tālākajās inovācijās un produktivitātē. Plāna otrā daļa jābūvē uz pirmajā daļā paredzētiem sasniegumiem. Citiem vārdiem, jāgādā, lai inovāciju sēklas nauda netiktu novirzīta uz citiem mērķiem.
3. Latvijā valda šaubas un pesimisms. Lai arī pamatvērtības un citas pārliecības mainās lēnām, Latvijas situācijā arī mazs progress savā ziņā ir ļoti vērtīgs. Nav ticams, ka NAP 2020 izteiktās prioritātes un paredzētie darbi tiks paveikti bez liela atbalsta tautā. Šis atbalsts prasa labvēlīgu publicitāti un daļēju tautas uzskatu nomaiņu un visa vērtīgā nostiprinājumu. Te pirmā vietā liekam darba tikumu, godīgumu, individuālo atbildību un spējas sastrādāt vienā saimē. Šīs vērtības un tradīcija jāmāca visās skolās, un attiecīgie informatīvie materiāli tur jāizsniedz bez maksas.
4. Mēs Latvijā saredzam, kā to rāda „Latvijas barometra” pētījumi, daudz neticības. Lai uzlabotu valdības ticamību, jāizvairās no tādiem vienkāršotiem, atsevišķiem izteicieniem kā “labākā izglītība” un “zaļākā zeme.” Tie ir jāaizvieto vai jāpapildina ar viegli saprotamām darbības mērķu izpausmēm. Tā nelielu PVN nodokļu vispārēju samazinājumu patērētājs nejutīs. Labāk un saprotamāk ir atcelt nodokļus noteiktiem pārtikas produktiem vai zālēm.
5. Latvijai šodien nav pietiekamu cilvēkresursu, lai paveiktu abus – inovāciju mācības un apmācības, kā arī paveiktu inovācijas darbus pašus. Mēs ieteicam plaši izmantot ārzemēs jau uzkrātās zināšanas un pieredzējušus inovāciju ekspertus. Es vēlētos, lai Latvijā būtu divas speciālas inovāciju skolas vai autonomas programmas, kas savā starpā sacenšas un sadarbojas ar uzņēmējiem. Katrā no tām būtu uzņemami simts izcili pusslodzes studenti divu gadu maģistratūrai. Mācībās kā obligātām jābūt modernas vadības zinībām un maza mēroga (līdz 50 nodarbinātiem) uzņēmumu darbības principiem. Šādu apmācību iespējamību parāda tās programmas sistēma, ko māca Masačūsetsas Tehniskais institūts; Stenforda Universitātes jaunāko tehnoloģiju interneta kursi daudzviet pasaulē, kā arī Džordžijas Tehnoloģiskā institūta programma inovatoriem.
6. Valdības subsīdijas atsevišķiem uzņēmumiem vairo aizdomas par korupciju. Ieteicamāk ir konkursa veidā piešķirt pētniecības līdzekļus Latvijas Zinātņu akadēmijai vai nedaudzām universitātēm. Subsīdijas citādi, kaut vai ar garantijām aizdevējiem, piešķirt tikai pieredzējušiem eksportētājiem, kas ir gatavi paplašināt savu darbību.
7. Plāna izpilde būs sarežģīta un domstarpībām pilna. Tad, kad NAP 2020 revīzijas būs apstiprinātas Saeimā, NAP 2020 pārvalde jānodod tiešai Ministru prezidenta vadībai. Uzsverot sadarbības nozīmi, plāna izpildes organizācijā un finanšu kontrolē var apvienot gan tiešo, gan duāli dalīto atbildību vienkāršotas matrices formā.
Autors ir Pacifika Luterāņu Universitātes profesors un emeritēts dekāns, LZA ārzemju loceklis
Komentāri (9)
archoftriumph 01.10.2012. 10.38
atlaist visus latvijas policistus un apmaaciit to vietaa jaunus, nesamaitaatus, nekorumpeetus. taa to izdariija gruzija un noziedziibas liimenis samazinaajaas no 2 nozagtaam masiinaam diennaktii uz vienu pusgadaa.
0
ivetao2007 01.10.2012. 11.14
Par lielo lecienu NAP plānā ir jāaizmirst. Latviešu vispirms jāiemācās latviski runāt un domāt, ar rungu jādzen uz skolām un jāliek cietumu tādus idiotus kā lembergu, škēli utt. Kamēr viņi nav aiz restēm – visi valdibas plāni nav pat tualetes papīra vērti. Valdībai, tas plaši sazēlušajai birokātijai nav ne kripatiņas uzticības kredīta. Amerikas profesors var pateikt latviešiek ko būtu jādara, bet kamēr komunisti a la lembergs zog un spļauj acīs Latvijas valdībai, tikmēr visi šie NAP plāni un lielie lecieni ir varžu kurkstēšan aizaugušā dīķī. Kamēr latvijā ar dzērājiem apiesies kā ar kristāla traukiem, zagļus acumirklī neieliks cietuma un Latviju pārvaldīs Kremļa joprojam komandētie komunisti, paliksism Eiropas marģinālija sovietkrievu telpas priekšistabā, apkalpojot pašu krievu liellaupītājus. Latvijas nacionālais lepnums Raimonds Pauls noziedoja sen zināmajam bandītam Antonovam milzīgu naudu, pažēlojot to izglītibai, skolām. Ko mēs gribam no Ķenča,kura vecāki bija dzērāji, kas nav gājis skolā, nav mācīts ģimenē un dienājis armijā.
1
Signija Aizpuriete > ivetao2007 01.10.2012. 13.29
——–
Ja ”pus-komunists” Br.Obama nebūtu 2009.g. veicis ”pus-komunistisku” pasākumu, tad ASV autoindustrija būtu aizgājusi ‘pa burbuli’.
Lai apjēgtu ESOŠO SITUĀCIJU, tad der ATCERĒTIES vēl vienu American-latvian – vēl vienu ekonomikas guru J.Vīksniņu – un god. kunga ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības pārveidē 1990-o gadu sākumā:
– A.Strazds: ‘(..) Mums ir Latvijas ekonomiskās attīstības programma 2000 un 2010, kura tika izstrādāta Džordžtaunas universitātes profesora Jura Vīksniņa vadībā un pēc kuras mēs dzīvojam visus šos divdesmit gadus.
– Kad šī programma tika radīta?
A.Strazds: – Deviņdesmito gadu sākumā.
– Vai šī programma ir konkrēti formulēta uz papīra vai arī tā ir tikai tēžu un ideju apkopojums?
A.Strazds: – Šī programma ir uzrakstīta, bet nav brīvi pieejama. Mēs viņu medījām ilgi un bija dažādas versijas, kur to varētu dabūt. Viena versija bija, ka tā ir tikai Latvijas Bankā, bet beigās šo programmu mums iedeva paši tās radītāji, ar kuriem mēs vienu brīdi sasēdāmies kopā. Tagad šī programma mums ir, un mēs varam ar to iepazīties. Šīs programmas trūkums, ko atzīst arī paši tās radītāji, ka ir aizmirsts viens svarīgs komponents. Tā ir ražošana.
– Precizēsim, kas ir šie radītāji?
A.Strazds: – Grupas vadītājs no Latvijas puses bija Ojārs Kehris, piedalījās Ilmārs Rimšēvičs, Einars Repše, Uldis Osis. Atbilstoši šai programmai Latvija tika attīstīta pēc neoliberālās paradigmas. Tika ieviesta tāda nodokļu politika, kas ļāva ātri attīstīties tam, ko mēs šodien saucam par banku oligarhiju.’
B.Latkovskis: ‘Vajag jaunu paradigmu’ (saruna ar (..)Armandu Strazdu).
http://www.tautasforums.lv/?p=1717
0
ivetao2007 01.10.2012. 18.51
Vēlreiz atkārtoju – visām šis papīru teorijas ir meģinājumas uzlikt plāksterīti lielai vainai. Varbūt, ka uz brīdi izdodās apturēt asiņošanu, pat noasiņošanu. Taču ilgākā laika perioda ši kleķēšana nepalīdzēs. Māja jāceļ no jauma izcili izglītotiem lietu zinātājiem. Komunistu “celtajai” moralei jāpiespreiš nāves sods, kas iespējams tikai gudriem un godīgiem cilvēkiem. Cita ceļa nav un nebūs. Taču tam vajadzīgs laiks, kad nedrīkst sačakarēt jau sasniegto. Gadus četrus, iekams sāka runāt par Tautas fronti, komunistu cekā sastādīja komnistu ekonomikas glaēbejkomandu, kurai pie viena vajadzēj neitralizēt vai kanalizēt tautas kustību komunistu izraudzītajā virzienā. Kompartija aizsūtija uz Ameriku četrus dižbiedrus, lai mācītos pārvaldīt īpašumus tā, lai kmunisti paturētu ekonomisko varu. Vispirms bija, saskaņa ar Gorbačova dotajām iespējām, jasagrāj enerģētika. Tas ir noticis. No kompartija četrinieka uz skatuves palikuši divi -CK galvwenais propagandists Ojārs Kehris, kas muļķo publiks, sakaot ka bijis tikai padomnieks, un Uldis Osis. Viņi, kompartijas emisāri tagad māca mūs dzīvot. Amerikā bez te pieminētajiem tautsaimniekiem, vēl ir pasaules klases tautsaimnieki latvieši. Viņu darbus esmu nodevis valdībai studēšanai un izmantošanai. Šejienes komunjagam īsti lietpratēji nav vajadzīgi. Ka nenojauc rebes.
1
0
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > ivetao2007 01.10.2012. 21.06
———
‘Bīstami domāt tikai ekonomiskās kategorijās’
G.Kings-Ķēniņš:’ Esmu meitai atdāvinājis no vectēva mantoto īpašumu Rīgā. ‘ ( 07.07.2010. Latvijas Avīze)
– Vai tik tie ‘vectēvu un vecmāmiņu’ mantojumi, kā arī ‘tulpju nauda’ nebija tas vienojošais, kas palīdzēja saprasties pat Aukstā kara ideoloģiskajiem pretiniekiem? Vienā kopēja partijā Latvijas Ceļš kopā gājā gan LKP funkcionāri, gan PBLA darboņi – gluži kā TP veiksmīgi iekļāvās ASV pavalstniece Vaira P. un JL KrišjānisK.
Viena ideoloģija vieno – viens mērķis apvieno:
‘Ekonomists Jānis Ošlejs: Mērķis ir kļūt bagātākiem, taupīšanai jēgas nav’
http://www.aprinkis.lv/ekonomika/finanses/item/3422-ekonomists-janis-oslejs-merkis-ir-klut-bagatakiem-taupibai-nav-jegas
0